Nākusi klajā Agra Liepiņa grāmata par latviešu dieviem “Mūsu dievi”
- Detaļas
- Publicēts 05 Oktobris 2017
Senajos laikos ļaudis iztēlojās, ka dievi ir līdzīgi cilvēkiem, tikai nedaudz noslēpumaini, ar pārdabiskām spējām un apveltīti ar īpašu spēku. Izdevniecības “Latvijas Mediji” apgādā iznākusi Agra Liepiņa grāmata "Mūsu dievi", kurā mākslinieks, iedvesmojoties no tautasdziesmām, teikām, pasakām un nostāstiem, radījis bērniem krāšņas ilustrācijas, kas ļaus apjaust, kāds tad īsti ir Dieva sidraba mētelītis, dievu pušķotās un zvaigžņu cepures, Saules spožumiņš un mirdzumiņš. Izteiksmīgie un smalkie zīmējumi papildināti arī ar dievību aprakstiem, viņu galvenajiem uzdevumiem un nozīmi cilvēka mūžā, apkopoti dievību simboli un raksturīgākās zīmes, kā arī bērniem saprotamā valodā izstāstīts gadalaiku un gadskārtu ritms.
Grāmatas autors Agris Liepiņš saka: “Mūsdienās mums visapkārt ir datori, mobilie tālruņi un internets, bet tiklīdz uzspīd saulīte, gribas iet laukā. Vēl aizvien vēlamies izbaudīt saltu ziemas dienu ar mirdzošu, balti piesnigušu lauku vai rudenī, brienot pa sakritušajām lapām, priecāties par baraviku brūnajām cepurītēm un gaileņu koši dzeltenajiem bruncīšiem. Vasarā alkstam pieglausties saulē sakarsušam, pēc vaivariņiem un sūnām rūgteni smaržojošam koka stumbram, bet pavasarī ar ilgošanos raugāmies koši zilajās debesīs – vai dzērves jau atlidojušas? Debesu jumā starp mākoņiem, koku lapotnēs uz zemes, upju vēsajā ūdenī un raibajās pļavu puķēs, pazemē starp egļu un ozolu saknēm mīt mūsu dievības. Senajos laikos ļaudis iztēlojās, ka dievi ir līdzīgi cilvēkiem, tikai nedaudz noslēpumaini, ar pārdabiskām spējām un īpašu spēku apveltīti.
Pārdabiskās būtnes mūsu senči sauca par dieviem, dievadēliem un Saules meitām. Ļaudis varēja iedomāties, ka svētku reizēs līdzās draugiem un radiem pie mielasta galda sēž arī Dievs, Laima vai Māra – cilvēku dzīves gājuma lēmēji un noteicēji.
Gaiša, gaiša uguns deg
Tumšajā kaktiņā;
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.
Skaitot šo tautasdziesmu, iztēlē pārceļamies uz patumšu un šauru istabiņu, kurā pie mazā bērniņa šūpuļa tika godināta likteņa lēmēja dieviete Laima. Kamēr vien dziedāsim tautasdziesmas, mēs savus dievus nebūsim nolieguši. Viņi vēl aizvien mīt apkārt esošajā dabā, mūsos un ir ar mums. Mūsu dievi mūs sargā!”
Grāmata ir lielisks līdzeklis sākumsskolas bērniem, pedagogiem, vecākiem, vecvecākiem un citiem interesentiem, kas vēlas pietuvoties mūsu senčiem un senatnei.
[fragments no grāmatas "Mūsu dievi"]
Dievs – Debesu tēvs, pasaules radītājs
Dieva ārējais izskats
Dažkārt tautasdziesmās Dievs attēlots kā cilvēciskota būtne.
Lēni, lēni Dieviņš brauca,
No kalniņa lejiņā,
Lai vējiņis nenopūta
Sudrabiņa mētelīti.
Dievam raksturīga baltā un pelēki sidrabotā krāsa. Balts kamzolis ir tikumības un tīras dvēseles simbols. Dievam pār pleciem uzvilkts pelēki sudrabots apmetnis. Sudraba krāsa ir dievišķās gaismas zīme.
Dievs jāj uz pelēka zirga. Pelēkā krāsa simbolizē visa sākumu, kad apkārtējā pasaule nav vēl izveidota un atrodas miera stāvoklī.
Dievam ir zelta josta un zelta zobens, Dieva zirgam – zelta segli un sudraba iemaukti. Zelts ir dievišķā radošā spēka un dievišķās enerģijas krāsa, zelta priekšmetiem piemīt pārdabiskas spējas un tie ir dievišķās varas rādītāji. To lieliski redzam tautasdziesmā:
Vij, dieviņ, zelta viju
Visapkārt jūras malu,
Lai nenāca salta salna
Šai zemē ziedu traukt.
Laima
Laimas ārējais izskats
Laima ir pasakaini daiļa būtne. Kā jau Saules dievībai, Laimai ir dzelteni mati un dievietes cienīgas rotas – zelta vainags, zelta kaklariņķis un aproces. Zelta rotas simbolizē dievišķo enerģiju.
Laimas groziņā ir dzijas kamoli, lai varētu vērpt mūsu dzīves gājumu. Laimas darinātajam pavedienam mēs sekojam visu mūžu. Laimas koks ir liepa, tāpēc dzīparu groziņā ir ieliktas liepas lapas.
Laimas apģērbā noteicošā ir baltā krāsa – tikumības un tīrības krāsa, zaļā krāsa simbolizē zaļoksnējo dzīvību un atjaunotni. Zaļa josta, kas apjozta Laimas augumam un pārklāta svētakmenim, ir dzīvības līnija, bet villaines sarkanās bārkstis – dzīvības enerģijas, asins spēka zīme.
Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.
