Tutanhamona kapene
Faraona Tutanhamona kapenes Luksorā (Tēbās), kuras pēc teju 10 gadu ilgiem meklējumiem Ķēniņu ielejā uzgāja britu arheologs Hovards Kārters 1922.gada 4.novembrī.
Tagad apzīmēta ar numuru KV62.
Kapeņu atklāšana un izpēte. XIX gadsimtā arheologi bieži devās uz Ēģipti, lai meklētu faraonu kapenes. Tas nereti vainagojās ar panākumiem, tomēr daudzas no tām jau bija izlaupītas. Kad 1907.gadā Ēģiptē ieradās arheologs Hovards Kārters, viņš bija pārliecināts, ka tur atrodas vēl vienas neatklātas kapenes, kurās guļ toreiz maz zināmā valdnieka Tutanhamona mūmija. Arheologa meklējumus finansiāli atbalstīja lords Džordžs Herberts Kārnarvons.
1914.gadā izrakumu atļaujas ieguva lords Karnārvons un Hovards Kārters. Kārters lēnām nāca uz domām, ka kaut kur ielejā jābūt faraona Tutanhamona kapenei: starp Deiva atradumiem bija uziets kāds fajansa kauss ar Tutanhamona vārdu un kādā kapa šahtā turpat netālu Kārters atrada kādu salauztu koka kasti. Tajā vēl atradās zelta plāksnītes ar tā paša faraona vārdu. Bez tam bija atrastas kāda māla lauska un ar audekla vīstokļiem piebāzti māla trauki. Pārbaudē Ņujorkas Metropolitēna muzejā secināja, ka tie ir pārpalikumi no Tutanhamona apbedīšanas ceremonijas, kas tikuši noglabāti. Bija uzieti arī vairāki Tutanhamona māla spiedogi, kurus uzgāja Deiviss Ehnatona slēptuvē. Tas viņam deva instinktīvu pārliecību par šādu kapeņu esamību.
Kārters ar bagātā sera Karnārvona atbalstu uzsāka izrakumus trijstūrī, ko iezīmēja Ramzesa II, Merneptaha un Ramzesa VI kapi. Vienas ziemas laikā viņi noraka lielu daļu virsējo slāņu un nonāca līdz Ramzesa VI kapa pamatnei. Tika uzietas strādnieku būdas, kas bija visai droša pazīme, ka tuvumā ir kapenes. Tālāk rakšana bija jāsašaurina, jo tā traucēja tūristiem apmeklēt iecienītās Ramzesa VI kapenes. Tādēļ 1919./20.gada ziemas sezonā izrakumi notika vienīgi pie Ramzesa VI kapa ieejas. Te ieguva pāris ļoti vērtīgus savrupatradumus kādā paslēptuvē. Kārters: „...nekad vēl nebijām tik tuvu īstam atklājumam.” Tā viņi nolobīja visu virskārtu iezīmētajā trijstūrī, atstājot zemi tikai pie atrastajām strādnieku būdām.
Turpmāk divas sezonas izrakumi norisinājās līdzās Tutmesa III kapenēm, netika atrasts nekas vērtīgs.
Sapulcē tiek nospriests, ka pēc tik ilgiem un nesekmīgiem izrakumiem tos vadīs vēl vienu ziemu, un tajā vietā, kur atrodas senās XX dinastijas strādnieku būdas. Tad arī zibenīgi tika atklāta ieeja Tutanhamona kapenē - tas notika 1922.gada 3.novembrī. Jau 5.novembra pēcpusdienā ir novākts tik daudz gruvešu, ka bija skaidrs – tā patiesi ir īsta ieeja kapenē. Tika attīrītas kāpnes un 12.pakāpiena pamata līmenī atklājās aizzīmogotu, aizslēgtu un ar javu noziestu durvju augšējā daļa. Uz tām bija Mirušo pilsētas zīmogi, kas liecināja, ka tur atdusas augsti stāvoša persona. Kārters izurba durvīs tik lielu caurumu, lai tur varētu iebāzt elektrisko spuldzīti, un atklāja, ka tālāk ir eja pilna ar akmeņiem. Kārters izlēma tālāk darbus neveikt un gaidīt lordu Karnārvonu, kas tobrīd atradās Eiropā.
