Memfisa
Vecās valsts galvaspilsēta, viena no varenākajām senēģiptiešu pilsētām un 8 dinastiju galvaspilsēta.
Nosaukums. Tai bija daudz nosaukumu. Memfisa - grieķu lietotais pilsētas nosaukums.
Atrašanās vieta. Ēģipte, netālu no Kairas, Nīlas rieteņu krastā, tieši uz „galvenā meridiāna,” platums 29gr.51’, tieši 6 grādus uz ziemeļiem no tropika. Memfisas teritorijā atrodas arī Dašūras piramīdu komplekss. Ziemeļos Memfisas nekropole robežojas ar Gīzas plato kompleksu, tādēļ uzskata, ka Gīzas plato ir Memfisas nekropoles turpinājums ziemeļos.
Senatnē Memfisa atradās uz Augšēģiptes un Lejasēģiptes robežas
Atklāšana un izpēte. Memfisu savos darbos aprakstījis Hērodots. Viņš un citi antīkie autori nosauc, ka Memfisas citadele bijusi Baltais cietoksnis.
Te veselus 6 mēnešus uzturējās Riharda Lepsiusa vadītā ekspedīcija 1843.gadā.
1941.gadā Dr.Ahmads Badavi un Dr.Mustafa Elamirs netālu no Memfisas nejauši, jo darbojās citos izrakumos, atklāja stēlu Amenhotepam II par godu un neskartu prinča Šešonka kapu.
1964.-1966.gados tika veikts gigantisks darbs - itāļu arhitekti Vito Maradžogli un Silestio Rinaldi 10 sējumos publicēja rasējumus un aprakstus Memfisas piramīdām.
Patlaban Memfisa esot aprakta zem dūņām, bet Memfisas III dinastijas faraonu kapenes atrodas smilšainā krastā.
Vēsture. Dibinājis faraons Nemess ap 3000.g.pmē.
Pēc seno ēģiptiešu tekstiem, Memfisas ķēniņu pilis uzcēlis I dinastijas faraons Džers (~2900.g.pmē.).
Memfisa kļuva par pirmo apvienotās Ēģiptes galvaspilsētu faraona Džosera valdīšanas laikā 2780.-2760.g.pmē. Te dzīvoja pirmās faraonu dinastijas.
Ap 2250.g.pmē. pilsētā bijis ap 35 000 iedzīvotāju.
XII dinastijas pirmais faraons Amenemhets I pārnesa galvaspilsētu no Memfisas uz Itāviju, cietoksni Memfisas tuvumā. Turpu pārcēlās arī Sehmetas kulta centrs.
671.g.pmē. jauna asīriešu iebrukuma laikā asīriešu karaspēks ķēniņa Asarhadona vadībā ieņēma Memfisu un pakļāva Ziemeļēģipti. Memfisā asīrieši salaupīja ļoti daudz dārgumu.
Te kā uzvarētājs ienāca Maķedonijas Aleksandrs 332.g.pmē. savas militārās kampaņas laikā.
„Baltsienu Memfisa, faraonu galvaspilsēta ar septiņdesmit vārtiem un dzelzs un vara sienām,” – tā rakstīja Ibn al Fakīhs.
X gs. pilsēta bija galīgi panīkusi, te atradās tikai neliels kristiešu ciems. Kādu laiku Memfisa vēl bija koptu patriarhu rezidence, bet drīz tika aizmirsts pat tās vārds. Kaut ko par memfisu cilvēki zināja tikai līdz XIII gs.
Aplūkojamie objekti.
Akmenslauztuves. Te Šampoljons žigli noteica dažādu laikmetu karjerus.
Šešonka (kura?) kaps. Atklāja nejauši 1941.gadā Dr.Ahmads Badavi un Dr.Mustafa Elamirs netālu no Memfisas. Kaps bija neskarts un bagātīgi rotāts ar dārgakmeņiem.
Amenhotepa II stēla. Nejauši atklāja 1941.gadā Dr.Ahmads Badavi un Dr.Mustafa Elamirs netālu no Memfisas.
Serapija svētnīca. Tajā kalpojis grieķu zinātnieks Aleksandrijas Ptolemajs. Vīnes papirusā bija minēts, ka Āpija svētnīcā bijusi Balzamēšanas māja un šo svētnīcas daļu arheologi atraka 1941.gadā. Te tika uzieti Āpiju pieminoši uzraksti un 8 lieli alebastra galdi balzamēšanai - tie bija aprīkoti ar notecēm šķidrumiem.
Atradumi.
Ramzesa II statuja. Guļ smiltīs Memfisā.
Saites.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
