Akapānas piramīda
Saukta arī par Akapānas pakalnu.
Pakāpjveida piramīda, kas senatnē sasniedza 70 m augstumu, lielākā celtne Andu kalnos.
Apraksts. Šodien izskatās kā zemes pakalns. Daži speciālisti uzskata, ka pakalnam iesākumā bijusi pakāpjveida piramīdas forma.
Izpēte. Pakalna virsotnē tika atrasts ovāls rezervuārs, 15 m augsts, izlikts ar skaldītiem akmeņiem, lietus ūdens savākšanai. Tika stāstītas baumas, ka pakalnā ir zelts, tādēļ XVIII gs. spānis Oijaldeburo saņēma atļauju rakšanas darbiem. Viņš caururba pakalna austrumu daļu, lai nolaistu ūdeni, izpētīja rezervuāra dibenu, izpostīja akmens flīzējumu un ieurbās kalna vidienē, kur atklāja daudzus kanālus un ejas. Rezervuāra izpostīšanas rezultātā tika noskaidrots, ka Akapana nav vis pakalns, bet gan mākslīga būve. Ar daudzu sekojošo izrakumu palīdzību tika noskaidrots, ka Akapanas iekšējā uzbūve bija domāta ūdens pārvietošanai no viena līmeņa uz citiem ar pamīšus esošu vertikālu un horizontālu sekciju palīdzību. Kopējais augstuma kritums bija 50 pēdas. Dažas pēdas zem pakalna pamata līmeņa ūdens caur akmens noteku novadās mākslīgā kanālā (100 pēdas platumā!), kurš apjož visu celtni. Tas savukārt ir savienots ar ezeru un piestātni. Te norisinājies kāds nezināms tehnoloģisks process, iespējams rūdas atdalīšanai un apstrādei. Tam par labu liecina arī fakts, ka uz pakalna virsmas atrasts liels daudzums apaļu akmeņu – kristālu, ar nezināmu sastāvu (D=3/4 collas).
XX gs. sākumā no pakalna pamatnes lauza akmeņus arī bolīviešu dzelzsceļa strādnieki, un izmantoja tos sliežu pamatu nostiprināšanai.
Oficiālā zinātne min, ka pakalns celts ap 1200.g.pmē.
Atradumi.
Apbedījums. 1300 gadu vecas cilvēka atliekas kopā ar dārglietām atrastas Akapanas pakalna iekšpusē iegrebtā sienas padziļinājumā. Apbedītais bija ap 20 gadu vecs vīrietis. To atrada bolīviešu arheologs Rodžers Angels Kosio. Kapā blakus skeletam bija vainags, dūres lieluma zelta kareklis, ziedojumi un lama.
Saites.
Tiavanaka.
Dienvidamerikas piramīdas.
