Babilonijas valsts (2003.-539.g.pmē.)
Vecbabilonijas periods (2003.-1595.g.pmē.). Radās ap 1900.g.pmē. Eksistēja apmēram 1500 gadu.
III g.tk.pmē. beigās semītiem piederošās amorītu ciltis lielā skaitā ienāca Divupē, sekmējot Ūras III dinastijas lielvalsts sagrāvi. Sajaukušies ar akādiešiem, amorīti netālu no Akādas nodibināja Bābeli, kura gandrīz divus gadu tūkstošus bija viens no galvenajiem seno civilizāciju centriem un viena no pasaules diženākajām pilsētām.
XIX gs.pmē. beigās kāds amorītu vadonis aizsāka pirmo Babilonas ķēniņu dinastiju, kura radīja Vecbabilonijas valsti. Tās izcilākais valdnieks bija ļoti talantīgais Hamuraps (1792.–1750.g.pmē.), kurš, izmantojot gan militārus līdzekļus, gan diplomātiju, pakļāva Šumeru, Akādu un citas kaimiņvalstis, izveidojot lielvalsti, kas kļuva par nozīmīgāko varas centru Priekšāzijā.
Babilonijā izveidojās kopīgā šumeru-akādiešu-amorītu kultūra. Akādiešu valoda kļuva par valsts valodu, bet šumeru valodu izmantoja reliģijā, kultā un ceremonijās. Šajā laikā pilnveidojās šumeru rakstība (ķīlu raksts), kas izplatījās visā Divupē.
Amorītu dievs, Bābeles pilsētas aizgādnis Marduks kļuva par visas valsts galveno dievu.
Hamuraps vēsturē iegājis kā pirmais likumdevējs pasaulē. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka likumu krājumi eksistēja jau pirms Hamurapa, piemēram, Isinas ķēniņienes likumi, Ūras III dinastijas ķēniņa Šulgas likumi u.c. Taču Hamurapa nopelns ir tas, ka viņš lokālas tiesības un priekšstatus apkopoja vienā, visiem saistošā, no 282 pantiem sastāvošā, likumu krājumā, kas ir pirmais tāds zināmais pasaulē. Hamurapa kodekss bija spēkā arī vēl tad, kad babiloniešu valsts bija jau sen nopostīta.
Pēc Hamurapa Vecbabilonijas valsts sāka vājināties un to atkal apdraudēja ārējie ienaidnieki. Vecbabilonijas valsts laikmets beidza pastāvēt XVI gs.pmē., kad varu ieguva kasītu dinastija.
Juku laiki (~990.g.pmē.). Hronikas ziņo, ka bijis tik liels haoss, ka 9 gadus Marduks nav noturējis Jaunā gada rituālus.
Jaunbabilonijas periods (626.-539.g. pmē.). Bābelē ieceltais vietvaldis Nabopalasārs pasludināja sevi par ķēniņu un Babiloniju par neatkarīgu no Asīrijas, dibināja jaunbabilonijas ķēniņu dinastiju. Sekojoši kopā ar mēdiešiem tik sekmīgi karoja pret Asīriju, ka 605.g.pmē. tā tika pilnībā sagrauta un sadalīta starp uzvarētājiem. Jaunbabilonijai tika Asīrijas valsts dienvidu daļa.
Kulturāli šis laiks raksturojas ar vispārēju kultūras pagrimumu. Visi no šumeriem mantotie zinātnes sasniegumi labākajā gadījumā tiek saglabāti, bet nav nekādu atklājumu un zinātniskās virzības. Medicīna deģenerējās par buršanu. Daudzi zinātnieki piekrīt apzīmējumam „tumsonības ēra,” runājot par šo vēstures periodu. Tāpat arī šī perioda ķīļu raksts ir daudz rupjāks par šumeru.
Kari ar Asīriju. Lielākās Asīrijas grūtibas bija cīņā ar Babiloniju, kas saņēma arī Elamas atbalstu. To mēr arī šai karā Sargons II uzvarēja, izmantojot citu Babilonijas pilsētu un priesteru kārtas neapmierinātību ar Merodah-Baladana (neilgi pirms tam bija sagrābis Bābeli). Ar laiku asīriešu valsts pakļāva ietekmi zaudējušo Bābeli un nozīmēja tajā savus ķēniņus, būtībā pārvaldniekus. Taču 721.g.pmē. Bābeles ķēniņš Merodah-Baladans atjunoja Marduka kultu un pasludināja neatkarību no Asīrijas. Tas noveda pie plaša mēroga sacelšanās un gandrīz 30 gadu kara, kurš norisēja ar mainīgām sekmēm. 710.-709.g.pmē. elamiešu un haldiešu (babiloņu?) militāro savienību sakāva asīriešu ķēniņš Sargons II, ieņemot Bābeli.
Tikai 689.gadā asīrieši atjaunoja kontroli pār Babilonu. Kā galēju līdzekli asīrieši veica sagūstītā Marduka pārvešanu uz savu galvaspilsētu, kur tas gūstā pavadīja 20 gadu. Taču pretošanās senajā Šumeras un Akādas zemē asīriešiem turpinājās, līdz babiloņu ķēniņš Nabopalasārs 626.g.pmē. atkal pasludināja neatkarību, pēc kā jau babiloņi pārņēma militāro iniciatīvu apkārtnē un dieva Marduka vadībā veica iekarošanas karus.
615.-605.g.pmē. Mīdijas ķēniņš Kiaksārs savienībā ar Babiloniju iznīcināja Asīrijas lielvalsti.
Iebrukumi Palestīnā. Babiloņi ķēniņa Nebukadnēcara vadībā iebruka Palestīnā un divas reizes ieņēma Jeruzālemi, nopostot Zālamana svētnīcu.
Babilonas gals (539.g.pmē.). Ķēniņa Nabunaīda Bābeles vietvalža Baltazāra valdīšanas laikā 539.gadā pilsētu ieņēma periešu ķēniņš Kīrs. Babiloņu hronikas vēsta, ka tas kļuvis iespējams tikai Marduka un ķēniņa Nabunaīda strīda dēļ. Ar vienu no pirmajām pavēlēm uz mājām tiek atlaisti visi karagūstekņi, tostarp arī žīdi.
