Soross, Džordžs (dz.1930.g.)
George Soros. Īstā vārdā Georgijs Švarcs.
Ungārijas žīdu izcelsmes bagātnieks, starptautisks finanšu spekulants, tīklveida struktūras "Atvērtās sabiedrības fonds" (Open Society Foundations) izveidotājs un tā saucamās "atvērtās sabiedrības" adepts, tuvs Rotšīldu līdzgaitnieks.
Dzīvesgājums. Dzimis 1930.gadā.
Kad Ungāriju 1944.gadā okupēja vācieši, Džordžam bija 14 gadu.
1947.gadā Dž.Soross devās uz Lielbritāniju, kur studēja Londonas Ekonomikas skolā. Tur viņu esot ļoti ieinteresējusi Karla Popera grāmata "Atvērtā sabiedrība un tās ienaidnieki."
1979.gadā Soross nodibināja savu pirmo fondu - "...kad man likās, ka esmu jau pietiekami bagāts, ka man ir pārāk daudz naudas, lai to tērētu tikai savām vajadzībām."
Sorosa pirmais projekts tika realizēts 1980.gadā Dienvidāfrikas Republikā, kad finansēja nēģeru studentus Keiptaunā. Kamēr pats Sorosa fonds nodibināts 1984.gadā Sorosa dzimtajā Ungārijā.
1992.gadā, kad Soross dibināja filiāli Latvijā, fonda filiāles jau darbojās 15 bijušajās sociālisma zemēs.
Dž.Soross nodarbojas ar finanšu spekulācijām, sagrāva Lielbritānijas mārciņu ("Melnā trešdiena"), dēļ kā Lielbritānija bija spiesta izstāties no valūtas fonda. Soross šai afērā nopelnīja veselu miljardu.
2006.gadā Dž.Soross kā Demokrātiskās partijas prezidenta kandidātu ieteica B.Obamu.
2017.gadā divu nedēļu laikā (20.08.-02.09.) tika savākti nepieciešamie 100 000 paraksti zem petīcijas, kas pieprasa ASV prezidentsm D.Trampam atzīt Dž.Sorosu par iekšējo teroristu. Parakstu skaits joprojām pieaug.
"Atvērtās sabiedrības fonds." Open Society Foundations. Atrodas Ņujorkā.
Šis Sorosa fonds finansē masu medijus, uzpērk viedokļu līderus un iefiltrē savus apoloģētus valstu pārvaldēs, tādejādi stimulēdams nacionālo kultūru sagraušanu visā pasaulē ar kultūrmarksisma palīdzību.
Tāpat Sorosam un viņa struktūrām ir nozīmīga loma tā saucamās "bēgļu krīzes" stimulēšanā. 2016.gadā publiski parādījās no fonda noplūduši dokumenti par to, ka 2016.gada martā fonds izdalījis 600 000, lai lobētu bēgļu atbalsta pasākumus Eiropas mērogā. Fonda Eiropas reģionālais direktors Džordi Vaguers apstiprinājis 600 000 ASV dolāru piešķiršanu priekšlikumu paketei ar nosaukumu "Stāšanās pretī pret migrantiem vērstajai retorikai un toksiskajai publiskajai informācijai par migrāciju Eiropā." Dokumentos lasāms, ka sorosiešiem radusies "iepriekš neparedzēta vajadzība" līdzekļu iedalīšanaim jo 2015.gada teroristu uzbrukums Parīzē mazinājis simpātijas pret bēgļiem.
Soross un Latvija. 1992.gada jūnija nogalē tika atklāta "Sorosa fonda" Latvijas filiāle. Tam par godu Latvijā bija ieradies pats Dž.Soross un laikrakstam "Diena" 11.jūlijā sniedza interviju.
Ar Sorosa fonda palīdzību Latvijā finansēts neskaitāms skaits projektu, nodibināja ārzemju augstskolas.
Tagad finansē sarunu festivālu "Lampa."
Sorosam piešķirts 3.šķiras Trijzvaigžņu ordenis.
Latvijas Sorosa fonda direktori:
Vita Matīsa (1992.-1996.g.).
Latvijas DP izvēlas sorosītus kā ekspertus tiesas procesos Latvijā, piemēram, tajā politiskajā procesā, kas bija safabricēts pret avīzi "DDD."
Citāti.
"Es apdomāju, kas tad īsti mani šajā pasaulē visvairāk nodarbina: tā bija ideja par open society, atvērtu sabiedrību. Tā ir sabiedrība, kura atzīst, ka augstākā ideālā patiesība cilvēkiem nav sasniedzama, tātad visiem jādod pēc iespējas lielāka brīvība attīstīt savus uzskatus un izvēlēties dzīvesveidu."
Saites.
Liberālisms un liberāļi.
Kultūrmarksisms un kultūrmarksisti.
