Pumapunka
Puma-Punku – „Pumas vārti” (aimaru val.).
Atsevišķa senpilsētas Tiavanakas daļa, kurā atrodami ārkārtīgi labi apstrādāti lego tipa megalītiski akmeņi un tā liekas uzcelta citā laikā un ar citu kultūru.
Atrašanās vieta. Atrodas apmēram 800 m uz ziemeļiem no Tiavanakas pamatkompleksa.
Pumapunkā ir monumentu grupa, ko veido atvērts, sienām nenorobežots rietumu laukums, atvērta centrālā esplanāde, 167x116 m liela terasveida platforma un norobežots austrumu laukums.
Terasveida zemes platforma kādreiz bija noklāta ar megalītiskiem sarkanā smilšakmens un andezīta blokiem. No taisnstūra platformas ziemeļu un dienvidu stūriem stiepjas 20 metrus plati un 27 metrus gari izvirzījumi. Pumapunkas platformas austrumu malu aizņem par Akmens platformu (Plataforma Lítica) saukta 6x37 m liela akmens terase. Terasi sedz milzīgi, izmēru un svara ziņā lielākie akmens bloki gan Pumapunkā, gan arīdzan Tiavanakā.
Funkcija. Bieži uzskata kā atsevišķu pilsētu, lai gan tā ir nedaudz atdalīta Tiavanakas daļa. Sanācis tā, ka vienīgā daudzmaz saglabājusies būve atgādina kanālu, tamdēļ arī senāk tika nolemts, ka Pumapunka ir osta, lai gan pamatojums visai vājš. To apgāž drupu esamība Titikakas ezera dibenā.
Arhitektūra. Pēc celtniecības tipa Pumapunka izskatās cita stila un, iespējams, ir vecāka nekā pārējā Tiavanaka. Bez tam pētniekus pārsteidz tas, ka milzīgie celtņu bloki 9 m garumā un 300 t svarā haotiski izmētāti pa apkārtni kā nieka akmentiņi.
Statistiskās atšķirības starp pilsētām ir tik lielas, ka tās var uzskatīt par dažādu kultūru radītām. Īpaši atšķirīgs ir celtniecības stils ar bronzas skavām, kas pilnīgi nav raksturīgs Tiavanakai. Tiavanaka ir visai bagāta ar rotājumiem un statujām, bet Pumapunkai vispār nekā tāda nav.
Domājams, Pumapunka cietusi stipras zemestrīces rezultātā un visas tās būves ir izpostītas. Tiavanakas būves saglabājušās tamdēļ, ka tā, iespējams, ir celta pēc Pumapunkas bojāejas. Dīvainā kārtā Pumapunka vairāk līdzinās nevis Tiavanakai, bet gan citai Peru pirmsinku pilsētai - Olantaitambai.
Akmens apstrādes īpatnības. Nekur pasaulē vairs nav konstatēta tik augsta līmeņa akmens apstrādes tehnologija.Ar lielu vieglumu Pumapunkas cēlāji ļoti cietajā andezītā spējuši iegriezt krustus iekš krustiem un trijstūrus iekš trijstūriem. Šādu frēzējumu precizitāte tālu pārspēj visus citus Dienvidamerikas analogus un arī analogus pasaules līmenī.
Apraksts. Bluķi gigantiskumā krietni pārsniedz Tiavanakas bluķus. Akmeņi guļ krustu šķērsu, gatavoti no diorīta un andezīta. Visi tie ir precīzi apstrādāti un pulēti. Pa kādu 5 m garu monolītu stiepjas tieši 6 mm platra un 12 mm dziļa rene. Lielie akmeņi ir līdz 43 m garumā, 7 m platumā un ap 1000 t svarā. Tādu objektu pārvietošana sirmā senatnē dzen zinātniekus strupceļā. Diorīta, granīta un andezīta bloki ir apstrādāti, noslīpēti un nopulēti. Dažus mm dziļas rievas precīzi iesrādātas to virsmās. Nelieli, bet dziļi caurumi, apstrādātas šķautnes, akmens kubi – tas viss šodien būtu ticis iespējams izveidot tikai ar modernām ierīcēm: urbjiem, cietsakausējuma frēzēm, ar dzesējamām rotācijas mašīnām un tērauda šabloniem.
E.Dēnikena filmā esot demonstrēta multfilma, kurā parādīts kā visi Pumapunkas akmens bloki savietojas kā lego klucīši vienotā kompleksā. Kādā bluķī ir iegrebta bulta senajiem kompleksa darbiniekiem.
Te atrastas savādas puscaurules, kuras arheologi nosaukuši ar ūdensvadiem, bet jau 1969.gadā E.Dēnikens izteica pieņēmumu, ka tie drīzāk varētu būt aizsargapvalki strāvas kabeļiem, jo ūdens caurulēm būtu nepieciešama arī otra caurules puse.
Gandrīz visiem Pumapunkas akmeņiem ir neizskaidrojama spēja novirzīt kompasa bultiņu uz ziemeļiem, šāda īpašība ir arī Nanmadolas senpilsētas bazalta stieņiem. Pavisam fantastiski šis efekts izpaužas pie vienas atstatu stāvošas būvdetaļas ar pieciem ārkārtīgi precīziem ierobojumiem. Ievietojot kompasu pirmajā nišā, bultiņa novirzas par 5 grādiem. Katrā nākamajā nišā šis lielums dubultojas: 5–10–20–40–80. Šo fenomenu aprakstījis Hartvigs Hausdorfs un Dr.Johans Fībags, esot pilsētā 1996.gada 25. februārī. Izskatās, ka uz visām šīm būvdetaļām iedarbojusies augstfrekvences strāva. Ir hipotēze, ka šai bluķī bijuši izvietoti pieci virknē saslēgti transformatori, kas šai bluķī darbojušies ļoti ilgi, radīdami elektromagnētisku efektu, kas joprojām ir izmērāms.
Arheologi nav varējuši pārvarēt kārdinājumu un daudzas izmētātās būvdetaļas bez kādas sistēmas saslējuši rindās.
Pumapunkā atrodas Mēness templis. Tas būvēts no milzīgiem 130 t akmeņiem, kurus veda no 10 km attāluma. Patlaban ir veikti izrakumi tikai pie austrumu sienas, pārējās sienas ir neattīrītas. Templī ir tunelis, kas iet no piramīdas virsotnes slīpi no divām pusēm ziemeļu un dienvidu virzienos. Šis tunelis tiek apzīmēts kā „drenāžas kanāls.” Rietumu pusē templim atrodami ir akmeņi ar sešskaldņu šūnām. No šūnām pa akmens virsmu aiziet 7 smalkas rievas. Viens tāds akmens ir ar izmēriem 70 x 28 x 18 cm, viņa galā slīpi izurbta caurejoša atvere. Šādu akmens bloku funkcija ir pilnīgi neskaidra.
Daudz lielāki līdzīgi akmens bloki atrodas apmēram 300 m no Saules vārtiem uz Pumapunkas pusi.
https://www.youtube.com/watch?v=HzD-23BmFH4
Saites.
Tiavanaka.
Bolīvija.
