Norvēģi
Viena no ģermāņu tautām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji.
Skaits. 3 900 000. (1975.g.) 98% Norvēģijas iedzīvotāju.
ASV - ap 600 000.
Kanādā - ap 190 000.
Zviedrijā - 40 000.
Izcelsme. Pirmie cilvēki Norvēģijas teritorijā ieradās visai drīz pēc ledus segas atkāpšanās. Tie saistāmi ar vēlā paleolīta laika Ārensburgas kultūru. Mūsdienu norvēģu genotips vistuvāk līdzinās kontinentālo ģermāņu genotipa, tādēļ domā, ka protoģermāņi, līdzi nesdami lauksaimniecības prasmes un senziemeļnieku pirmvalodu, Norvēģijā visdrīzāk ieradušies līdz ar auklas keramikas un kaujas cirvju kultūru pirms apmēram 4200 gadiem.
Etnisko pamatu veidojušas ģermāņu ciltis, kas II g.tk.pmē. 2.pusē ienākušas no Skandināvijas dienvidiem un Norvēģijas ziemeļos saplūdušas ar senajām somu un sāmu ciltīm. Agrīnajos viduslaikos vikingu (normaņu) karadraudžu sastāvā devās tālos jūrasbraucienos. Tādejādi daudzi no tiem izceļoja uz tāļām Eiropas zemēm - galvenokārt Skotiju, Fēru salām, Normandiju Francijas ZR, Īslandi un pat Grenlandi.
Liela daļa norvēģu gāja bojā baismīgajā mēra epidēmijā 1349.gadā.
Norvēģu valoda. Pieder indoeiropiešu saimes ģermāņu grupas skandinvu apakšgrupai. Vistuvāk vecnorvēģu valodai patlaban ir valoda, ko lieto fērieši - Fēru salu iedzīvotāji.
Pirmie rakstu pieminējumi - mē. pirmo gs. rūnu raksti. Tagadējā rakstība uz latīņu alfabēta bāzes.
Etnogrāfija. Sagabājusās tradicionālās kultūras īpatnības - folklora, tautas dejas, mākslinieciskā amatniecība.
Reliģija. Protestanti - luterāņi.
Norvēģu kristietības īpatnības. Norvēģijā celtās baznīcas vienmēr bijušas gnostiskas, kas celtas par godu Paradīzes dārzā dzīvojošajam Pūķim. Norvēģu baznīcu jumti klāti ar pūķa zvīņām līdzīgu materiālu, bet krusti – ķeltu. Un pats galvenais – norvēģu koka baznīcu jumti greznoti ar čūsku/pūķu galvām.
Kādreiz Norvēģijā tādu pūķim veltītu baznīcu bija ap 1500, bet tagad tikai 28. Tās bija karkasa būves, pirmo reizi radās X-XI gs. Vairumu no tām rotāja stilizēti pūķu atveidi, kas bija izvietoti koka kolonnu galos vai portālos.
Šis norvēģu baznīcu stils ir zinātnieku nosaukts kā „Urnesas stils,” pēc Urnesas pilsētas koka baznīcas – tādas vecākās Norvēģijā. Pēcāk šis stils izplatījies uz Angliju un Krievijas ziemeļiem. Norvēģijā šīs baznīcas cēla līdz 1349.gadam, kad vairums norvēģu gnostiskās garīdzniecības gāja bojā buboņu mēra epidēmijā.
Pēc tam, kad 1450.gadā Dānija iekaroja Norvēģiju, dāņiem itin bieži nācās sūtīt savus katoļu priesterus atkal, jo gadījās, ka spīvie vikingu pēcteči tos galēja nost. Taču norvēģi tā arī īsti par kristiešiem nekļuva. No 1030.gada to ticība bija kristīgā gnosticisma un pagānisma mikslis. Vienīgie Eiropā norvēģi nebija ne katoļi, ne pareizticīgie. Līdz pat XVIII gs. norvēģu senie pagāniskie rituāli saglabāja popularitāti.
Norvēģu virtuve. Tradicionālais norvēģu alkoholiskais dzēriens ir Linie Aquavit. Lai tas iegūtu savas garšas un krāsas kvalitātes, tas mucās tiek vests uz Austrāliju un atpakaļ.
Suši ar lasi. Izrādās, tieši norvēģi iršī ēdiena autori, bet japāņi pārņēmuši no viņiem.
Saites.
Norvēģija.
Fēru salas.
