Mīnojiešu kultūra (2000.-1500.g.pmē.)
Pirmshelēņu kultūra Krētas salā un apkārtējās salās, kas uzplaukusi laikā no 2000. līdz 1500.g.pmē., un kas, iespējams, visai ietekmējusi nākamās Mikēnu un helēņu kultūras. To leģendārā Krētas ķēniņa Mīnoja vārdā nosauca britu arheologs, Knosas pils atklājējs un pētieks - A.Dž.Evanss, izstrādāja arī tās periodizāciju.
Bronzas laikmetā mīnojieši Krētas salā radīja Eiropas pirmo civilizāciju ar savu rakstību, plašiem piļu kompleksiem un dinamisku mākslu. Mīnojiešu civilizācija uzplauka laika periodā no 2000.-1500. g.pmē. Iedvesmojusies no semītu kultūrām. Tās raksturīga iezīme bija dekoratīvisms: bagātīgi dekorēta keramika, mitekļu sienas dekorētas ar krāšņām freskām. Freskas sniedz daudzpusīgu ieskatu mīnojiešu dzīvē.
Mūsdienu pasaulei mīnojiešus no jauna atklāja sers Arturs Evanss, kurš 1900.gadā, divus gadus pēc tam, kad Otomaņu impērija bija spiesta salu atstāt un tās teritorijā tika nodibināta neatkarīga valsts, uzsāka izrakumus Krētas salā, Kefala uzkalnā. Te viņš atraka milzīgo, grieķu leģendās aprakstīto Knosas pili, kuru Mīnojam bija uzcēlis slavenais atēnietis Dedals. Evansam uzreiz bija skaidrs, ka viņš atradis slaveno labirintu. Mīnoja pils izpētei arheologs veltīja 30 savas dzīves gadus. Daudzās pils zāles greznoja krāšņas freskas. Atklāto kultūru Evanss nosauca mitoloģiskā valdnieka Mīnoja vārdā.
Reliģija. Vērša kults.
Vēsture. Knosas pils atracējs A.Evanss iedalīja Mīnojas vēsturi 3 posmos:
1. Agrais Mīnojas periods (III-II g.tk.pmē.) – neolīts. Laiks, kad cilvēki vēl nepazina metālu un visi darbrīki tika gatavoti no akmens. Krētas valsts izcelsme ir pilnīgi neskaidra. Mīnojas kultūra izplatījās uz Trāķiju un kontinentālo Grieķiju.
2. Vidējais Mīnojas periods (līdz 1600.g.pmē.), I, II, un III (1700.-1570.g.pmē.).
3. Vēlais Mīnojas periods (1600.-1250.g.pmē.) – visīsākais periods, kas beidzās pēkšņi. Krēta valsts bojāejas iemesli neskaidri. I, II un III.
Kultūras rašanās. Kultūras aklājējs A.Evanss uzskatīja, ka mīnojieši ir bēgļi/pārceļotāji no Ziemeļēģiptes, kas bijuši spiesti pamest savu zemi faraona Narmera Ēģiptes apvienošanas laikā. Tomēr Krētas mīnojiešu valsts izcelsme ir pilnīgi neskaidra.
Pirmsmīnojiešu periodā uzietā keramika liecina, ka ap 4000.g.pmē. bijis migrācijas vilnis no Āfrikas. Nākošais tāds vilnis bijs ap 3100.g.pmē. pēc varmācīgas abu Ēģipšu apvienošanas I dinastijas laikā.
Drīz pēc tam sākās Agrais Mīnojas periods. Mīnojiešu kultūra radusies ap 1500.g.pmē., un iedvesmojusies no semītu kultūrām. Laikā, kad Eiropā dzīvoja zaru būdiņās, te jau cēla pilis, bruģēja ielas un iekārtoja ūdensnovadīšanas sistēmas.
Hērodots norāda, ka Krētas salā dzīvojušas piecas tautas. Knosas pils atracējs Evanss uzskatīja, ka krētieši bijuši afikāņu–lībiešu izcelsmes. Šlīmaņa līdzstrādnieks Derpfelds 1932.gadā par kultūras pirmdzimteni minēja Feniķiju.
Mīnojiešu civilizācijas pamats bija pils. Pils mīnojiešiem bija gan administratīvais, gan reliģiskais centrs. Mīnojiešu celtās pilis bija plašas ar trim līdz pieciem stāviem, taču bez nocietinājumiem. Senākajā mīnojiešu civilizācijas periodā katra pils ar novadu veidoja atsevišķu pils valsti, kurai bija savs valdnieks. Galvenās pilis bija Knosa, Fēsta u.c.
