Huņņi
Liela aziātiskas cilmes nomadu cilšu apvienība no Centrālāzijas, kas masveidā pārceļoja Eiropas virzienā tā iesākdama procesu, ko vēsturē dēvē par Lielo tautu staigāšanu.
Huņņu ierašānās Eiropā. No Pieurāliem nākošā klejotājtautu apvienība ielauzās Eiropā 375.gadā. Kopā ar alāniem tie šķērsoja Volgu un atspieda Melnās jūras ziemeļu piekrastē dzīvojošos gotus uz rietumiem - līdz pat Donavai. Goti bija spiesti pārcelties uz zemēm jau Romas impērijas teritorijā - Panonijā. Šo notikumu uzskata par sākumu Lielajai tautu staigāšanai, kas ilga 400 gadus. Huņņi nodarīja milzu postījumus Eiropas kultūrām, paši palikdami uz zema attīstības līmeņa.
Huņņu kari Eiropā. Huņņu pulkiem virzoties tālāk uz rietumiem, līdzšinējās dzīvesvietas sāka atstāt arī citas austrumģermāņu ciltis, pārceļojot uz Impērijas teritoriju. Šajā laikā Rietumroma bija jau tiktāl novājināta, ka vairs nespēja savas robežas nosargāt. Huņņi ieņēma tagadējās Ungārijas teritoriju un nonāca līdz pat Gallijai, bet tur 451.gadā Katalunu laukos cieta smagu sakāvi cīņā ar franku, gotu, burgundiešu un gallu-romiešu apvienoto karaspēku romiešu karavadoņa Aetija vadībā. Drīz pēc tam viņu varenā valsts sabruka.
Saites.
Huņņu ķēniņi.
Baltie huņņi.
Lielā tautu staigāšana.
