Burboņu kodekss
Codex Borbonicus.
Acteku manuskripts.
Nosaukums. Tas cēlies no glabāšanas Burboņu pils bibliotēkā.
Atrašana un izpēte. Francijas Nacionālās sapulces bibliotēkas vadītāja vietnieks Pjērs Pols Druāns (Pierre-Paul Druon) kādā izsolē to nopirka par 1300 zelta frankiem. Manuskriptam bija izplēstas 2 lapaspuses no sākuma.
Apraksts. Savā pašreizējā stāvoklī ir 14,2 metrus garš un sastāv no 36 vēdekļveidā salocītām, 39 kvadrātcentimetrus lielām, no amatla (vīģes koka mizas) "papīra" darinātām loksnēm.
Saturs. Visai aptverošu kodeksa raksturojumu savā darbā "The continuum of life in codex Borbonicus" sniedz amerikāņu rakstnieks un dzejnieks Karls Jangs (Karl Joung):
"Šajā grāmatā ir daudz mīklu un paradoksu. Tās pirmā daļa sastāv no pilnīgākā un skaidrāk izklāstītā, līdz mums nonākušā [acteku] zīlēšanas kalendāra. Grāmatas lapu lielie izmēri un attēlu spilgtās krāsas ļauj domāt, ka tā tikusi izmantota ceremoniālām vajadzībām. Lai gan zinātnieki nereti ir iesaistījušies visai karstās debatēs par tās radīšanas laiku, mēs diezgan droši varam teikt, ka grāmata izgatavota pēc Meksikas iekarošanas, kā arī, ka tā veidota pirmskoloniālā perioda stilā. Viss kalendārā iekļautais materiāls, to salīdzinot ar vecākiem manuskriptiem, ir apstiprinājies un tajā nav atrodamas nekādas liecības par eiropiešu ietekmi, izņemot dažas, ar romiešu burtiem rakstītas piezīmes, kas pievienotas vēlāk, pēc piktogrammu gleznojumu pabeigšanas. Grāmatas divas pirmās lappuses no manuskripta ir izrautas pēc tam, kad tas nonācis Eiropā (domājams XVI gs. - red.) un, iespējams, nekad netiks atgūtas. Tomēr, mēs zinām no citām grāmatām, kāds varētu būt bijis to saturs. Katras lapas augšējā kreisajā stūrī ir liels attēls, ko no divām pusēm ietver kalendāra joslas. (..) Katra lapa attēlo vienu 13 dienu ilgu "nedēļu" (trecena). 20 šādas nedēļas kopā veido vienu 260 dienu augurālo ciklu, kas 52 gadu ilgā periodā tiek aplūkots, ņemot vērā arī solāro gadu un Venēras cikla sakarības. Skaitlis 13, iespējams, ir saistīts ar aptuveno lunāciju skaitu solārajā gadā, līdz ar to periodā iekļaujot arī Mēness ciklus. 52 dalot ar 4, iegūstam 13: tādējādi katrs no 13 [acteku "nedēļas"] dienu simboliem, kā arī 4 gadu simboli ir saistīti gan ar vienu no četriem sakrālajiem debespušu virzieniem, gan ar Saules, Mēness un Venēras cikliem, kas visi kopā nosaka katras konkrētās dienas iezīmes. Katra kalendāra diena ir attēlota ar savu īpašo attēlu, skaitli, kā arī ietver citus zīlēšanā un ceremonijās izmantotus simbolus. Iepriekš minētajos, lielajos, visās zīlēšanas kalendāra lappusēs esošajos attēlos, savukārt, atveidota katru "nedēļu" pārvaldošā dievība, kurai nereti līdzās atrodas vēl kāds dievs, kas ar savām īpašībām ietekmē primārās figūras nozīmi.
Grāmatas otrajā daļā ir attēlotas gadu [pirmo dienu] zīmes un to saistība ar "Deviņiem nakts kungiem" (dievības, kas pēc acteku priekšstatiem atbild par debesu ķermeņu kustību - red.). Tās izmantojot priesteris jebkuru 260 dienu periodu var saskaņot ar 52 gadu laika ciklu jeb acteku "gadsimtu."
Grāmatas pēdējo daļu rakstītāji nav pabeiguši, lai gan tā ļauj izdarīt intriģējošus pieņēmumus par to, kādiem nolūkiem manuskripts tapis. Trešās daļas attēli veltīti ceremonijām, galvenokārt tām, kuras veica 52 gadu cikla beigās, kad, lai nodrošinātu pāreju no viena perioda uz nākamo, vajadzēja iededzināt "Jauno uguni." Iespējams, grāmata tapusi saistībā ar kādiem konkrētiem vēsturiskiem notikumiem (daži zinātnieki domā, ka tās bijušas 1507.g. notikušās 52 gada cikla beigu svinības - red.), kuri, ja darbu būtu izdevies pabeigt, tajā tiktu pieminēti līdzīgi kā, piemēram, [mišteku kultūras radītajā XIV gs. rakstu avotā] Codex Vindobonensis. (..) Lai kas arī šajā daļā nebūtu bijis paredzēts, pirmajās divās daļās sniegtais kalendārs ir un paliek acteku grāmatniecības izcilākais sasniegums, kas mums sniedz skaidrus, labi atveidotus kalendāru pārvaldošo dievu attēlus."
Atrašanās vieta. Burboņu kodeksa pašreizējā atrašanās vieta ir Francijas parlamenta apakšpalātas ēka, bijusī Burboņu pils. Kodekss ir viens no sešiem dokumentiem, kas iekļauti Francijas nacionālo dārgumu sarakstā.
Raksti.
Kad tapis, iespējams senākais, līdz mūsdienām nonākušais acteku manuskripts Codex Burbonicus?
Saites.
Acteku rakstu avoti.
