Socioloģija, sociologi
Soci(etas) ("sabiedrība" - latīņu val.) + logos ("mācība" - grieķu val.).
Zinātne par sabiedrību, par sabiedriskās dzīves pamatlikumiem.
Vēsture. Terminu "socioloģija" radījis O.Konts 1839.gadā.
Bioloģiskais virziens socioloģijā. Socioloģijas mācības un skolas (XIX gs. 2.pusē), kas mehāniski pārnesa bioloģiskos jēdzienus un likumus (eksistences cīņa, dabiskā izlase, oganismu šūnveida uzbūve u.c.) uz cilvēku sabiedrības dzīvi. Šis virziens iztēloja cilvēku par bioloģisku būtni, kam piemīt privātīpašuma, individuālisma u.c. "nemainīgi instinkti," ieviesa rasisma un maltiusma idejas un noklusēja sabiedrības dzīves citus likumus. Šo virzienu pārstāvēja H.Spensera mācība, antroposocioloģija, organiskā skola socioloģijā, sociāldarvinisms.
XIX un XX gs. mijā bioloģiskās teorijas socioloģijā pakāpeniski nomainīja psiholoģisms.
XX gs. sākumā itāļu sociologi V.Pareto un G.Moska izstrādāja elites teorijas.
Socioloģijas novirzieni.
Bioloģiskā socioloģija.
Empīriskā socioloģija.
Faktoru teorija.
Pazīstami sociologi.
Emīls Dirkheims. Francija.
Moriss Halbvaks (~1925.g.).
Teodors Adorno (1903.-1969.g.). Vācija.
