Vērši, vēršu apakšdzimta
Vēsture. 7000 gadu senas vēršu medību ainas uzietas Vilafrankas alā Spānijas austreņos, tās pieder Levantes klinšu mākslas tipam. Tam parasti raksturīgas kazu un briežu medību ainas, taču vēršu medību attēlojami ir retāk sastopami. Levantes klinšu mākslā vērši parasti attēloti atsevišķi, kamēr šajā alā atrastajos gleznojumos ir aina ar četriem vēršiem, kas ir ļoti reti. Tiesa šādas ainas ir atrastas arī Prado del Navazo vai La Vacada, Teruelas provincē, tomēr, ņemot vērā, ka Levantes klinšu mākslas grupā ir vairāk nekā 700 vietu, šī aina, kurā redzami četri vērši, ir unikāla.
Tuvo Austrumu neolīta laika apmetnēs, piemēram, Čatalhudžukā, arheologi uzgājuši daudz t.s. bukrānijus – ar māliem apmestus, pie sienas piestiprinātus vēršu galvaskausus.
Senās Ēģiptes mastabām bieži ārējs dekoratīvs elements bija māla vēršu galvas ar īstiem ragiem. Līdzīgi atradumi bijuši Čatalhudžukā, Mazāzijā.
Senajā Ēģiptē no sirmas senatnes līdz pat kristīgajam laikam plaši un krāšņi tika pielūgts svētais vērsis Āpijs. Tā mūmiju apglabāšanas vajadzībām Sakārā tika ierīkots pazemes katakombu komplekss Serapeons ar lielākajiem sarkofāgiem pasaulē.
Daudzām citām sentautām arī eksistēja reliģiskais vērša kults, piemēram Krētā, Etiopijā.
Zevs pārvērtās par vērsi, lai nolaupītu un nogādātu Krētā Tantāla meitu Eiropu.
Savu 7.varoņdarbu Krētā veicis Hērakls - viņš noķēra Krētas vērsi.
Zoroastriešu priestera reliģiskajā zizlī ir vērša galva.
Krievy valodā vārds бык ("vērsis") ir ar vienu sakni.
Kristīgajā ikonogrāfijā kā teļu attēlo vienu no evaņģēlistiem. Pazīstami attēli, kuros Kristus redzams starp četriem evaņģēlistiem, kas attēloti kā eņģelis, ērglis, lauva un teļš.
Bifeļi.
Bizoņi, sumbri.
Muskusvērši.
Atradumi.
Vara vērša statuja. Tāda uzieta Vērša klints alas ķeltu virsaiša kapenē.
Nospiedums civilizācijā.
Vērša zvaigznājs. Viens no sengrieķu mītiem vēsta, ka šis zvaigznājs nosaukts par godu vērsim - dzīvniekam, par kuru pārvērtās Zevs, lai nolaupītu Eiropu un pārvestu viņu uz Krētu.
