Aliens

Mikēnu kultūra (XVI-XIII gs.pmē. beigas)

Saukta arī par Krētas-Mikēnu kultūru un Egejas kultūru.
Kopīga nosaukuma Bronzas laikmeta (III-II g.tk.pmē.) pirmshelēņu kultūra un pirmā augsti attīstītā kultūra kontinentālajā Grieķijā, īpaši Peloponēsas pussalā, Egejas jūras salās (arī Krētā) un Mazāzijā, kas radās ap XVI gs.pmē. un neskaidru iemeslu dēļ īsi pēc Trojas kara pazuda ap XIII gs.pmē.     

Mikēnu kultūras izcelšanās. Leišu pētnieks Dr.Basanavičus apgalvo, ka trāķieši (caur hetiem) esot īstie Mikēnu kultūras dibinātāji - to dažādi pētnieki dēvē arī par pelasgu, frīģiešu un hetu.
Mikēnu kultūra radās XVI gs.pmē. un aptvēra visas zemes ap Egejas jūru.

Mikēnu kultūras apakškultūras. Mikēnu kultūru veido vairākas lokālas arheoloģiskas kultūras - Tesālijas, Maķedonijas, Rieteņanatolijas, Hellādas, Kiklādu, Mīnoja.

Mikēnu kultūras hronoloģiskais iedalījums. Hronoloģiski to iedala trijos pamatperiodos un katru no tiem 3 apakšperiodos:
      Agrais periods;
            I apakšperiods;
            II apakšperiods;
            III apakšperiods;
      Vidējais periods;
            I apakšperiods;
            II apakšperiods;
            III apakšperiods;
      Vēlais periods
            I apakšperiods;
            II apakšperiods;
            III apakšperiods;

Krētas Mīnojas kultūras ietekme. Mikēniešu kultūru spēcīgi ietekmēja senākā mīnojiešu civilizācija, kur II g.tk.sākumā radās arī rakstība. Mīnojiešu ietekme īpaši redzama mikēniešu piļu arhitektūrā, apģērbā, freskās un rakstībā, tā sauktajā lineārajā B rakstā. Mikēnieši veica siru uzbrukmus mīnojiešu teritorijām un pat Krētas salai, kā to liecina notikums ar Tēzeju.
Gadu desmitiem arheologi diskutē par 2500.g.pmē. Krētas salā radušās Mīnoja civilizācijas ietekmi uz Mikēnu kultūru, kura kontinentālajā Grieķijā izveidojās tūkstoš gadus vēlāk. Māla plāksnītes ar lineāro rakstu B, vēršu ragu simboli un dieviešu figūriņas, kas uzietas daudzās Mikēnu kultūrai piederīgās vietās, nepārprotami liecina par mīnojiešu ietekmi. Balstoties uz arheoloģiskām liecībām par Mīnoja civilizācijas bojāeju, arheologi pieņem, ka mikēnieši Krētas salā iebruka un to iekaroja ap 1450.g.pmē.
Mikēnās, Pīlā un citviet Grieķijā ir atrastas pilis, kas bija celtas pēc mīnojiešu piļu arhitektūras parauga: vienīgā atšķirībā bija tāda, ka gandrīz visas kontinentālajā Grieķijā celtās pilis bija nocietinātas būves. Viena no retajām nenocietinātajām Mikēnu perioda valdnieku rezidencēm ir arī Pīlu Nestora pils. Iespējams, to var skaidrot ar Homēra sniegto Nestora personības aprakstu - viņš esot bijis gudrs diplomāts, nereti uzņēmies samierinātāja lomu. Taču tikpat vērā ņemams faktors ir pils atrašanās ģeogrāfiski izdevīgā vietā - kalna galā, no kura labi pārskatāms viss līcis.
Jautājums kādā veidā mīnojiešu kultūra nonāca kontinentālajā Grieķijā, vēl joprojām nevar tikt uzlūkots par atbildētu.
Mīnojiešu un mikēniešu DNS analīzes liecina, ka abas tautas bija ģenētiski līdzīgas un cēlušas no senākajiem neolīta zemkopjiem, kas dzīvoja Anatolijas pussalā un Grieķijā.

Kaut arī arheoloģiskie dati liecina, ka cilvēku apmetnes Mikēnās bijušas jau neolīta laikmetā, pastāvīgi apdzīvota šī pilsēta tika vien agrīnajā Hellādas periodā (3000.-2100.g.pmē.). 

Mikēnu teiksmainā senatne. Mikēna agrajā bronzas laikmetā cieši saistāma ar varoņiem un to veiktajiem varoņdarbiem. Šie varoņdarbi sekmēja vācu arheologa Šlīmaņa izrakumus. Balstoties uz šiem mītiem un grieķu ceļotāja Pausanija ceļojuma aprakstiem („Hellādas apraksts”) Šlīmanis atklāja Troju, Mikēnas un Tīrintu tur, kur šīs pilsētas bija minētas atrodamies Agamemnonam un Menelājam atgriežoties no Trojas.

