Zemgaļi
Baltu tauta, kas dzīvoja tagadējā latvijas vidusdaļā un Lietuvas ziemeļos.
Tauta ar spilgti izteiktu savdabību. Jau no VIII gs. viņu kultūra samanāma visā Baltijā, ieskaitot arī igauņu apdzīvotos novadus. IX gs. pieauga zemgaļu materiālā labklājība un bija manāma tieksme uz pārspīlētu greznošanos.
Zemgaļu ierašanās Latvijas teritorijā. Zemgaļi ieradās V gs. un apmetās Zemgalē uz austrumiem no kuršu apdzīvotās teritorijas, galvenokārt tagadējā Dobeles rajonā. Zemgaļu iziešanas vieta nav zināma, bet šī cilts aizgāja vistālāk uz ziemeļiem, daļa zemgaļu apmetās Braslas lejtecē, Idumejas novadā (tagad ap Straupi). Lielas kopienas pēdas uzietas pat Igaunijas teritorijā. Zemgaļi par savu nosaukumu var pateikties Lielupes XIII gs. minētam vārdam – Semigallera.
Zemgaļu antropoloģija. Ļaudis ar masīviem kauliem, garenu un šauru seju. Daži arheologi uzskata, ka zemgaļu kultūras īpatnības konstatējamas jau II gs. plašā teritorijā.
Zemgaļu cilšu savienība. Ar XIII gs. Zemgali saprot gandrīz tikai tagadējā Dobeles rajona zemes ar pilskalniem – Dobeli, Tērveti, Spārneni, Sileni un Rakti. Vēlāk tām pievienoja Upmales zemi, kuras centrs bija Mežotnē.
1200.gadā pāvests Inokentijs III (1198.-1216.g.) pēc Turaidas Teoderiha lūguma izsludināja vēl vienu Krusta karu bullu pret līviem un aizliedza tirgotājiem apmeklēt Zemgales ostu (Portus Semigalliae), piespieda Daugavas tirdzniecības darījumus turpmākt veikt Rīgas ostā.
1206.gadā zemgaļi savienībā ar vācu Zobenbrāļiem uzvarēja lībiešus.
Franciska no Molānas nopratināšanas protokolos liecinieki vēstīja par zemgaļu kristīšanu, Zemgales bīskapijas pastāvēšanu un zemgaļu novēršanos no kristīgās ticības, ko lielā mērā izraisīja ordeņa brāļu brutālā rīcība pret dižciltīgajiem, nereti tos piekaujot vai pat nogalinot.
1272.gadā zemgaļi solās uzņemt mācītājus un fogtus.
1279.gadā par jauno zemgaļu virsaiti kļuva Nameisis.
1300.gadā Rīgā ieradās zemgaļu sūtnis.
Karš ar krustnešu iebrucējiem. 1290.gadā, negribēdami pakļauties vāciešiem, zemgaļi atstāja savu zemi un aizgāja uz Lietuvu pie žemaišiem.
Avoti.
Nestora/Kijevas hronika "Pagājušo gadu stāsts" ir hronoloģiski senākais avots, kas sniedz tagadējo Latvijas teritoriju apdzīvojušo cilšu uzskaitījumu - zemgaļi, kurši, latgaļi un līvi (lībieši). Tāpat būtiska ir norāde, ka daļa šo tautību atradās meslu atkarībā no Krievzemes kņaziem.
Saites.
Baltu tautas.
