Aliens

Dundagas apkārtnē pie 'Ventnieku' mājām uziets jauns bedrīšakmenis

2014.gada 21.aprīlī Dundagas pagasta Nevejā, apsekojot „Ventnieku” mājas teritoriju, prof. Juris Urtāns uzgāja jaunu, iepriekš nezināmu bedrīšakmeni, tā kopējo Latvijā zināmo šo pieminekļu skaitu palielinot līdz 73.

Līdz šim Talsu rajonā bija zināms tikai viens bedrīšakmens - tā sauktais Āžu stāvakmens (tikai kādi 5 km no šīs vietas). Pēc nostāstiem tas kalpojis kā robežakmens starp kuršu un lībiešu zemēm, taču uz tā virsmas uzietas arī bedrītes.

Bedrīšakmeņi ir galvenokārt neolīta un bronzas - agro metālu laika kultūrvēsturiskie pieminekļi, kas raksturojas kā akmeņi ar tajos izveidotiem sfēriskiem vai citas formas iedobumiem – skaitā no viena līdz pat vairākiem desmitiem. Tie izplatīti visā Eiropā no Britu salām līdz pat Urāliem un arī tālāk visā pasaulē. Bedrīšu funkcija nav zināma: izteiktas ap 30 hipotēzēm, taču neviena no tām nav īsti pārliecinoša.

J.Urtāns akmeni un situāciju ap to apraksta tā:

"Apstaigājot māju tuvāko apkārtni, mežā, purva valka malā (saucas Ķikans), pa kuru notek ūdeņi noap 2 km attālā Rukšpura un kas tālāk paliek par upīti, kas ietek jūrā pie Sīkraga, pārsimts metrus uz ZA no mājām ieraudzīju vairākas senas aparas ar akmeņiem to malās; tagad tas viss pāraudzis ar mežu un krūmiem. Valks veido nelielu ieleju. Paturot prātā, ka Nevejai kaimiņos Āžu stāvakmenī ir konstatētas bedrītes un zinot, ka bedrīšakmeņi nereti atrodas ieleju malās pie senām lauksaimniecībā izmantotām zemēm, tika pievērsta lielāka uzmanība lielākiem, savās vietās esošiem akmeņiem. Ventnieku māju apkārtnes senais reljefs lielā mērā pārveidots, izrokot divus savienotus dīķus, aizdambējot Ķikanu, no dīķiem izrakto zemi uzberot augstā kalnā, izrokot un pārvietojot lielus akmeņus.
Dīķa malā ap 50 m uz ZA no Ventnieku dzīvojamās ēkas senajā nogāzē ievēroju dziļi zemē iegrimušu, daļēji ar smiltīm apbērtu akmeni, kurš virs zemes bija redzams par apmēram 1 x 1,5 m, augstākajā vietā tas bija ap 0,3 m augsts. Pie akmens audzis lielāks osis, kas tagad nozāģēts. Akmens ir rupjgraudains, sarkanīgs, plaisains granīts. Tā nolaideni plakanajā virsmā konstatēju 5–6 izteiktas bedrītes (centrālās bedrītes diametrs ap 7 cm, dziļums ap 2,5 cm; citas bedrītes ir nedaudz seklākas) un 4–5 mazāk izteiktas bedrītes. Kopējais nepārprotamo bedrīšu skaits ir desmit. Astoņas no tām ir kompaktā grupā, divas atrodas atsevišķi katra uz savu pusi no grupas. Iespējams, ka vēl kādas bedrītes slēptas ar uz akmens uzbērto smilti, jo akmens plaknes lielums tagad nebija nosakāms."

Šā paša gada 4.maijā Ventnieku bedrīšakmeni apmeklēja Latvijas Petroglifu centra dalībnieku ekspedīcija Andra Grīnberga vadībā un arī atzina to par īstu bedrīšakmeni. Pētnieki veica tā atrakšanas un attīrīšanas darbus, uzmērīja to un pagatavoja akmens bedrīšu shēmu. Attīrot akmeni, vairāk bedrīšu par prof. Urtāna atklātajām desmit netika uziets. Kā likumsakarīgs iznākums akmenim tika piešķirts 73.Latvijas bedrīšakmeņu kārtas skaitlis.

Šeit - precizētie dati no Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijas 04.05.2014.:

Ventnieku bedrīšakmens :
Garums 1,30 m, platums 1,25 m, augstums virs zemes - 0,30 m, apkārtmērs 4,35 m.
Akmens virsmā 10 sfēriskas formas bedrītes. Lielākās bedrītes: 2,2 cm dziļa 7,5 cm diametrā un 1,8 cm dziļa 9 cm diametrā.
Mazākā bedrīte: 0,8 cm dziļa 4,5 cm diametrā. Visas bedrītes ieveidotas kvalitatīvi. Datējums - bronzas laikmeta kulta akmens.
Sarkanīgs lielkristālisks granīts.
Jaunatklātais bedrīšakmens ir uzskatāms par kultūrvēsturiski vērtīgu senatnes pieminekli. Tas ir fiksēts savā sākotnējā atrašanās vietā: 57*35'389, 22*18'883.

Augšējais attēls: Prof. J.Urtāns pārbauda tikko atklāto bedrīšakmeni. V.Stroda foto.

Interesenti par akmens aplūkošanu var vienoties ar „Ventnieku” māju saimnieku pa e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai sūtot īsziņu uz tālruņa numuru 29463831.

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.