Mikēnu kultūra (XVI-XIII gs.pmē. beigas)
Saukta arī par Krētas-Mikēnu kultūru un Egejas kultūru.
Kopīga nosaukuma Bronzas laikmeta (III-II g.tk.pmē.) pirmshelēņu kultūra un pirmā augsti attīstītā kultūra kontinentālajā Grieķijā, īpaši Peloponēsas pussalā, Egejas jūras salās (arī Krētā) un Mazāzijā, kas radās ap XVI gs.pmē. un neskaidru iemeslu dēļ īsi pēc Trojas kara pazuda ap XIII gs.pmē.
Mikēnu kultūras izcelšanās. Leišu pētnieks Dr.Basanavičus apgalvo, ka trāķieši (caur hetiem) esot īstie Mikēnu kultūras dibinātāji - to dažādi pētnieki dēvē arī par pelasgu, frīģiešu un hetu.
Mikēnu kultūra radās XVI gs.pmē. un aptvēra visas zemes ap Egejas jūru.
Mikēnu kultūras apakškultūras. Mikēnu kultūru veido vairākas lokālas arheoloģiskas kultūras - Tesālijas, Maķedonijas, Rieteņanatolijas, Hellādas, Kiklādu, Mīnoja.
Mikēnu kultūras hronoloģiskais iedalījums. Hronoloģiski to iedala trijos pamatperiodos un katru no tiem 3 apakšperiodos:
Agrais periods;
I apakšperiods;
II apakšperiods;
III apakšperiods;
Vidējais periods;
I apakšperiods;
II apakšperiods;
III apakšperiods;
Vēlais periods
I apakšperiods;
II apakšperiods;
III apakšperiods;
Krētas Mīnojas kultūras ietekme. Mikēniešu kultūru spēcīgi ietekmēja senākā mīnojiešu civilizācija, kur II g.tk.sākumā radās arī rakstība. Mīnojiešu ietekme īpaši redzama mikēniešu piļu arhitektūrā, apģērbā, freskās un rakstībā, tā sauktajā lineārajā B rakstā. Mikēnieši veica siru uzbrukmus mīnojiešu teritorijām un pat Krētas salai, kā to liecina notikums ar Tēzeju.
Gadu desmitiem arheologi diskutē par 2500.g.pmē. Krētas salā radušās Mīnoja civilizācijas ietekmi uz Mikēnu kultūru, kura kontinentālajā Grieķijā izveidojās tūkstoš gadus vēlāk. Māla plāksnītes ar lineāro rakstu B, vēršu ragu simboli un dieviešu figūriņas, kas uzietas daudzās Mikēnu kultūrai piederīgās vietās, nepārprotami liecina par mīnojiešu ietekmi. Balstoties uz arheoloģiskām liecībām par Mīnoja civilizācijas bojāeju, arheologi pieņem, ka mikēnieši Krētas salā iebruka un to iekaroja ap 1450.g.pmē.
Mikēnās, Pīlā un citviet Grieķijā ir atrastas pilis, kas bija celtas pēc mīnojiešu piļu arhitektūras parauga: vienīgā atšķirībā bija tāda, ka gandrīz visas kontinentālajā Grieķijā celtās pilis bija nocietinātas būves. Viena no retajām nenocietinātajām Mikēnu perioda valdnieku rezidencēm ir arī Pīlu Nestora pils. Iespējams, to var skaidrot ar Homēra sniegto Nestora personības aprakstu - viņš esot bijis gudrs diplomāts, nereti uzņēmies samierinātāja lomu. Taču tikpat vērā ņemams faktors ir pils atrašanās ģeogrāfiski izdevīgā vietā - kalna galā, no kura labi pārskatāms viss līcis.
Jautājums kādā veidā mīnojiešu kultūra nonāca kontinentālajā Grieķijā, vēl joprojām nevar tikt uzlūkots par atbildētu.
Mīnojiešu un mikēniešu DNS analīzes liecina, ka abas tautas bija ģenētiski līdzīgas un cēlušas no senākajiem neolīta zemkopjiem, kas dzīvoja Anatolijas pussalā un Grieķijā.
