Stikls
Silīcija oksīda kausējums.
Vēsture. Augstas temperatūras ietekmē radušos stiklveida sakausējumus - tektītus, atrod daudzviet uz Zemes tuksnešos, piemēram Lībijas tuksnesī. Ir hipotēze, ka šie augstas temperatūras sakusumi izveidojušies Dievu karu laikā.
Jau Senajā Ēģiptē bija pazīstami emaljēti stikla izstrādājumi. Senie ēģiptieši statujām veidoja acis no kalnu kristāliem, piemēram, faraona Hora koka statujai.
I gs.pmē. feniķieši sāka izgatavot caurspīdīgo stiklu.
Romiešu stikls. Izstrādājumi no krāsaina stikla esot atrasti Pompeju drupās. Imperatora Tibērija laikā kāds amatnieks Romā nogādājis stikla kausu, kas nav plīsis mests uz marmora grīdas. Vēlāk neplīstošā stikla gatavošanas noslēpums zudis.
Viduslaikos Eiropas stikla ražošanas centrs atradās Venēcijā. Venēciešu ražotais stikls pa tirdzniecības ceļiem izplatījās visā pasaulē - tas uziets pat pie eskimosiem Aļaskā.
Neplīstošais stikls. Reiz nejauši franču ķīmiķis Eduārs Benedikts no galda nogrūda kolbu, bet tā nesaplīsa. Ķīmiķis rūpīgi izpētīja kolbu un tajā atklāja no tajā glabātā šķīduma izveidojušos celulozes kārtiņu. Tā viņš patentēja neplīstošo stiklu.
Stikls Latvijā. XIII gs. Rīgā sāka ražot stiklu, no kura gatavoja krelles un krustiņus. Izrakumos Trokšņu ielā atrasti stikla kausēšanas piederumi no XIII-XIV gs.: stikla masas iegūšanai lietoto māla trauku lauskas, māla tīģeļi stikla masas kausēšanai, gatavā produkcija - krellītes.
Slaveni izstrādājumi.
Venēciešu Sv.Grāla versija. Kādu tādu kausu, no zaļa dabiskā tuksnesī sakusušā stikla, aleksandrieši pārdeva venēciešiem XV gs. kā Grāla kausu par milzīgu naudu. Venēcieši uzskatīja, ka kauss darināts no vesela smaragda kristāla. No tiem laikiem līdz pat mūsdienām kauss glabājas Sv.Marka katedrālē Venēcijā. Šodien ir pierādīts, ka kauss izgatavots Aleksandrijā II-I gs.pmē. no smaragdzaļa stikla.
Stikls it kā nevarot pastāvēt ilgāk par 600 gadiem, jo veidojas patīna, tad kavernas un stikls sabrūk (???).
Saites.
Tektīti.
Stikla emalja.
