Stāvakmeņi, menhīri
Menhir = men ("akmens" - bretoņu val.) + hir ("garš" - bretoņu val.).
Viens no megalītiskās kultūras elementiem - vertikāli nostatīti akmeņi, kas var būt atsevišķi pa vienam vai arī veidot stāvakmeņu rindas, uzieti visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
Tās var būt pat kilometriem garas un paralēlas kā, piemēram, Karnakā (Francija).
Izraēlas Eilatas kalnos sastopami atsevišķi līdz 80 cm augsti stāvakmeņi (masseboth).
Visbiežāk sastopami 4-5 m augsti menhīri, reizēm arī augstāki, daudzās pasaules daļās - Rietumeiropā, Ziemeļāfrikā, Indijā, Ukrainā, Sibīrijā, Kaukāzā u.c. Latvijā vienīgais senais menhīrs, cik zināms, ir tā saucamais Āžu stāvakmens Dundagas pagastā.
Saites.
Megalīti.
