Aliens

Vēsturnieks: Gestapo šefs ticis apbedīts žīdu kapsētā

Viens no holokousta arhitektiem, nacistu slepenpolicijas vadītājs Heinrihs Millers 1945.g. ticis apglabāts žīdu kapsētā Berlīnē. Ar šādu paziņojumu nācis klajā Vācijā cienījams vēsturnieks, Vācu pretestības kustības memoriālā centra vadītājs, profesors Johans Tuhels.

H.Millers, kuru Hitlers 1939.gadā iecēla par Gestapo vadītāju un, kurš piedalījās tā sauktā "Galīgā risinājuma izstrādē," kas paredzēja Rietumeiropas žīdu deportāciju uz austrumiem un sekojošu nogalināšanu, II pasaules kara beigās pazuda un par viņa likteni tikuši izteikti visdažādākie minējumi, atsevišķi izdalot trīs pamatversijas.

Pirmā no tām pieļāva, ka Millers, kurš pēdējo reizi tika redzēts Hitlera bunkurā 1.maija vakarā, Berlīnes krišanas haosā gājis bojā vai izdarījis pašnāvību, bet ķermenis pazudis vai apglabāts neatpazīts. Atbilstoši otrajai versijai, Gestapo šefam izdevies aizbēgt no Vācijas un paslēpties kādā Dienvidamerikas valstī, neatpazītam nodzīvojot mūžu, bet trešā pieļauj, ka Milleru saņēma gūstā krievi vai amerikāņi, kuri, piešķirot viņam jaunu identitāti, slepenpolicijas vadītāja profesionālās zināšanas varētu būt izmantojuši Aukstā kara laikā. Šādas baumas savulaik šķita visai ticamas, jo pat Bundesvēra ziņu dienests, kā 2013.gada 31.oktobrī teikts local.de publikācijā, 1951.gadā rakstījis, ka Millers slepeni strādājot kā Austrumvācijas slepenpolicijas STASI vadītāja labā roka.

"Rietumvalstu izlūkdienesti smagi kļūdījās. Millers nenodzīvoja līdz kara beigām," - Tuhels teica žurnālam "Bild." "1945.gadā viņu apglabāja masu kapā Berlīnes Centra (Mitte) rajona žīdu kapsētā."

Citējot arhīva dokumentus, Tuhels pierāda, ka, pretēji populārajam viedoklim par Millera aizbēgšanu, sabiedrotie viņa ķermeni atrada 1945.gadā augustā netālu no Trešā reiha Aviācijas ministrijas ierīkotā pagaidu kapā.

"Viņam mugurā bija ģenerāļa uniforma. Tās iekšējā kreisajā kabatā atrada dokumentus un fotogrāfiju," - Tuhels stāsta. "Millera nāve tika reģistrēta Centra rajona pašvaldības iestādē," - profesors turpina, "un kā apbedīšanas vieta norādīta žīdu kapsēta."

Jautājums, kā šie dokumenti vēlāk noklīduši paliek neatbildēts. Iespējams, reģistrators neilgi pēc tam mira, bet dokumenti nonāca arhīvā un iegūla plauktā. Interesanti, ka 1963.gadā, kad presē parādījās drīz par viltotām atzītas ziņas, ka Millers esot apglabāts Berlīnes Neiķelnes (Neukölln) rajonā, policijā bija ieradies kapracis Valters Līders, kurš pastāstīja, ka pats personīgi apracis Milleru. Sarunā ar žurnālu "Bild" Līders teica, ka 1945.gadā Centra rajona žīdu kapsētā tikuši izrakti trīs masu kapi un Millers apbedīts vienā no tiem. Līders liecināja, ka atpazinis Millera seju, taču viņa liecība tolaik neguva apstiprinājumu un tika noraidīta. Tagad izrādās, ka Līderam bijusi taisnība.

Īpašu sašutumu par atklājumu izteicis Vācijas Žīdu centrālās padomes priekšsēdētājs Dīters Graumans. "Fakts, ka viens no brutālākajiem nacistu sadistiem ir apglabāts no visām iespējamajām vietām tieši žīdu kapsētā, ir briesmīgs," - Graumans teica "Bild." "Tas aptumšo upuru piemiņu," - viņš uzskata.

Avots:
spiegel.de

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.