Austrijā atklātas, iespējams, par Stounhendžu senākas apļveida struktūras
- Detaļas
- Publicēts 01 Augusts 2014
- Autors Laika Ceļotājs
- 3660 skatījumi
Austriešu arheologi, pētot pirms diviem gadiem Burgenlandes federālajā zemē, pie Rehnicas (Rechnitz) pilsētas uzņemtas aerofotogrāfijas, tajās pamanījuši ar vidējo neolītu datējamas apļveida struktūras.
Noslēpumainos, tūkstošiem gadus vecos veidojumus pašreiz pēta speciālisti, kuri uzskata, ka tie vienlaikus kalpoja gan kā kalendārs, gan kā reliģisku rituālu norises vieta.
Apļveida struktūru vecumu lēš uz 7000 gadiem
Vadoties pēc analoģijas ar līdzīgiem, iepriekš atklātiem objektiem citviet Austrijā un Dienvidvācijā, arheologs Klauss Lokers provizoriski lēš, ka struktūru vecums varētu būt ap 7000 gadu. Tā kā nav ziņu par izrakumu izdarīšanu, jādomā, ka grāvja dziļums - 4m - tāpat dots, ekstrapolējot citu objektu izmērus.
Koncentrisko apļveida grāvju iekšējā teritorija, domājams, bija aizsargāta ar koka stabu žogu un nocietinātām ieejām. Precīzākus datus paredzēts iegūt, struktūras izpētot ar magnetometriem jeb ģeoradariem.
Jaunas vēstures lappuses
Koncentrisko apļveida grāvju sistēmu atklājums Rehnicai pavēris jaunas, iepriekš nezināmas vēstures lappuses. Līdzšinējos pilsētas vēstures aprakstos varēja lasīt, ka vieta apdzīvota sākot ar ķeltu periodu, no apmēram 500.g.pmē. Tagad izrādās, ka cilvēki šajā rajonā veidojuši savas apmetnes jau ap 5000.g.pmē. Šeit gan jāatzīmē, ka Rehnicas struktūru datējums vēl jāapstiprina ar laboratoriskām analīzēm.
Burgenlandes "Stouhendža"
Runājot par jaunatklāto apļveida struktūru sākotnējo nozīmi un funkcionalitāti, pētnieki pieņem ka neparastais komplekss izmantots kā milzīgs kalendārs un vienlaikus - kā vieta, kur tika izpildīti apkārtnes iedzīvotājiem svarīgi rituāli.
Arheologs Francis Zauers (Franz Sauer) Rehnicas apļveida grāvju sistēmu salīdzināja ar Stounhendžu, kuras pirms apmēram 5000 gadiem celtā I kārta tāpat sastāvēja no grāvja un vaļņa iežogota apļveida laukuma.
Arī par kritērijiem, pēc kuriem vadoties kompleksa būvētāji izvēlējušies tā vietu, zinātnieki neko noteiktu pagaidām nevar pateikt.
Šādi apļveida grāvju ietverti laukumi parasti izvietoti nelielā slīpumā, lai atvieglotu debess ķermeņu novērojumus, paskaidroja Zauers.
Augšējā attēlā: Vidējā neolīta apļveida konstrukcijas atdarinājums Heldenbergā, Lejasaustrijā. Attēls: wikimedia.org.
Avots:
thelocal.at
Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.
