Feniķieši
Seno rietumsemītu cilšu atzarojums - amorītu-kanaāniešu ciltis, kas 2000.g.pmē. apmetās uz dzīvi Vidusjūras austrumu krastā, mūsdienu Palestīnas teritorijā.
Par feniķiešiem šo tautu dēvēja senie grieķi. Kā viņi paši sevi dēvēja, arvien vēl nav skaidrs; iespējams, ka senās Feniķijas iedzīvotāji sevi sauca par kanaāniešiem (kenanni, akadiešu valodā kinham). Žīdu valodā vārda kenanni otrā nozīme ir “tirgotāji,” kas precīzi raksturo feniķiešu pamatnodarbošanos. Vēlāk Kanaānas nosaukums tika attiecināts uz Feniķiju, bet nosaukums "kanaānaieši" - uz Ziemeļāfrikas feniķiešu pilsētu iedzīvotājiem.
Ap 2000.g.pmē. ieradās un apmetās mūsdienu Palestīnas piejūras joslā. Bija prasmīgi tirgotāji un jūrasbraucēji. Ap 800.g.pmē. feniķieši tika izspiesti no ostām Vidusjūras austrumos, tie nodibināja jaunas pilsētas Vidusjūras rietumu daļā, tai skaitā 814.g.pmē. – Kartāgu. Nokļuva līdz pat Āfrikas rietumu piekrastei.
Feniķiešu tirdzniecības uzplaukums ilga no 1500.–500.g.pmē.
Dibināja lielu skaitu koloniju Āfrikas piekrastē, Ap 600.g.pmē. tie veica braucienu apkārt Āfrikai (iespējams tādu bija jau veiikuši ap 1000.g.pmē.), meklējot zeltu faraonam Nēho II. 425.gadā pmē. Hannona vadībā apbrauca Rietumāfriku un laimīgi atgriezās Kartāgā. Strabons aplēsis, ka viņiem gar Āfrikas piekrasti bijušas ap 300 pilsētas. Ņemot vērā feniķiešu aktīvo kuģošanu Atlantijas okeānā, izvirzīta hipotēze par to, ka viņi sasnieguši arī Jauno pasauli (Paraības uzraksts, bļoda ar ķīļrakstu Lapasas Dārgmetālu muzejā).
Saites.
Feniķija.
Feniķiešu kultūras centri.