6.novembra rītā viņam tika nosūtīta telegramma, un lords kopā ar meitu 23.novembrī ieradās Luksorā. 24.novembra pēcpusdienā strādnieki pilnīgi attīrīja visas kāpnes, tās izrādījās 16 pakāpienu garas. Nu bija redzami nospiedumi ar Tutanhamona vārdu. Taču nu tika redzams, ka durvis tikušas 2 reizes atvērtas un vēlāk aizmūrētas. Aizmūrētās vietas bija aizzīmogotas ar šakāļa un deviņu gūstekņu attēlu, bet Tutanhamona zīmogi bija pie durvīm kopumā. Tā ka nebija skaidrs, vai kapā bijuši laupītāji, un, ja bijuši, cik stipri tas ir ticis izlaupīts. Pie pašām durvīm tika uzietas: lauskas un kastes ar Ehnatona, Smenhkaras un Tutanhamona vārdiem, Tutmesa III skarabejs un daļa no sakarabeja ar Amenhotepa III vārdu. Tas viss vēl vairāk padarīja situāciju mīklainu. Rezultātā Kārters ar komandu uzgāja neskartas faraona Tutanhamona kapenes ar ārkārtīgi bagātu atradumu klāstu. 6 gadi tika pavadīti, lai kapeni iztukšotu.
Strādnieki bija nonākuši līdz durvīm, kuras rotāja Tutanhamona zieģelis. Aiz tām izrādījās 7,6 m garš gaitenis, pilns ar akmens bluķiem, kuru tīrīja vairākas dienas. Tad tika uzietas otras durvis. Arī uz tām bija Tutanhamona un Mirušo pilsētas valdnieku zīmogi, bet tāpat bija vērojamas arī laupītāju klātbūtnes pēdas. Kreisajā augšējā stūrī durvīs izurbta mazu atvērumu un Kārters sveces gaismā pirmais ieraudzīja kapeņu iekšējo izkārtojumu. 17.novembrī tika atvērtas durvis un elektrības gaismā to nu jau ieraudzīja visi klātesošie. Tā izrādījās priekštelpa, un bija redzams, ka starp abām sargu figūrām labajā sienā bija aizīmogotas durvis. 27.novembrī pārbaudīja šīs durvis un konstatēja, ka aiz tām jau grīdas līmenī atrodas vēl viena telpa – arī aizzīmogta, taču vēlāk nekā ieejas durvis.
Sāntelpa - gandrīz 12 m2 platībā. Tā bija piebāzta ar dažādiem sadzīves priekšmetiem un dārgumiem. Acīmredzot, šī telpa pēc laupītāju apciemojuma nav tikusi sakārtota.
Kārters, būams solīds pētnieks, visai aši apjauta nepeciešamību šeit veikt ļoti skrupulozu izpēti. Tādēļ 3.decembrī tika pieņemts lēmums kapeni atkal aizbērt, lai to pasargātu un pa to laiku veiktu pienācīgu sagatavošanos izpētei. Bez tam Kārters Kairā pasūtīja pamatīgus metāla režģus. No visām pasaules malām pienāca nesavtīga palīdzība. Ņujorkas Metropolitēna muzeja Ēģiptes nodaļas kurators Litgevs nodeva Kārtera rīcībā savu fotogrāfu Hariju Bērtonu. Komandai piebiedrojās vēl zīmētāji Holls un Hauzers, kā arī darbinieks A.K.Meiss. Ēģiptes valsts ķīmijas pārvaldes direktos A.Lūkass no Kairas atbrauca šeit strādāt sava atvaļinājuma laikā. Daudz speciālisti piedāvāja savu palīdzību.
Jau 16.decembrī kaps atkal tika atvērts, 18.decembrī fotogrāfs Bērtos priekštelpā veica pirmos fotozņēmums. 27.decembrī dienasgaismā tika izcelts pirmais priekšmets. Priekštelpā vien atradās 6–7 simti priekšmetu. Februāra vidū priekštelpa bija iztukšota, tādējādi radīta vieta turpmākam darbam. Pirmās 34 smagi sasaiņotās kastes pa saliekamo dzelzsceļu devās līdz 1,5 km attālajai Nīlai, kur tās gaidīja liellaiva. Pēc 7 dienām tie ieradās Kairā.
16.februārī atzīmējām dienu, kad 1923.gadā tika atvērts pēdējais - ceturtais kapeņu kambaris. Uz Sarkofāga telpas atvēršanu piektdien, 17.februārī bija ieradušās apmēram 20 personas – zinātnieki un valdības locekļi. Kārters ar Meisa un Kalendera palīdzību pašrocīgi izņēma durvju mūrējuma akmeņus. Ievadot durju ailē elektrisko gaismu, skatam atklājās zelta siena, kas aizsedza visu redzes lauku. Tas bija milzīgs zelta zārks! Pēc smaga divu stundu darba starpsiena bija tiktāl nojaukta, ka kamerā varēja jau ieiet. Uz sliekšņa tika atrastas izbārstītas pērles. Nu kļuva redzams, ka Sarkofāga telpa atrodas apmēram metru dziļāk kā priekštelpa. Zārks aizņēma gandrīz visu 16,5 m2 lielo telpu. Starp sarkofāgu un telpas sienu bija tikai 65 cm plats brīvs gaitenis, kurā arī gulēja faraonam līdzi dotās mantas. Zelta sarkofāgā atradās nebojāta faraona Tutanhamona mūmija.
