Magnetometrija, magnetometrs, ģeoradars
Nāk no grieķu val. vārda metreō ("mērīju").
Ģeofizikas nozare, kas pētī magnētisko lauku un tā anomālijas. Ģeofizikā arī metode, kas pamatojas uz dažādām iežu magnētiskām īpašībām.
Magnetometrs jeb ģeoradars ir aparāts magnētisko lielumu mērījumiem un magnētisko rūdu iegulu, zemē apslēptu objektu un struktūru konstatēšanai.
Mūsdienās arvien plašāk izmanto arheoloģijā.
Piemēram, dāņu arheologi tā dažās dienās ieguva Vallo cietokšņa (Trelborgas tipa vīkingu cietoksnis) būvju izvietojuma plānu 2014.gadā, lasīt šeit.
Pētnieki no Birmingemas universitātes un Vīnes Ludviga Bolcmaņa institūta, izmantojot ģeoradaru, zemē, 3 pēdu dziļumā zem Daringtonas vaļņa atklāja liecības par apmēram 90 lieliem akmens monolītiem. Tomēr 2016.gada augustā Pārkera vadībā veiktie izrakumi atklāja, ka zem Daringtonas vaļņa nav aprakti 90 stāvakmeņi jeb menhīri, kā sākotnēji bija šķitis. Patiesībā ģeoradars bija uzrādījis zem hendža vaļņa apraktas lielas bedres, kurās savulaik bija iestiprināti milzīgi, vairākas tonnas smagi koka pāļi.
Saites.
Arheoloģija un arheologi.
