Mikēniešu arhitektūra
Mikēnu civilizāciju veidoja vairākas austrumu tipa valstis ar monarhiem priekšgalā, kur dominējošā valsts bija Mikēnas, kuru vārdā tad arī tika nosaukta bronzas laikmetā kontinentālajā Grieķijā radusies piļu civilizācija. Piļu celtniecību mīnojieši un mikēnieši bija aizguvuši no Austrumiem.
Mikēniešu arhitektūras savdabību attiecīgā periodā noteicis kādā kultūras apgabala uzplaukums, kā arī Senās Ēģiptes un Tuvo Austrumu zemju kulturālā ietekme.
Ap XXIII gs.pmē. par Mikēnu-Egejas kultūras centru kļuva Krēta. Tika veidotas pilsētas pēc asimetriska plānojuma, celtas pilis Knosā, Fēstā, Mallojā. Plaši, brīvi plānoti 2-3 stāvu kompleksi ar telpām, kas grupētas ap iekšpagalmu, gaismas akām, pandusiem, kāpnēm. Piļu sienas un kapenes greznoja krāsainas freskas ar svētku un sadzīves ainām - "Parīziete," "Akrobāti ar vērsi" (Knosas pilī); sarkofāgs no Aijas Triādas; visi XVI-XV gs.pmē.
Mikēnu arhitektūra un māksla XVI-XIII gs.pmē. attīstījās Krētas kultūras ietekmē. Tika veidoti pilsētcietokšņi, ko mietvēra akmens bluķu krāvuma mūri ar vārtiem (Lauvu vārti Mikēnās, XIV gs.pmē.). Pilsētas sastāvēja no augšpils (akropole ar ķēniņa pili) un lejaspilsētas. Cēla taisnstūra plānojuma dzīvojamās ēkas un pilis ar megaronu centrā (Mikēnās, Tīrintā, Pilā). Akropolē tika ierīkotas greznas šahtas vai kupola (toloss) kapenes (ievērojamākās - Ātreja mantnīca Mikēnu akropolē, XIV gs.pmē.
Līdzība ar mīnojiešu arhitektūru. Arhitektūras ziņā mīnojiešu un mikēniešu pilis bija līdzīgas, vienīgā atšķirība bija tā, ka mikēniešu pilis apjoza nocietinājuma mūri, turpretī mīnojiešu pilis bija nenocietinātas. Mikēnieši no milzīgiem akmens bluķiem būvēja cietokšņus un pilis - šāds celtniecības veids tiek dēvēts par ciklopisku.
