Mikēniešu māksla
Mikēniešu mākslas savdabību attiecīgā periodā noteicis kādā kultūras apgabala uzplaukums, kā arī Senās Ēģiptes un Tuvo Austrumu zemju kulturālā ietekme.
Senākie mikēniešu mākslas pieminekļi (III g.tk.pmē.) ir apbedījumu plastika no Kiklādu salām - t.s. Kiklādu elki (marmora skulptūriņas u.c.).
Ap 23.gs.pmē. par Mikēnu-Egejas kultūras centru kļuva Krēta. Piļu sienas un kapenes greznoja krāsainas freskas ar svētku un sadzīves ainām - "Parīziete," "Akrobāti ar vērsi" (Knosas pilī); sarkofāgs no Aijas Triādas; visi XVI-XV gs.pmē. Krētas mākslā dominēja apgleznota keramika, greznota ar spirālveida ornamentu - t.s. Kamares stila vāzes, vai cilvēku, augu un jūras iemītnieku atveidiem, izstrādājumi no akmens (vāzes ar ciļņiem, sīkplastika) un dārgmetāliem (skulptūriņas, rotaslietas).
Mikēnu arhitektūra un māksla XVI-XIII gs.pmē. attīstījās Krētas kultūras ietekmē. Mākslā dominēja sienu gleznojumi ar medību un kauju ainām (Mikēnu, Tīrintas, Pilas megaronu freskas), ornamentēta keramika, izstrādājumi no dārgmetāliem (kausi, ritoni, apbedījumu maskas) reizēm rotāti ar inkrustācijām (rotaslietas, dunči).
Ļoti būtisku ieskatu par dzīvi pirms 3500 gadiem varētu sniegt senās mikēniešu kapenēs pie Pīlas uziets zelta gredzens, uz kura attēloti divi buļļi ar graudu vārpām, kuras paleobotāniķi identificē kā miežus. Tā ir ļoti interesanta ar lopkopību saistīta aina - liellopi attēloti kopā ar graudaugiem. Šis objekts ir šobrīd vienīgais zināmais, uz kura mikēniešu mākslā attēloti graudaugi.
