Bruņurupuči, bruņurupuču kārta
Testudines, Chelonia.
Viena no četrām rāpuļu kārtām.
12 dzimtas
- purvu bruņurupuču dzimta;
- sauszemes bruņurupuču dzimta;
- jūras bruņurupuču dzimta;
- mīkstbruņurupuču dzimta un vēl 8.
65 ģintis, apmēram 220 sugas.
Latvijā sastopama tikai 1 suga - retais Eiropas purvu bruņurupucis.
Izcelšanās. Zinātniekiem pazīstami proto-bruņurupuči Eunotosaurus africanus, kas uz Zemes dzīvoja pirms aptuveni 260 miljoniem gadu. Šos senos bruņurupuču priekštečus bruņas neklāja pilnībā. Tiem bija ievērojami paplašinātas ribas, kas par pilnvērtīgām bruņām izveidojās tikai 50 miljonus gadu vēlāk.
Proto-bruņurupuči mitinājās Dienvidāfrikā, kur tolaik valdīja ļoti skarbi vides apstākļi, un bruņas tiem deva iespēju paglābties no nelabvēlīgajiem apstākļiem, ierokoties zemē. Iespējams, tieši spēja ierakties zemē, bruņurupuču priekštečiem ļāva pārdzīvot Perma-Triasa izmiršanu, kas Zemi skāra pirms aptuveni 252 miljoniem gadu.
Apraksts. Ķermenis masīvs, īss un plats. To ietver stipras kaula bruņas, kuras klāj ragvielas vairogi. Kakls garš un lokans. Žokļi bez zobiem, ar asām, pārragotām malām. Oldējēji.
Bruņurupuču olas un gaļu izmanto pārtikā. Bieži tur terārijos.
Izplatīti galvenokārt silta klimata zonās. Pārsvarā ūdensdzīvnieki.
Lielākie bruņurupuči pasaulē ir ādainie bruņurupuči, kas pie reizes ir arī lielākie rāpuļi pasaulē.
Bruņurupuči pasaulē. Bitarkanika Nacionālajā parkā reizi gadā pludmalē dēj olas Olive Ridley bruņurupuči un pludmale kļūst par "pasaules lielāko dzemdību namu."
Lielie bruņurupuči dzīvo Galapagu salās, kas no tiem dabūjušas savu nosaukumu.
Saišeļu bruņurupuči. Sauszemes, ļoti lieli. Sastopami Vanillas zooparkā Maurīcijā.
Zaļie jūras bruņurupuči. Chelonia mydas. Mitinās tropu un subtropu ūdeņos Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā. Tos dēvē par zaļajiem jūras bruņurupučiem neparsto zaļās krāsas tauku dēļ, kas slēpti zem bruņurupuču cietajām kaula bruņām.
Galapagu bruņurupuči.
El Chato rezervāts. Labākā vieta Galapagās - Santakrūzas sala, kur vērot milzīgos Galapagu bruņurupučus.
Čārlza Dārvina centrs. Te (Santakrūzas sala, Galapagas) kopš 1959.gada strādā zoologi, lai salās saglabātu Galapagu bruņurupuču populāciju.
Tradīcijas.
Galapagu bruņurupuču nešana Rīgas ZOO. To parasti dara latviešu spēkavīrs un bijušais svarcēlājs Raimonds Bergmanis. 2003.gada vasarā sasniedza jaunu pasaules rekordu bruņurupuču nešanā - 98,4 kg, viņš vasaras mītnē nogādāja 4 Rīgas ZOO mītošos Galapagu bruņurupučus. 2017.gadā bruņurupuču dāma Trīne bija pieņēmusies svarā par 9 kg (svēra 113 kg), bet Čelsija svēra vien 89 kg.
Eiropas purvu bruņurupucis. Emys orbicularis Linnaeus, 1758.g. Angliski - European Pond Turtle. Latvijā ļoti reta īpaši aizsargājama suga (MK noteikumi), iekļauta Bernes konvencijas II un ES direktīvas II un IV pielikumā.
Sastopams gandrīz visā Eiropā, Tuvajos Austrumos, Vidusāzijā un Ziemeļāfrikā. Vienīgais Latvijā brīvā dabā sastopamais bruņurupucis. Purva bruņurupucis ir vistālāk uz ziemeļiem izplatītā bruņurupuču suga pasaulē. Latvija atrodas uz izplatības areāla galējās ziemeļu robežas. Līdz 2007.gadam apkopoti dati par 81 purva bruņurupuča sastapšanas gadījumu. Atsevišķi īpatņi atrasti galvenokārt Latvijas dienvidu daļā.
Muguras bruņas tumšas, var būt ar dzelteniem plankumiem, garums līdz 20 cm. Galva, kakls un kājas ar dzelteniem plankumiem. Nagi gari, starp pirkstiem peldplēves. Aste diezgan gara. Latvijā atrastie eksemplāri parasti ir cilvēka plaukstas lielumā.
Dzīvo lielās, stāvošās, labi sasilstošās un ar meldriem aizaugušās ūdenstilpnēs - ezeros, vecupēs, dīķos, plašos kūdrājos un purvos. Mēdz ilgstoši sauļoties krastā. Ir piesardzīgs, pamanot cilvēku, ienirst vai aizpeld.
Vairošanās un mazuļi. Maijā-jūlijā mātīte rok smiltīs bedrīti, kurā iedēj 5-10 olas ar kaļķainu čaulu. Jaunie bruņurupuci izšķiļas pēc 2-3 mēnešiem. Vairošanās Latvijā var būt veiksmīga tikai īpaši siltos gados.
Latgales zooloģiskajā dārzā sekmīgi uzsākta purva bruņurupuča pavairošanas un atradumu uzskaites programma. 2008.gadā Vides ministrija apstiprināja Purva bruņurupuča Sugas aizsardzības plānu.
Ādainais bruņurupucis. Mīt Dienvidāfrikas piekrastes ūdeņos. Lielākais bruņurupucis un arī rāpulis pasaulē.
Peldēšana pa apli. Bruņurupuči (arī haizivis, roņi un pingvīni) mulsina biologus ar ilgstošu it kā nevajadzīgu peldēšanu pa apli. Biologi izteikuši hipotēzi, ka tāda kustība varētu būt saistīta ar to, ka tā dzīvnieki izmanto planētas magnētismu ceļa meklēšanā. iespējams, riņķošana palīdz sajust magnētisko lauku un noregulēt iekšējo kompasu.
Sangalaki sala. Indonēzija, Derevana arhipelāgs. Pasaulē nozīmūigs jūras bruņurupuču "dzemdību nams" un viena no labākajām vietām, kur nirt ar graciozajām 4-6 m platajām manta rajām, kas kā Andu kondori planē zem ūdens.
Carisle Bay. Pludmale Barbadosā ar bruņurupučiem.
Bhitarkanika Nacionālais parks. Indija, Orisa. Plaši mangrovju meži, bagāta putnu valsts, lielākā krokodilu populācija Indijā. Parka pludmales katru gadu kļūst par planētas lielāko Olive Ridley jūras bruņurupuču "dzemdību namu."
Raksti.
Senajiem bruņurupučiem bruņas kalpoja rakšanai.
Zinātnieki satraukti – vai nākotnē visi jūras bruņurupuči Lielajā barjerrifā būs mātītes?
Saites.
Milzu bruņurupuči.
Rāpuļi.
