Leijards, Ostins Henrijs
Franču izcelsmes britu arheologs, Nimrūdas un Nīnives atracējs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1817.gadā Parīzē. Cēlies no Anglijā sen ieceļojušas franču ģimenes. Jaunības gadus daļēji pavadīja ar tēvu Itālijā. 1833.gadā atgriezās Anglijā un iesāk studēt tieslietas.
1839.gada rudenī un 1840.gada ziemā ceļoja pa Mazāziju un Sīriju. 18.martā atstāja Alepu un 10.aprīlī ieradās Mosulā. Pēc tam dzīvoja angļu sūtniecībā Konstantinopolē.
1852. un 1861.gadā bija valsts sekretāra palīgs, 1868.gadā – sabiedrisko darbu ministrs, 1869.gadā – Lielbritānijas pilnvarotais ministrs Madridē.
Sajūsminājās par Austrumiem no „1001 nakts pasakām”.
Nimrūdas atrakšana (1845.-1847.g.). Laikā no 1845.-1847.gadam Leijards uzsāka izrakumus Nimrūda pakalnā 30 km uz dienvidiem no Mosulas.
Vienas diennakts laikā, 1845.gada 9.novembrī Leijards pakalnā atrada uzreiz divas pilis: vienu pakalna ziemeļrietumos, bet otru - DR. Turpmāko nedēļu laika Leijards kopā ar strādniekiem atraka vēl trešo pili. Visu trīs piļu telpās atrada lielus akmens ciļņus ar medību un kauju ainām.
1846. gadā, no jauna atsācis izrakumus Nimrūdā, Leijards pakalna vidū atrada divus milzīgus spārnotus vēršus, lammasu, kuri, kā šodien zināms, seno akādiešu reliģijā simbolizēja sargājošas dievības.
1847. gadā Leijards pabeidza izrakumu darbus Nimrūdā. Šajā laika tā dēvētājā ziemeļrietumu pilī (Ašurnasirapāla II rezidencē) viņš bija atracis 28 telpas ar simtiem ciļņiem, kā arī atradis 13 pārus spārnotu vēršu un lauvu. Taču Leijards vēl joprojām nebija pārliecināts, ka atradis valdnieku pilsētu Nīnivi.
Leijarda atklātā ķēniņa Ašūrnasirapāla II pils atnesa viņam pasaules slavu.
Nīnives atklāšana (1949.g.). Pēc panākumiem Nimroda pakalnā, Leijards 1849.gadā vēlreiz atgriezās Mosulā un mēģināja laimi vēl arī kādā Kujundžikas pakalnā, tajā pašā, kur reiz jau neveiksmīgi racies Bota.
Kujundžikas pakalnā atkal veiksme bija viņa pusē, un Leijards atraka pili, kas bija daudz lielāka par Nimrūdā atrastajām trim pilīm. Taču pats vērtīgākais atradums Kujundžikas pakalnā bija bibliotēka ar tūkstošiem ķīļraksta zīmju māla plāksnītēm.
Nākamie pētījumi Nimrūdā. Pēc tam Leijards atkal atsāka izrakumus Nimrūdā, kur atraka zobenu, vairogu un bruņu arsenālu. Visbeidzot viņš atrada izgreznotu un ar bronzas plāksnītēm noklātu koka troni, kas gan atbrīvots no zemes kārtām, saskaroties ar gaisu, sabira drumslās atradēja acu priekšā.
Lai arī Lejards pieņēma, ka Nimrūda, kurā viņš atraka trīs pilis, bija slavenā Ninīve, viņam joprojām nebija pierādījumu, ka atradis tieši Ninīvi. Tikai pēc sešiem gadiem, kad bija atšifrētas atrastās māla plāksnītes ar uzrakstiem ķīļrakstā, Leijards guva apstiprinājumu, ka viņš tiešām ir atracis Ninīvi. Taču tā atradās nevis Nimrūdā, bet Kujundžikas pakalnā, kur Leijards raka laika periodā no 1849.-1851.gadam.
Darbi.
„Nīnive un tās drupas” (Niniveh and its rmains).
Saites.
Asīrijas valsts (XIV.gs.-609.g.pmē.).
