Aliens

Starpdisciplinārs pētījums apstiprina: indoeiropiešu valodas izcēlušās Turcijā

Jauns, inovatīvs starptautiskas zinātnieku komandas pētījums norāda uz Anatoliju mūsdienu Turcijas teritorijā kā vietu, no kurienes pirms 8500 - 9000 gadiem sākušas izplatīties indoeiropiešu valodas.

Indoeiropiešu valodas, kurām pieder arī baltu-slāvu grupa, ar vairāk nekā 3 miljardiem runātāju ir vienas no pasaulē visizplatītākajām un visvairāk pētītajām valodām, tomēr par to izcelsmi lingvistiem joprojām nav vienota uzskata.

Līdz šim populārākā viedokļa paudēji āriešu pirmdzimteni meklē stepēs uz ziemeļiem no Melnās un Kaspijas jūras, mūsdienu Austrumukrainā un Dienvidkrievijā, kur pirms 6000 gadiem pastāvēja tā sauktā kurgānu kultūra. Kurgānu kultūras cilvēki bijuši kareivīgi jātnieki un kaujas ratu braucēji, kuri, vairākos viļņos dodoties projām no savas pirmdz imtenes, pakļāvuši miermīlīgos Senās Eiropas zemkopjus, uzspiežot tiem savu valodu. Jaunatnācēju ceļu arheoloģiskajā materiālā iezīmē akmens laivas cirvji un auklas keramika. Šo teoriju izstrādāja un savās daudzajās grāmatās popularizēja pasaulslavenā lietuviešu trimdas arheoloģe Marija Gimbutiene.

Saskaņā ar modeli, kas indoeiropiešu valodu izplatību saista ar kurgānu kultūras cilvēku migrācijām, ārieši mūsdienu Turcijā ieradās tikai III tūkstošgadē pirms mūsu ēras. Turpretī Mazāzijas pirmdzimtenes hipotēzes aizstāvji, kuru redzamākais pārstāvis ir Kembridžas universitātes arheologs Kolins Renfjū uzskata, ka indoeiropiešu valodas Eiropā izplatījušās jau VII tūkstošgadē pirms mūsu ēras, kopā ar zemkopību miermīlīgi nākot no Anatolijas. Kritiķi tam iebilst, norādot, ka neolīta Anatolijā nav ne metālu, ne zirga, ne ratu, kurus apzīmējošiem vārdiem visās indoeiropiešu valodās ir pirmvalodā saskatāma cilme. Viņuprāt tas nozīmē, ka šiem materiālās kultūras priekšmetiem un pieradinātam zirgam bija jābūt protoindoeiropiešu cilšu ikdienas lietošanā. Renfjū uz to atbild, norādot uz vārda "kafija" klātbūtni visās mūsdienu romāņu valodās, kas nebūt neliecina, ka arī senie romieši savu rīta avīzi lasīja pie tases kūpoša melnā dzēriena.

Anatoliju kā indoeiropiešu pirmdzimteni, izmantojot datormodelēšanu un evolucionārajā bioloģijā aprobētas metodes, 2003.gadā noteica Oklendas universitātes (Jaunzēlande) zinātnieki Rasels Grejs un Kventins Atkinsons. Viņi saskatīja vārdu līdzību ar gēniem, pieļaujot, ka valodu attīstību var pielīdzināt sugu evolūcijai. Līdz ar to vārdu "kognīcijas" - skaniskās izrunas un nozīmes - var modelēt tāpat kā DNS sekvences, nosakot to evolucionārās attiecības. Kā arī, izpētot vārdu izmaiņu jeb mutāciju tempu, var noskaidrot laiku, kad valodas atšķēlušās viena no otras.

Salīdzinot 200 tādus vārdus kā "es," "debesis," "medības," "māte" u.c. 87 indoeiropiešu valodās Grejs un Atkinsons noskaidroja, ka protoindoeiropiešu valoda sākusi sadalīties pirms 7800-9800 gadiem. Rezultāts ļoti labi saskanēja ar Anatolijas hipotēzi, taču daudzi valodnieki par jaunzēlandiešu pētījumu bija skeptiski. Turklāt šādi nevarēja noteikt, kur valoda sākusi zaroties.

Tagad abi pētnieki, strādājot kopā ar bioinformātikas, statistikas, psiholoģijas un citu nozaru zinātniekiem no vairākām valstīm, spējuši atbildēt arī uz šo jautājumu - žurnālā "Science" publicētā rakstā, izmantojot vēl vienu, šoreiz no epidemiologiem aizgūtu datormodelēšanas metodi, kura tiek lietota, lai noteiktu infekciju slimību izcelšanās vietu, viņi izsekoja indoeiropiešu valodu vēsturiskajai ģeogrāfijai. Izejas dati tika ņemti no 103 dažādiem pētījumiem par dažādām "kognīcijām" mūsdienu un izmirušās indoeiropiešu valodās. Tiem pievienoja vēstures faktus par tādiem notikumiem kā Romas impērijas sabrukums, kas ievadīja romāņu valodu veidošanās procesu. Tad datorsimulācija devās atpakaļ laikā, ģenerējot iespējamās valodu radniecības saites, difūzijas virzienus un pirmdzimtenes vietu. Arī šoreiz, salīdzinot Anatolijas un Melnās - Kaspijas jūras stepju teoriju, rezultāti apliecināja ka indoeiropiešu izcelsme meklējama mūsdienu Turcijā.

"Beidzot mums ir skaidra ģeogrāfiskā aina," - saka K.Renfjū, kurš uzskata, ka salīdzinošās valodniecības speciālistiem joprojām būs grūti pieņemt paradigmas maiņu. "Indoeiropeistikas studijas tik ilgi ir balstījušās uz mītu par kurgāniešu karotājiem, kas kaujas ratos plūst no Ukrainas stepēm, ka pētniekiem vajadzēs laiku, lai aprastu ar jaunajām atziņām," - viņš spriež.

Viens no Atkinsona komandas oponentiem, Hartvika koledžas Oneontā (ASV) arheologs Deivids Entonijs iebilst: "Šis pētījums ir piemērs tam, kā liecības tiek retrospektīvi pieskaņotas modelim, taču tā rezultāti ir noderīgi tikai izmantoto datu un pieņēmumu kontekstā." Entonijs uzskata, ka izmantotais modelis neņem vērā visu valodniecības un arheoloģijas liecību kopumu. Viņam piebalso Kalifornijas universitātes Bērklijā valodnieks Endjū Gerets: "Izmantotie dati simpatizē vienam viedoklim, novedot pie kļūdaina slēdziena. Tiek ignorēti nopietni pierādījumi, kas atbalsta kurgānu hipotēzi."

Tikmēr citi valodnieki jaunā pētījuma rezultātus atbalsta. "Analoģija ar vīrusu evolūciju ir gudra un vērīga," - saka valodnieks no Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta Leipcigā Pols Hegertijs. Viņš domā, ka citi valodnieki arī gribēs izmēģināt šo metodi. "Stepes hipotēzes aizstāvjiem," - Hegertijs spriež, "vajadzēs atbildēt uz daudziem jautājumiem."

Augšējais attēls: Turcijas ainava. Aivara Jakoviča foto.

Avots:
sciencemag.org

Pirmo reizi publicēts 23.11.2012.