Mikēniešu civilizācijas veidošanās. Mikēnieši kontinentālajā Grieķijā veidoja mīnojiešiem līdzīgas valstiskas formas ar pili centrā. Pazīstamākie mikēniešu piļu centri bija Mikēnas, Tīrinta un Tēbas. Mikēniešu pilis atšķirībā no mīnojiešu pilīm, kuras nebija nocietinātas, bija celtas uz augstiem pakalniem un tās apņēma iespaidīgi, no milzīgiem rupji apdarinātiem akmens bluķiem būvēti nocietinājuma mūri.
Dominējošā loma bija Mikēnām, kuru ietekmē atradās vairākas pilis Peloponēsas pussalā, daudzas salas Egejas jūrā, kopš XVgs. otrās puses pmē. Krētas sala, vairākas vietas Mazāzijas piekrastē. XIII gs.pmē. mikēniešu jūrasbraucēji mēģināja izpētīt Melnās jūras austrumu piekrasti.
Trojas karš. XIII.gs.pmē. beigās vai XII gs.pmē. sākumā mikēniešu ķēniņu koalīcija Mikēnu valdnieka Agamemnona vadībā devās iekarot vareno Trojas pilsētu Mazāzijas ziemeļrietumos pie Dardaneļu šauruma. Ar Trojas iekarošanu noslēdzās mikēniešu civilizācijas varenības periods.
Mikēnu uzplaukums (1600.–1100.g.pmē.).
Pēc mīnojiešu civilizāijas bojāejas ap 1200.g.pmē. Tēras salas vulkāna izvirdumā, mikēniešiem tika brīvas rokas jūras virzienā. Lai gan viņiem trūka kuģubūves un kuģošanas prasmes, tie pat daļēji pārņēma Krētas salu.
Mikēnu civilizācijas sabrukums. Tā sabruka XIII gs.pmē. beigās īsi pēc Trojas kara. Sabrukuma iemesli nav skaidri. Iestājās tā sauktie tumšie gadsimti, kuri turpinājās līdz VIII gs.pmē.
Atklāšana un izpēte. Pirmie Mikēnu kultūras centri tika atklāti izrakumos Mikēnās (1876.g., vācu arheologs H.Šlīmanis) un Krētā (no 1899.g., angļu arheologs A.Evanss).
Kopš XIX gs. izpētīti vairāki simti kultūras pieminekļu - kapenes, apmetnes, pilsētas, ķēniņu pilis (Knosa, Malloja, Fēsta), Mikēnu akropole.
Mikēnu kulturālais mantojums. Par tās eksistenci liecina iespaidīgie no milzīgiem akmens bluķiem būvēti cietokšņi un pilis, artefakti un saimnieciska rakstura teksti, kas pierakstīti uz māla plāksnītēm. Nav zināms neviens mikēniešu radīts literārs teksts.
Mikēniešu kultūra nemaz nelīdzinājās vēlākajai grieķu kultūrai. Mikēnu civilizāciju veidoja vairākas austrumu tipa valstis ar monarhiem priekšgalā, kur dominējošā valsts bija Mikēnas, kuru vārdā tad arī tika nosaukta bronzas laikmetā kontinentālajā Grieķijā radusies piļu civilizācija. Piļu celtniecību mīnojieši un mikēnieši bija aizguvuši no Austrumiem. Arhitektūras ziņā mīnojiešu un mikēniešu pilis bija līdzīgas, vienīgā atšķirība bija tā, ka mikēniešu pilis apjoza nocietinājuma mūri, turpretī mīnojiešu pilis bija nenocietinātas.
Kā raksta vēsturnieks Harijs Tumans, būtībā Mikēnu civilizācija bija Tuvo Austrumu civilizācijas filiāle. Taču Mikēnu civilizācija atšķirās no Tuvajiem Austrumiem un arī no citādi radniecīgās Mīnojiešu kultūras ar to, ka tās valdnieki bija kareivīgi. Mikēnu civilizācijā valdīja īsts kara kults. Mikēnu mākslā dominē kara, divkauju un medību ainas, turpretī mīnojiešu mākslā karam veltītu tēmu ir maz.
Raksti.
Grieķijā atrastas neparastas, 3500 gadu senas, sabiedrības virsslānim piederoša Mikēnu kultūras karavīra kapenes.
Jauni secinājumi par pagājušajā gadā netālu no Pīlas atrastajam bronzas laikmeta grieķu karavīra kapenēm.
Netālu no “Grifa karavīra” kapa atklāj vēl divas bagātīgas bronzas laikmeta kapenes.
Saites.
Mīnojiešu kultūra.