Šai telpā atradās vēl vienas visai zemas durvis, kas veda uz kapenes Dārgumu noliktavu, kur atradās visi lielākie kapenes dārgumi. Atklājumi bija fenomenāli! Kapenē iegāja 17 cilvēki.
Taču tālāk vairs tik gludi vis negāja. Nomira lords Karnārvons, viņa un dažu citu pētnieku nāves raisīja baumas par Faraona lāstu, tāpat radās arī nopietnas nesaprašanās ar Ēģiptes valdību jautājumā par koncesijas pagarināšanu un atradumu sadali. To izdevās atrisināt tikai ar starptautisku iejaukšanos. 1926./27.gada ziemā tika atvērts šķirsts un pētīta mūmija. Darbus sāka, nojaucot starpsienu starp Priekštelpu un Sarkofāga kameru. Tad demontēja ārējo zārku, tad otru,kurā atradās vēl trešais. Kopumā bija veseli 5 zārki, la tos aiztransportētu no kapa, bija vajadzīgas 84 dienas fiziska darba. Četri ārējie šķirsti tika sadalīti apmēram 80 daļās – ikviena no tām bija visai smaga. Kārters savos rakstos kritizēja senos šķirsta montierus, jo tā daļas bijušas sajauktas, zelta rotājumi vietām sasisti ar āmuriem, dažviet nodauzīti veseli gabali. 3.februārī pētnieki beidzot visā pilnībā varēja ieraudzīt iekšējo sarkofāgu.
Kārtera atklājumi izsauca mlzīgu rezonansi pasaulē: viņš tika apbērts ar vēstulēm. 1926.gada 3 mēnešos vien kapu apmeklēja 12 300 tūristi, bet laboratoriju – 270 grupas.
1925.gada 11.novembrī Dr.Salehs bejs Hamdi un Ēģiptes universitātes anatomijas profesors Duglass E.Derijs uzsāka mūmijas pētīšanu. A.Lūkass uzrakstīja darbu „Ķīmija kapā,” kurā iztirzāja atrstos metālus, eļļas, taukus un tekstīlijas. P.E.Ņūberijs izpētīja kapā atrastos ziedu vainagus un noteica kādu sugu augi auguši pims 3300 gadiem. Zinot dažādu augu ziedēšanas laikus, viņš noteica, ka Tutanhamons apglabāts laikā no marta vidus līdz aprīļa beigām. „Īpašus materiālus” vēl izmeklēja Aleksandrs Skots un H.Dž.Plenderleits.
Tagad arheologi izņēmuši mūmiju no akmens sarkofāga un ievietojuši to kapsulā ar ideāliem klimatiskiem apstākļiem. Kapsula novietota atpakaļ kapenē Ķēniņu ielejā.
Atradumi. 6 gadi pagāja līdz no turienes tika izcelti visi atradumi. Tagad tie glabājas Kairas muzeja vienā no augšējiem stāviem. Ir atrasti dučiem koka šķirstu, apšūtu ar zelta loksnēm līdzīgi Derības šķirstam. Četri tādi šķirsti izstādīti atsevišķi, lai gan bijuši viens iekš otra. Uz viņiem ir 2 dieviešu figūras no zelta ar spārniem.
Derības šķirstam līdzīga kaste no koka visos sīkumos tika atrasta zem dārglietām. Tas klāts ar plānu ģipša kārtu un no visām pusēm apgleznots. Ārkārtīgi smalki zīmējumi ar medību un kauju ainām. Šķirsts bija pilns ar dažnedažādām lietām. Kārteram bija nepieciešamas 3 nedēļas laika, lai nonāktu līdz kastes dibenam.
3 lielas zelta nestuves. Līdz tam par tādām bija zināms pēc gleznojumiem kapos, bet atrastas tādas nebija. Tas bija dīvainas mēbeles ar paagstinājumu kājām. Viena bija rotāta ar lauvu galvām, otra ar govju galvām, bet trešā ar pa pusei nīlzirgu, pa pusei krokodilu galvām. Visas trīs bija piekrautas ar dārglietām, ieročiem un tērpiem.
