Persijas impērija
Sasanīdu impērijas jeb Jaunpersijas laiks (224.-642.g.). Sasanīdu impērija izveidojās 224.gadā, kad Sasanīdu dinastijas pirmais valdnieks Ardašīrs I (224.-240.), pazīstams arī kā Ardašīrs Apvienotājs, Hormuzganas līdzenumos, Irānas dienvidos, sakāva Partas impērijas pēdējo valdnieku Artabanu V (Ardawan/Artabanus V). Sasanīdu impērija aizņēma mūsdienu Irānas, Irākas, Afganistānas un citu apkārtējo valstu teritorijas.
Sasanīdu kari pret Romas impēriju. Daudzus gadsimtus Sasanīdu impērija bija spēcīgākais Romas impērijas politiskais un ekonomiskais sāncensis. Sasanīdu valdnieki, tāpat kā romieši, tiecās pēc pasaules kundzības.
Sasanīdu impērija sagrāva Romas rūpīgi izveidoto vasaļu valstu joslu austrumos un daudzos karos sakāva romiešus. 260.gadā Persijas karaspēks sagrāba pašas bagātākās impērijas austreņu provinces un pat saņēma gūstā imperatoru Valeriānu - kas tāds notika pirmo reizi Romas vēsturē. Tikai Romas imperatoram Dioketiānam (296.-299.g.) izdevās gūt pārliecinošu uzvaru par sasanīdiem, piespiežot viņus pārtraukt uzbrukumus.
Sasanīdu kari pret Bizantjas impēriju. VI gadsimtā Sasanīdu impērija karoja pret Bizantijas impēriju.
Arābi sagrauj sasanīdu Persiju. Sasanīdu impērijas noriets sākas 642.gadā, kad tajā iebruka arābi, bet pilnība impērija pārstāja eksistēt 651.gadā, kad nomira pēdējais sasanīdu valdnieks Jazdegirds III. Persija nonāca Rašīdu kalifāta (Taisnajo kalifu) varā.
Širvānas ķēniņš Šeihšahs (1502.-1524.g.) atzina sevi par Sefevīdu valsts vasali. Viņa pēctecis Halilulahs II (1524.-1535.g.) nesekmīgi centās atbrīvoties no sefevīdu varas. Drīz pēc Halilulaha II nāves Sefevīdu Irāna 1538.gadā galīgi pakļāva Širvānas valsti.
Persijas pilsētām 1789.-1790.gados uzbruka Buhāras emīrs Šahmurads.
Persiešu-krievu karš (1826.-1828.g.). Karš beidzās ar Turkmančajas miera līgumu. Saskaņā ar tā noteikumiem Persija zaudēja Austrumarmēniju, Erivānas un Nahičevānas hanistes. Tāpat Persija apņēmās nelikt šķēršļus armēņu izceļošanai uz Krievijas teritoriju.
Saites.
Persieši.
