Sargons II (722.-705.g.pmē.)
Šarrukin - akādiešu nosaukuma forma.
Asīriešu ķēniņš no 722. līdz 705.g.pmē.
Radniecība. Dēls - Sinaheribs (nākamais ķēniņš).
Dzīvesgājums. Nāca pie varas 722.g.pmē., gāžot no troņa iepriekšējo ķēniņu Salmanazāru V.
Iekšpolitika. Savā darbībā centās saskaņot priesteru un priviliģēto Asīrijas un Babilonas pilsētu intereses ar karavadoņu interesēm.
Iespējams, ka tieši viņa laikā Asīrijā bija visspēcīgākā politiskā centralizācija.
706.gadā Sargons II galvaspilsētu pārvietoja no Kalhas uz Duršarukinu. Kad atvēlēja zemi jaunās galvaspilsētas Duršarukinas būvei, atsavināšanas laikā ķēniņš par naudu atpirka pilsētai nepieciešamos zemes gabalus no to īpašniekiem. Sargons II uzcēla sev krāšņu pili Duršarukinā.
Ārpolitika. Sargons II turopināja Tiglatpalasāra III iekarošanas politiku.
Pabeidza iekarot Izraēlu 721.g.pmē., sagraujot to un ieņemot galvaspilsētu Samāriju - gūstā aizveda 25 000 žīdu.
Veica karagājienu uz Sīriju, Sargons II ar Ēģiptes atbalstu apspieda Sīrijas valdnieciņu dumpi. Pabeidza iekarot Sīriju, kur 717.g.pmē. ieņēma Karhemišu. (Karhemišas hetu iekarotājs!). Līdz ar Karhemišas ieņemšanu Sargona II varā nonāca visa Sīrija - no Mazāzijas līdz pat Ēģiptei un Arābijai.
Kipra arī atzina Asīrijas valdīšanu un atsūtīja nodevas.
Pēc ilga Tīras pilsētas aplenkuma Sargons II piespieda turienes ķēniņu pakļauties un nomaksāt viņam nodevas.
Sargons II veica arī karagājienu uz Urartu valsti, 714.g.pmē. smagi sakāva urartu ķēniņu Rusu I. Asīriešu ķēniņš sagrāba Musasīras pilsētu ar urartu dārgumiem un atgriezās mājās ar bagātu laupījumu. Tāpat iekarojis veselu virkni Mazāzijas apvidu, tādejādi cenšoties nepieļaut Frīģijas un Urartu valsts militāro savienību.
Iekarojis arī Mīdijas rajonus.
Lielākās Asīrijas grūtibas bija cīņā ar Babiloniju, kas saņēma arī Elamas atbalstu. To mēr arī šai karā Sargons II uzvarēja, izmantojot citu Babilonijas pilsētu un priesteru kārtas neapmierinātību ar Merodah-Baladana (neilgi pirms tam bija sagrābis Bābeli). 710.-709.g.pmē., sakaujot elamiešu un haldiešu savienību, ieņēmis Bābeli.
Visbeidzot kaujā pie Rafīnas Sargons II sagrāva Gazas un Ēģiptes apvienotos spēkus.
Nāve. Gājis bojā 705.g.pmē. nenoskaidrotos apstākļos. Troni mantoja viņa dēls Sinaheribs, kas uzreiz galvaspilsētu pārvietoja no Duršarukinas uz Nīnivi. Tomēr Asīrijas varenība bija nestabila, un pēc Sargona II nāves valsts sāka sliekties uz panīkumu.
Aplūkojamie objekti.
Sargona II pils Horsabadā. 1843.gadā Francijas konsuls Pols Emīls Bota izrakumos Horsabadas pakalnā (Nīnivē?) atrada Sargona II pili.
Sargona II pils Karhemišā. (???)