Ap 1700.g.pmē. Knosas pils valdnieks pakļāva pārējās pilis, un Krētas salā izveidojās nosacīti vienota valsts, kurā valdīja Mīnoja dinastija. Pēc piļu apvienošanās Krētā sākās mīnojiešu civilizācijas ziedu laiks. Mīnojieši ar savu vareno floti radīja vēsturē pirmo konstatējamo jūras lielvaru. Mīnojieši nodibināja politisko virsvaru par Kiklādu salām, Atiku un Peloponēsas dienvidu piekrasti.
Mīnojiešu varenības laikmets beidzās XV gs.pmē., kad Krētas salu skāra plaši postījumi. No visām versijām dominē uzskats, ka Tēras salas vulkāna izvirduma izraisīta dabas katastrofa bija tik postoša, ka mīnojieši nespēja no tās atgūties un drīz vien Krētu iekaroja mikēnieši, kuri ap to laiku bija kļuvuši spēcīgi. Daži arheologi pat uzskata, ka Mīnoja civilizācijas bojāeja vulkāna izvirduma rezultātā ir pamatā V gs.pmē. dzīvojošā sengrieķu filozofa Platona stāstam par Atlantīdu, kuru viņš izklāsta divos savos dialogos “Tīmajs” un “Kritijs.”
Bojāejas mīkla. Pastāvējusi aptuveni 1200 gadu, savdabīgā un augsti attīstītā Krētas jeb mīnojiešu bronzas laikmeta civilizācija gāja bojā ap 1500.g.pmē. Par bojāejas iemesliem uzskata dabas katastrofu, kurai sekoja Mikēnas grieķu iebrukums.
Milzu viļņi, kas radās, varēja būt par cēloni Krētas kultūras pagrimumam. Kultūra gājusi bojā pēkšņi, piļu un savrupmāju sienas sagrautas, mājokļi nodedzināti, keramika sasista. Neoficiāli tiek norādīts par paralēlēm ar Atlantīdu no Platona mīta. Izrakumu rezultātā atrastas 3 valdnieka pilis, 3 lielas ārpilsētas savrupmājas un veselas 6 pilsētas. Tas viss tika nopostīts vienā mirklī. Strīds par kultūru radniecību turpinājās līdz arheologi atklāja, ka Tēras sprādziena vulkāniskie pelni atrodas zem Krētas sabrukuma slāņa, respektīvi Tēras kultūra gāja bojā agrāk. Tāpat arī abu kultūru keramikas datēšana norādīja, ka Tēras katastrofa bija apmēram par 250 gadiem agrāka par Mīnojas kultūras sabrukumu. Par Mīnojas sabrukuma ieganstu tagadiņās tiek uzskatīta militāra intervence. Tādējādi uzskata, ka Mīnojas kultūra gāja bojā dēļ Mikēnu vēlīnā bronzas laika valdnieku dinastijas iebrukuma salā ap 1478.g.pmē.
Vienprātības šai jautājumā zinātnieku vidū tomēr nav. Nīderlandiešu zinātnieks Hendriks Bruēns no Izraēlas Benguriona universitātes vēsta, ka „mīnoju celtniecības materiāli, māla trauki un ēdiena pārpalikumi, dzīvnieku kauli sajaukušies kopā ar noslīpētiem jūras oļiem, gliemežvākiem un jūras faunas mikroskopiskiem iemītniekiem.” Viņš uzskata, ka tāds stāvoklis varēja rasties tikai cunami rezultātā. Pētnieki oļus un gliemežvākus salā atrada 7 m virs jūras līmeņa, kas ir neparasti augstu un varētu liecināt par labu cunami. Tā kā mīnojieši bija jūrnieki un tirgoņi,viņu pilsētas atradās piekrastē, tādēļ tik stipri bija cietušas.
Kanādiešu arheologs Sendijs Makgilivrejs vienu no lielākajām mīnojiešu apmetnēm pie Palaikastras pilsētas salas austrumu malā pēta jau ceturtdaļgadsimtu. Arī šeit ir iezīmes, kas liek aizdomāties par ūdens stihiju. Ēku sienas, kas bijušas pavērstas tieši pret jūru, pazudušas, bet, kas atradās paralēli iespējamam viļņa virzienam, daļēji saglabājušās joprojām.
Tādējādi šīs kultūras bojāeja varēja kalpot par pamatu Atlantīdas leģendai. Vēl domā, ka cunami radies no vulkāna izvirduma 70 km attālajā Tēras salā.
Pēc lielās katastrofas visdrīzāk dzīvi palikušie mīnojieši glābās dažādās Vdusjūras piekrastes vietās un veic tur savu kultūras pienesumu.