Zelta troņa sēdeklis. Tas atradās uzkrauts uz nestuvēm. Tam bija tik skaisti rotāta atzveltne, ka pats Kārters to nosauca par „skaistāko, kas līdz šim Ēģiptē atrasts.”
Četri rati. To izmēri bijuši par lieliem, lai tos kapā ievietotu veselus, tādēļ tir ir tikuši sazāģēti. Laupītāji bija tos apgāzuši un izsvaidījuši. Visi četri bija no augšas līdz apakšai apzeltīti, katru cm rotāja vai nu kalti ornamenti un ainas, vai arī krāsainu stiklu un akmeņu inkrustācija.
Sarkofāgs. Atradās Sarkofāga telpā. Izmēri 5,00 X 3,30 X 2,73 m. Zārks bija no koka un pilnībā apzeltīts un ar koši zila fajansa inkrustācjām sānos, kā arī klāts ar maģiskām zīmēm, kam bija jāaizsargā mirušais. Uz pirmā zārka bija attēlots jaunais faraons Ozīrisa izskatā. Šķirstam bija lielas divviru durvis austrumu pusē, slēgtas ar aizbīdņiem, bet neapzīmogotas. Atklāšanas brīdī Kārters tās atvēra un iešpusē ieraudzīja vēl vienu apzeltītu šķirstu – otro, kas arī bija no koka un pilnībā apzeltīts. Uz tā arī bija attēlots jaunais faraons Ozīrisa izskatā. Arī tā durvis bija slēgtas ar aizbīdņiem, bet jau aizzīmogotas. Vēlākās izpētes laikā atklājās, ka otrajā zārkā ir vēl arī trešais, trešajā – ceturtais, vēl greznāks nekā iepriekšējais. Trešais zārks bija 1,85 m garš, veidots no 2,5 – 3,5 mm biezas zelta plāksnes. Tā materiālā vērtība nebija nosakāma. Visa telpa starp otro un trešo zārku bija pilna ar kādu melnu un blīvu masu, kas bija pārbagātīgi lietotās svaidāmās eļļas. No šīs masas izdevās izpreparēt divkāršu zelta un fajansa krelļu kaklarotu. Ceturtajā iekšā atradās pēdējais piektais – milzīgs dzeltena kvarcīta zārks. To atbrīvoja 3.februārī. Pagatavots no augstākā labuma dzeltenā kvarcīta bluķa. Izmēri 2,75 X 1,5 X 1,5 m. To sedza 1 200 kg smaga granīta plāksne, kuru nocēla ar vinčām. Vāku (kādu?) priesteri esot aizdarījuši ar sudraba naglām un tapām, uz kurām ir Tutanhamona vārds.
Mūmija. Tā atradās kvarcīta zārkā neskarta un ievīstīta biezā autu kārtā. Lai piekļūtu pie tās, ar 500 grādu karsēšanu izdevās atdalīt koka zārku no zelta zārka. Paša valdnieka, kurš vēl fiziski bija pusaudzis, mūmija bija atveidota zeltā. Galva un rokas bija modelētas apjomīgi, bet ķermenis izstrādāts plakanā reljefā. Sakrustotajās rokās mūmija turēja ķēniņa regālijas: zizli un ar zilu fajansu inkrustētu vēcekli. Seja bija no tīra zelta, acis no aragnīta un obsidiāna, uzacis un plakstiņi no lazurīta. Bija arī mazs sakaltis ziedu vainadziņš. Viss mūmjas augums bij klāts ar neskaitāmiem amuletiem, simboliem un burvju zīmēm. 11.novembrī pulksten 9.45 no rīta anatoms Dr.Derijs veica pirmo griezienu mūmijas virsējos linautos. Mūmija izrādījās briesmīgā stāvoklī: sveķu sastāvdaļu oksidēšanās bija izraisījuši spēcīgu pašsadegšanu, kuras rezultātā liela daļa linautu, mūmijas audi un pat kauli bija pārogļojušies. Eļļu slānis vietumis bja tik ļoti sacietējis, ka zem locekliem un muguras to vajadzēja noņemt ar kalta palīdzību. Mūmijas zelta maska visai precīzi atveidoja faraona sejas vaibstus tam dzīvam esot. Mūmijas auti bija burtiski pietīti pilni ar visāda veida neiedomājami daudz dārgumiem. Roku un kāju pikstiem bija zelta uzgaļi. Kārters mūmijas izmeklēšanu aprakstīja 33 lapaspusēs, un vairāk par pusi aizņēma pie pašas mūmijas atrasto dārgumu aprakstīšana. Mūmijas anatomisko izmeklēšanu vēlāk speciālā darbā aprakstīja profesors Derijs. Ar lielu varbūtību viņš pierādīja, ka Tutahamons ir bijis Ehnatona dēls.