Mikēniešu civilizācijas veidošanās. Mikēnieši kontinentālajā Grieķijā veidoja mīnojiešiem līdzīgas valstiskas formas ar pili centrā. Pazīstamākie mikēniešu piļu centri bija Mikēnas, Tīrinta un Tēbas. Mikēniešu pilis atšķirībā no mīnojiešu pilīm, kuras nebija nocietinātas, bija celtas uz augstiem pakalniem un tās apņēma iespaidīgi, no milzīgiem rupji apdarinātiem akmens bluķiem būvēti nocietinājuma mūri.
Dominējošā loma bija Mikēnām, kuru ietekmē atradās vairākas pilis Peloponēsas pussalā, daudzas salas Egejas jūrā, kopš XVgs. otrās puses pmē. Krētas sala, vairākas vietas Mazāzijas piekrastē. XIII gs.pmē. mikēniešu jūrasbraucēji mēģināja izpētīt Melnās jūras austrumu piekrasti.

Trojas karš. XIII.gs.pmē. beigās vai XII gs.pmē. sākumā mikēniešu ķēniņu koalīcija Mikēnu valdnieka Agamemnona vadībā devās iekarot vareno Trojas pilsētu Mazāzijas ziemeļrietumos pie Dardaneļu šauruma. Ar Trojas iekarošanu noslēdzās mikēniešu civilizācijas varenības periods.

Mikēnu uzplaukums (1600.–1100.g.pmē.).
Pēc mīnojiešu civilizāijas bojāejas ap 1200.g.pmē. Tēras salas vulkāna izvirdumā, mikēniešiem tika brīvas rokas jūras virzienā. Lai gan viņiem trūka kuģubūves un kuģošanas prasmes, tie pat daļēji pārņēma Krētas salu. 
XVI gs. beigās un XV gs. sākumā pmē. Mikēnas iemantoja politisku un ekonomisku ietekmi (mikēniešu keramika ir atrasta Sicīlijas, Sardīnijas, Ziemeļāfrikas un Sīrijas piekrastēs). 
Līdz ar šīm pārmaiņām, kas neapšaubāmi iespaidoja arī pilsētas ekonomisko un sociālo statusu, Mikēnas sāka attīstīties kā pilsēta un savus ziedu laikus piedzīvoja vēlīnajā Hellādas 3A- 3B periodā (1400.-1200.g.pmē.). Neraugoties uz katastrofām, kuras skāra pils būves XIII gs.pmē. kam sekoja politiskais un tirdznieciskais noriets, Mikēnas neatgriezeniski piemeklēja tikai nākamajā gadsimtā.

Krīzes un lejupslīdes laikmetu (1200.-800.g.pmē.) piedzīvoja gandrīz viss Vidusjūras reģions, taču iedzīvotāji pilsētu nepameta līdz pat Romas laikmetam. To apliecina nozīmīgas būves, kas tiek datētas ar dažādiem periodiem no arhaikas līdz hellēnisma laikmetam, tāpat nedaudzās atsauces rakstu avotos. 

Mikēnu civilizācijas sabrukums. Tā sabruka XIII gs.pmē. beigās īsi pēc Trojas kara. Sabrukuma iemesli nav skaidri. Iestājās tā sauktie tumšie gadsimti, kuri turpinājās līdz VIII gs.pmē.

Atklāšana un izpēte. Pirmie Mikēnu kultūras centri tika atklāti izrakumos Mikēnās (1876.g., vācu arheologs H.Šlīmanis) un Krētā (no 1899.g., angļu arheologs A.Evanss).
Kopš XIX gs. izpētīti vairāki simti kultūras pieminekļu - kapenes, apmetnes, pilsētas, ķēniņu pilis (Knosa, Malloja, Fēsta), Mikēnu akropole.

Mikēnu kulturālais mantojums. Par tās eksistenci liecina iespaidīgie no milzīgiem akmens bluķiem būvēti cietokšņi un pilis, artefakti un saimnieciska rakstura teksti, kas pierakstīti uz māla plāksnītēm. Nav zināms neviens mikēniešu radīts literārs teksts.
Mikēniešu kultūra nemaz nelīdzinājās vēlākajai grieķu kultūrai. Mikēnu civilizāciju veidoja vairākas austrumu tipa valstis ar monarhiem priekšgalā, kur dominējošā valsts bija Mikēnas, kuru vārdā tad arī tika nosaukta bronzas laikmetā kontinentālajā Grieķijā radusies piļu civilizācija. Piļu celtniecību mīnojieši un mikēnieši bija aizguvuši no Austrumiem. Arhitektūras ziņā mīnojiešu un mikēniešu pilis bija līdzīgas, vienīgā atšķirība bija tā, ka mikēniešu pilis apjoza nocietinājuma mūri, turpretī mīnojiešu pilis bija nenocietinātas.
Kā raksta vēsturnieks Harijs Tumans, būtībā Mikēnu civilizācija bija Tuvo Austrumu civilizācijas filiāle. Taču Mikēnu civilizācija atšķirās no Tuvajiem Austrumiem un arī no citādi radniecīgās Mīnojiešu kultūras ar to, ka tās valdnieki bija kareivīgi. Mikēnu civilizācijā valdīja īsts kara kults. Mikēnu mākslā dominē kara, divkauju un medību ainas, turpretī mīnojiešu mākslā karam veltītu tēmu ir maz.

Raksti.
Grieķijā atrastas neparastas, 3500 gadu senas, sabiedrības virsslānim piederoša Mikēnu kultūras karavīra kapenes.
Jauni secinājumi par pagājušajā gadā netālu no Pīlas atrastajam bronzas laikmeta grieķu karavīra kapenēm.
Netālu no “Grifa karavīra” kapa atklāj vēl divas bagātīgas bronzas laikmeta kapenes.

Saites.
Mīnojiešu kultūra.