Vai Lielajā piramīdā atklāta faraona Hufa kapa kamera?

Pēc tam, kad nesen īstenotā piramīdu skenēšanas projektā Gīzas Lielajā piramīdā atklāja termiskas anomālijas, no jauna uzliesmojušas spekulācijas un diskusijas par to, tajā atrodas slepena, vēl neatklāta, iespējams, paša faraona Hufa kapa kamera.
Zinātnieki un amatierpētnieki faraona apbedījumu Lielajā piramīdā meklē jau kopš XIX gadsimta, taču līdz šim visi meklējumi bija nesekmīgi.

Lasīt tālāk...

Indoeiropieši

Lai cik dažādas būtu mūsdienu Eiropas tautu valodas, tomēr visām - vai tā būtu latviešu, lietuviešu, krievu, poļu, vācu, franču, zviedru, angļu, čehu, grieķu, spāņu vai vēl kāda cita valoda, - visām manāmas kādas kopīgas pazīmes, kas norāda, ka sensenos laikos šīs mūsdienu valodas bijušas vienotākas, varbūt pat ka bijusi viena, visiem Eiropas iedzīvotājiem kopēja valoda.

Lasīt tālāk...

Noskaidro piederību vēl vienam faraones Hatšepsutes celtam templim

Strādājot sen zināmā, taču arheoloģiski iepriekš nepētītā, klintī izcirstā templī, kas atrodas Gebeleinā, Auģšēģiptē, apmēram 30 km attālumā uz dienvidrietumiem no Luksoras, Varšavas universitātes arheologu komanda atklāja, ka to būvējusi savulaik no vēstures izdzēstā valdniece Hatšepsute.

Lasīt tālāk...

Netālu no Stounhendžas atklātas liecības par iepriekš nezināmu, milzīgu stāvakmeņu rindu

Tikai 3,2 km attālumā no slavenā Stounhendžas kromleha, izmantojot modernas neinvazīvas augsnes skenēšanas tehnoloģijas, nesen atklātas lielas, aizvēsturiskas akmeņu rindas paliekas. Milzīgie akmens monolīti, kuri aprakti zem vēlākā Daringtonas sienu "superhendžas" zemes uzbēruma, pirms 4500 gadiem bija daļa no grandioza rituālā kompleksa. 

Lasīt tālāk...

Sakāras nekropolē Anubisa katakombās atrasti 8 miljoni suņu mūmiju

Anubisu, nāves un pazemes dievu ar šakāļa vai suņa galvu senie ēģiptieši pielūdza tik lielā mērā, ka Sakārā blakus viņa svētnīcai tika ierīkotas apakšzemes suņu kapenes - katakombas, kurās pētnieki, pēc vairāku gadu izrakumiem, uzgājuši apmēram 8 miljonus kucēnu un pieaugušu suņu mūmijas, teikts šī gada jūnijā britu arheoloģijas žurnālā "Antiquity" publicētājā pētījumā.

Lasīt tālāk...

Pētījums: jau seno asīriešu karavīri cieta no posttraumatiskā stresa sindroma

Anglijas Raskina universitātes (Lielbritānija) zinātnieki, izpētot 3000 gadus senus mezopotāmiešu tekstus, atklāja senākās rakstiskās liecības par tā saukto posttraumatisko stresa sindromu, no kura cietuši jau seno asīriešu karavīri. 

Lasīt tālāk...

Tiavanakas kompleksā atklāta aprakta piramīda

Bolīvijas rietumos, netālu no augstkalnu Titikakas ezera DA krasta guļ noslēpumainās Andu metropoles Tiavanakas drupas, kuras vēl joprojām glabā daudz noslēpumu. Tā nesen Tiavanakas arheoloģisko pētījumu centra speciālisti, ar ģeoradaru apsekojot Akapanas piramīdas apkārtni, atklāja iepriekš nezināmu apakšzemes piramīdu. 

Lasīt tālāk...

Turpinās pētīt 3000 gadus seno Rietumāfrikas Nokas kultūru

Pateicoties Vācijas Pētījumu fonda papildus piešķirtajiem 1,6 miljoniem eiro, Frankfurtes Gētes universitātes Arheoloģijas institūta zinātnieku komanda, kura no 2005.gada, īstenojot 12 gadu garumā plānoto ilgtermiņa projektu, pēta Nokas arheoloģisko kultūru Nigērijā, darbu varēs turpināt vēl trīs gadus.

Lasīt tālāk...

Tēbu nekropolē uzietas simboliskas Ozīrisa kapenes

Ēģiptē, Tēbu nekropolē, Šeiha Abdelkurnas (Sheikh Abd el-Qurna) apbedījumu laukā spāņu-itāļu arheologu komanda izpētes projekta "Min" ietvaros atklājusi simboliskas seno ēģiptiešu mirušo un auglības dieva Ozīrisa kapenes.

Melni krāsotais, kapeņu Kampp-327 iekšienē atrastais mītiskais „Ozīrisa kaps” ir sarežģīts daudzlīmeņu komplekss, kas veido daļu no lielākajām Mina kapenēm. 

Pētījumi vēl arvien turpinās un jādomā, ka visai drīz uzzināsim jaunas, interesantas detaļas par nesen atklāto mītisko „Ozīrisa kapu.”

Lasīt tālāk...

Asīrijas impērijas bojāeju sekmēja klimata izmaiņas un demogrāfiskais sprādziens VII gs.pmē.

Asīrijas impērijas bojāejas cēloņi bija ne tikai pilsoņu kari un politiskie nemieri. Arheoloģiskie, vēsturiskie un paleoklimatiskie dati liecina, ka kādreiz senajā pasaulē tik varenās Asīrijas lielvalsts sabrukumā lielu lomu spēlēja arī klimata izmaiņas un demogrāfiskais sprādziens, teikts žurnālā „Climatic Change” publicētajā Ādama Šneidera (Kalifornijas Sandjēgas universitāte, ASV) un Selima Adala (Anatolijas Civilizāciju pētniecības centrs, Turcija) rakstā. 

Lasīt tālāk...