Urna ar faraona iekšējiem orgāniem. To apsargāja četru sargdievju figūras.
Dzelzs amulets. Tika atrasts pie galvas zem kāda vainagveida polsterējuma. Parasti amuleti bija pagatavoti no hematīta, bet šis no dzelzs. Tādējādi šis ir viens no senākajiem dzelzs atradumiem Ēģiptē, taču izskaidrojams - tā bija meteorītu dzelzs.
Zelta piemineklis. Tas atradās Dārgumu noliktavas vidū. Tajā attēlotas 4 dieves.
2 bērnu mūmijas. Tās tika izceltas no kapenēm vēl 1922.gadā, taču tikai tagad 2008.gadā par tām tika zināms plašākai sabiedrībai. Līdz šim mūmijas tika glabātas Kairas univeritātes Medicīnas fakultātē, un nekad nav tikušas izstādītas. Būtībā, to esamība turēta noslēpumā. Tkai vienu reizi - gandrīz 30 gadu atpakaļ daži Rietumu zinātnieki tomēr tās ir pētījuši. Abas mūmijas - embrioni ir neiznēsātas dvīņu meitenītes 30 (5 mēneši veca) un 35 (7-9 mēneši veca) cm augumā. Mazajām mūmijām ir saglabātas smadzenes un iekšējie orgāni, kurus gan parasti izņēma, un tās segtas ar pācnāves maskām. 1969.gadā Roberts Konolli (antropologs Liverpūles universitātē) un viņa norvēģu kolēģe Katerīna Heliēra pētīja lielāko no mazuļu mūmijām un konstatēja, ka tai ir tāda pat asins grupa kā faraona Tutanhamona mūmijai. Tā radusies hipotēze ka meitenītes ir Tutanhamona meitas. Mūmiju Rtg atklāja kaut kādu kaulu anomāliju.
Brīdinājuma uzraksts uz necilas māla plāksnītes: "Nāve ar vēja spārniem steigsies pie tā, kas traucēs faraona mieru." Uzieta kapeņu priekštelpā. Lai neradītu paniku vietējo iedzīvotāju vidū, to izsvītroja no atradumu saraksta. Šis artefakts bieži tiek saistīts ar tā saucamo Faraonu lāstu.
Amulets ar brīdinājumu otrā pusē: "Es esmu tas, kas ar tuksneša balsi liek bēgt kapu apgānītājiem. Es esmu tas, kas stāv Tutanhamona kapeņu sardzē." Amulets atradās uz faraona mūmijas galvas zem kāda vainagveida polsterējuma.
Alabastra vāzes.
Divas lielas melnas statujas. Laikam vismaz viena no tām attēlo Tutanhamonu pašu - viņa ka. Tā ir melna kā Nīlas dūņas - auglības krāsa.
Zelta nāves maska. 10,5 kg zelta un lazurīts. Tās aizmugurē bija teksti, kas bija 600 gadu senāki par Tutanhamonu.
Liels daudzums citu zeltlietu.
Zelta piekūna figūra. Uz tā pamatnes rakstīts - "Neb-čeperura, ko mīl Sopdu." Tas laikam ir Tutanhamona vārds, ko viņš pieņēma, stājoties amatā. Sopdu - dievs, kas sargāja Ēģiptes ZA robežu.
28 Dievu figūras. Sehmeta, Hors, Duametuefs, Selketa (zeltīta skaistule ar melni krāsotām acīm - sargā Tutanhamona orgānus) u.c.
Divas apzeltītas faraona statujas. Vienai ir Augšēģiptes, otrai - Lejasēģiptes kronis.
Neizskaidroti atradumi kapenē.
Dzelzs duncis. Ārkārtīgi augstas kvalitātes dzelzs, arī no meteorīta. Ļoti neparasti, jo dzelzs ieguves māksla vēl nebija apgūta.
Tabakas vabole. Mazais Zaļais gan īsti nezin, kas tā tāda ir, un vai tāda tiešām tur atrasta. Ja tā, tad atradums ir dikti interesnts un apliecina, ka senēģiptieši kaut kādā veidā ir bijuši saistīti ar Ameriku. Tolaik tikai Amerikā bijusi atrodamas tabaka. Tuvāk par to esejā Senēģiptieši Amerikā.
