Salmanazārs I (1274.-1245.g.pmē.)
Šulmanu-ašared.
Asīrijas ķēniņš no 1274. līdz 1245.g.pmē. Krievu enciklopēdijā no 1280.-1260.g. (esot pēc tradicionālā datējuma).
Radniecība. Tēvs - Adadnirars I (iepriekšējais ķēniņš).
Dzīvesgājums.
Ārpolitika. Turpināja tēva iesākto cīņu XIII gs.pmē. sākumā pret Mitānijas valsti. Izmantoja to, ka mitāniešus atbalstošie galvenie hetu spēki bija saistīti cīņā pret Ēģipti. Hetu un aramiešu atbalstīts pret Salmanazāru I devās Mitānijas ķēniņš Šatuara II, bet tika uzvarēts, sakautas tika arī hetu palīgvienības. Mitānijas valsts beidza eksistenci.
Asīriešu karaspēks nogāja līdz pat Karhemišai, kas paātrināja miera noslēgšanu starp hetu ķēniņu Hatusili III un ēģiptiešu faraonu Ramzesu II, kā arī paātrināja hetu-babiloniešu savienības atjaunošanu.
Ziemeļos Salmanazārs I sāka cīņu ar ziemeļu ciltīm Urartu valstī, sakāva urartu cilšu savienību un nodibināja tur asīriešu kolonijas.
Salmanazārs I XIII gs.pmē. nodibināja/uzcēla Kalhu kā lielāko Asīrijas impērijas pilsētu. Tomēr valsts galvaspilsēta joprojām palika senā asīriešu pilsēta Ašūra.
Saites.
Asīriešu ķēniņi (XIX-609.g.pmē.).
