Žemaiši
Žemaiši ieradās Lietuvā V gs. un apmetās tās ziemeļos.
Kad 1259.gadā Žemaiši sakāva vācu spēkus, sacēlās arī zemgaļi. Nemieru apspiešanai tika savākts liels karaspēks, kas sastāvēja no vācu krustnešiem, igauņiem, kuršiem un prūšiem. Uzzinājuši, ka krustnešu spēki dodas uz Lietuvu, Žemaiši pirmie iebruka Kurzemē, kur ieguva lielu kara laupījumu un gūstekņus. Abi karapulki satikās pie Durbes 1260.gada 13.jūlijā. Pirms kaujas kurši pieprasīja, lai pēc uzvaras viņiem atdod Žemaišu sagūstītās sievas, bērnus un salaupīto mantu. Kad mestrs atteicās šo prasību izpildīt, kurši un igauņi jau kaujas sākumā pārtrauca cīņu vai pat uzbruka no aizmugures. Pēc tam Žemaiši galīgi sakāva vācu spēkus – krita ordeņa mestrs, ap 150 bruņinieki un dāņu vasaļi.
Pēc Durbes kaujas sākās plaša kuršu un prūšu sacelšanās, ko militāri atbalstīja leiši un žemaiši. Sakāves rezultātā neatgriezeniski tika zaudēti pirms tam iekarotie Kursas un Zemgales dienvidi, kas savienoja ordeņa Livonijas daļu ar Prūsiju.
1336.gada 25.februārī Vācu ordeņa aplenktajā žemaišu Pilenē, tās 4000 aizstāvji kunigaiša Marģira vadībā, pili nodedzināja un izdarīja kolektīvo pašnāvību. Poļu mākslinieka Vladislava Majeranovska bilde (1850.g.).
Varņi. Žemaišu vēstures un garīgās kultūras centrs. Senā Mediņinku zeme, kur kādreiz žemaišiem bijusi izveidota aizsardzības signālsistēma, kad ziņu par ienaidnieka uzbrukumu kaimiņiem padeva ar ugunskuriem daudzo pilskalnu virsotnēs. Vēlāk Vītauts Dižais te dibinājis vienu no pirmajām baznīcām Žemaitijā - tagad to sauc par Aleksandra baznīcu.
Saites.
Baltu tautas.
