Allahs
Allah - „dievs” (arābu val.).
Pirms pravieša Muhameda ar šo vārdu reizēm apzīmēja galveno dievību, kurš varenībā pārspēja visus citus dievus.
Muhameds piedāvāja citu vārda allah izpratni. Korānā tas tiek raksturots kā labs, visžēlīgs un visu zinošs, vienlaikus arī visvarens un visus sodošs. Allahs ir ne tikai visa radītājs, bet arī tikai caur viņu var funkcionēt Visums. Allahs ne tikai ir radījis dabu, bet arī pats ir daba.
Allaham ir zināmi paši slēptākie cilvēka nodomi un tā dvēsele. Kas pakļausies viņa gribai un cīnīsies par to, pēc Tiesas nonāks paradīzē; taču tie, kasies pret tā gribu vai arī neatzīs tā eksistenci, nonāks ellē.
Tādējādi Allāha īpašības nāk no Toras kā Kungs Savaofs, tā ka nešaubīgi Allāha saknes nāk no Toras.
Taču islāmā kāds Allaha aspekts tomēr ir īpašs – tiek pasvītrota Allaha īpašā būtība. Lai arī ar kādām īpašībām tas nebūtu apveltīts, par viņu nevar spriest, pielietojot cilvēcīgus vai antropomorfus apzīmējumus.
Allahu būtu neiedomājami attēlot zīmējumā, ir atļauts tikai uzrakstīt tā vārdu.
Lai arī radījis Ādamu, tomēr ne pēc savas līdzības.
Vienīgais ceļš ir pakļaušanās Allaham – inšallah.