Mīnojiešu kultūras izpēte. Mūsdienu pasaulei mīnojiešus no jauna atklāja sers Arturs Evanss, kurš 1900.gadā, divus gadus pēc tam, kad Otomaņu impērija bija spiesta salu atstāt un tās teritorijā tika nodibināta neatkarīga valsts, uzsāka izrakumus Knosas pilī (Krētā). Pēc A.Evansa domām, mīnojieši -, kā viņš tos nosauca - bija bēgļi no Ziemeļēģiptes, kurus aptuveni pirms 5000 gadiem pirmā Ēģiptes apvienotāja faraona Narmera vadībā padzinuši iebrucēji no Nīlas augšteces.
Ietekme uz Mikēnu kultūru. Gadu desmitiem arheologi diskutē par 2500.g.pmē. Krētas salā radušās Mīnoja civilizācijas ietekmi uz Mikēnu kultūru, kura kontinentālajā Grieķijā izveidojās tūkstoš gadus vēlāk. Māla plāksnītes ar lineāro rakstu B, vēršu ragu simboli un dieviešu figūriņas, kas uzietas daudzās Mikēnu kultūrai piederīgās vietās, nepārprotami liecina par mīnojiešu ietekmi. Balstoties uz arheoloģiskām liecībām par Mīnoja civilizācijas bojāeju, arheologi pieņem, ka mikēnieši Krētas salā iebruka un to iekaroja ap 1450.g.pmē.
Mikēnās, Pīlā un citviet Grieķijā ir atrastas pilis, kas bija celtas pēc mīnojiešu piļu arhitektūras parauga: vienīgā atšķirībā bija tāda, ka gandrīz visas kontinentālajā Grieķijā celtās pilis bija nocietinātas būves. Viena no retajām nenocietinātajām Mikēnu perioda valdnieku rezidencēm ir arī Pīlu Nestora pils. Iespējams, to var skaidrot ar Homēra sniegto Nestora personības aprakstu - viņš esot bijis gudrs diplomāts, nereti uzņēmies samierinātāja lomu. Taču tikpat vērā ņemams faktors ir pils atrašanās ģeogrāfiski izdevīgā vietā - kalna galā, no kura labi pārskatāms viss līcis.
Mikēnieši veica siru uzbrukmus mīnojiešu teritorijām un pat Krētas salai, kā to liecina notikums ar Tēzeju. Jautājums kādā veidā mīnojiešu kultūra nonāca kontinentālajā Grieķijā, vēl joprojām nevar tikt uzlūkots par atbildētu.
Mīts par Atlantīdu apraksta Mīnojas kultūru? Viena no jaunākajām teorijām saista Atlantīdu ar Mīnojas kultūru, kas uzplauka Grieķijas salās Krētā un Tērā (tagad – Santorīna) aptuveni 2500.-1600.g.pmē. Mīnojas kultūra bija pirmā attīstītā civilizācija tagadējās Eiropas teritorijā ar rakstu valodu, lielisku arhitektūru, attīstītiem ceļiem un spēcīgu karafloti. Pašā pilnbriedā tā pēkšņi izzuda – iemesli ilgi nebija zināmi, tas ļāva saistīt senās civilizācijas izzušanu ar Platona aprakstīto Atlantīdu. Vēsturnieki ir pārliecināti, ka aptuveni 1600.g.pmē. Tēras salu satricināja milzīga zemestrīce, bet vulkāns izverda atmosfērā teju desmit miljonus tonnu akmeņu, pelnu un gāzu. Katastrofai sekojošais cunami noslaucīja mīnojiešu pilsētas un padarīja zemi neaizsargātu pret iebrucējiem.
Mīnojiešu māksla. Ap 23.gs.pmē. par Mikēbu-Egejas kultūras centru kļuva Krēta. Piļu sienas un kapenes greznoja krāsainas freskas ar svētku un sadzīves ainām - "Parīziete," "Akrobāti ar vērsi" (Knosas pilī); sarkofāgs no Aijas Triādas; visi XVI-XV gs.pmē.
Mākslā dominēja apgleznota keramika, greznota ar spirālveida ornamentu - t.s. Kamares stila vāzes, vai cilvēku, augu un jūras iemītnieku atveidiem, izstrādājumi no akmens (vāzes ar ciļņiem, sīkplastika) un dārgmetāliem (skulptūriņas, rotaslietas).
Mikēnu arhitektūra un māksla XVI-XIII gs.pmē. attīstījās Krētas kultūras ietekmē.
Raksti.
Krētas civilizāciju veidojuši Eiropas senie zemkopji, nevis ēģiptieši.
Saites.
Senā Grieķija.
