Aliens

Čīle

Chile.
Čīles republika - Republica de Chile.
Valsts Dienvidamerikas rieteņos, Klusā okeāna krastā.

Galvaspilsēta - Santjāga.

Ģeogrāfija. Aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas - Čīles arhipelāgu, Ugunszemes rieteņu daļu, kā arī tālākās salas - Lieldienu salu, Huana Fernandesa, Desventuradasu un Salas i Gomesa salas. Robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu.
Austreņos stiepjas Andu Galvenā Kordiljēra ar augstako virsotni Ohoss del Salado (6880 m), kas dienvidos pāriet Patagonijas Kordiljērā un turpinās Ugunszemē, bet ziemeļos - atakamas punā un Rietumkordiljērā.
Daudz darbīgu un aprimušu vulkānu - Tupungats (6800 m), Ljuljailjaks (6723 m), Gvaljatirs, Sanpedro, Maipo.
Piekrastē paceļas Krasta Kordiljeras (līdz 3200 m vjl.), kas dienvidos pāriet salās. Vidusdaļā Longitudinālā ieleja, kas ziemeļos ir 1200 m vjl., bet Vidusčīles dienvidos turpinās zjl. 
Biežas zemestrīces.

Valsts iekārta. Čīle ir republika. Pēc 1973.gada 11.septembra militārā apvērsuma valstī nodibināts militārs režīms, atlaists parlaments - Nacionālais kongress un municipalitātes. 
Tagadējā konstitūcija pieņemta 1980.gada novembrī, spēkā no 1981.gada 11.marta.
Valsts un valdības galva ir prezidents, ko ievēlē uz 8 gadiem. Diktatoru A.Pinočetu Ugarti varēja pārvēlēt arī turpmākajiem 8 gadiem, t.i. līdz 1997.gadam. Prezidentam ir plašas pilnvaras, viņš ir sauszemes karaspēka pavēlnieks, Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs, ieceļ ministrus.
Likumdevēja orgāna (Nacionālais kongress) funkcijas pilda militārā hunta (JKS un GKS pavēlnieki), karabinieru korpusa ģenerāldirektors un sauszemes karaspēka ģenerālis, ko prezidents iecēlis savā vietā. Tās darbību kontrolē prezidents.
1976.gada jūlijā izveidotā Valsts padome ir prezidenta konsultatīvais orgāns.
1981.gadā izveidota konstitucionālā tiesa komunistu un to līdzjutēju tiesāšanai.
Darbojas kara tribunāli.

Vēsture. Apmēram pirms 20 tūkst. gadu pirmie ieceļotāji no Āzijas – mednieki-vācēji šķērsoja Beringa šaurumu, kas tajā laikā bija sauszeme, daļa no Beringijas. Kādu laiku tie pavadīja Beringijā un tad, pirms aptuveni 15 000 gadu strauji izplatījās Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, ne vēlāk kā pirms 14 000 gadu, sasniedzot Čīli.
Mūsdienu Čīles ziemeļi un centrālā daļa ietilpa vislielākajā Inku valsts provincē - Koļjasuijā. 
Klusā okeāna karš (1879.-1883.g.). Peru karā pret Čīli piedalījās Anglijas spiesta un zaudēja Atakamas tuksneša daļu ar bagātām salpetra atradnēm un izeju uz Kluso okeānu. Peru un Čīlei ir bijušas asas diskusijas par abu valstu robežu kopš 1879.-1883.gada kara, kad Peru zaudēja trīs provinces, kuras tagad ietilpst Čīles galējo ziemeļu reģionā.
Tagad izceļas ar krasu sadalījumu bagātajos un ne tik. Apmēram tikai 1% iedzīvotāju pieder 1/4 daļa visu aktīvu. Čīle ir reģiona līdere ekonomiskās izaugsmes ziņā.

Ģeoloģija. Izplatīti mezozoja nogulumieži ar intrūzijām. Čīle ir 1.vietā pasaulē vara krājumu ziņā (94 miljon i tonnu) un salpetra (200 miljoni tonnu), 2.vietā - molibdēna (2 miljoni tonnu) un selēna, 3.vietā - vanāija un tīrradņa sēra (100 miljoni tonnu) krājumu ziņā. 

Klimats. 

Daba. Izpl

Apskatāmie objekti.
Santjāga.
Čīles ģeoglifi.
Antofagasta.
      Ziemeļu universitātes muzejs. Te glabājas daļa Lepēža savākto atradumu kolekcijas.

Norija. La Noria. XX gs. 60.gados pēc ekonomisko krīžu sērijas pamesta raktuvju pilsētiņa Čīles ziemeļu kalnos. Tuvākā apdzīvotā vieta ir Ikvikvas (Iquique) pilsētiņa, kuras iedzīvotāji izvairās šurpu doties un pat apmeklēt pamestās pilsētiņas apkārtni jel kādu iemeslu dēļ. Tie mēļo, ka pati Nāve ceļas no Norijas pilsētas kapsētas un naktī klaiņā pa ielām.
Interesanti - Norijas mūmija.

Baltajā ezerā čīliešiem dzīvo savs ūdensbriesmonis.

Atakamas tuksnesis.
      Mēness ieleja.
      Geizeru ieleja.
San Pedro de Atakama. Atrodas vissausākā pasaules tuksneša oāzē, 2435 m augstumā Ap 2500 iedzīvotāju. Atrodas lielākā Čīles sālsezera - Atakamas sālsezera krastā. Vistūristiskākā Čīles pilsēta.
Vēsture. Pirmsinku laikmetā pilsētas apkārtne bija Atakamā dzīvojošās kunzas cilts centrs. Tā bija tauta ar augstu kultūras līmeni, nodarbojās ar lauksaimniecību un atstāja pēc sevis simtiem ģeoglifu un petroglifu. Pats zināmākais ir Atakamas milzis.  
      Gustavo le Pēža arheoloģijas muzejs.
      Atakamas sālsezers.
      Mēness un Nāves ielejas. Lielā smilšu kāpa.
      Likankabūra vulkāns. Augstums 5916.m. vairuma padres Lepēža atradumu vieta, jo vulkāns un tā apkārtne kalpoja par kunzas tautas rituālo centru un dabisko ledusskapi, kurā labi saglabājušās cilvēku atliekas.
       Tuksneša roka. Piemineklis.

Miscanti un Miniques. Vulkānu ieskauti zili Čīles ezeri.
Flamingu rezervāts. Šeit dzīvo 3 no 6 pasaulē sastopamajām flamingu pasugām.
Tatio geizeru lauks. Vislielākais ģeotermālais lauks pasaulē (vēl jānoskaidro - jo tiek apgalvots arī, ka lielākais ir Jeloustonas parkā). Geizeri izverd tieši saullēktā, un ūdens stabu augstums var sasniegt pat 10 metrus.

Arikas mūmijas. Arikas pilsētas apkaimē uzietas vecākās mūmijas pasaulē, kas pieder činčoro tautas kultūrai.

Valpraisa. Visvecākā, visneparastākā un visbohēmiskākā pilsēta valstī.
      Vecā birža.
      La Sebastiana villa. Nobela prēijas laureāta Pablo Nerudas mājvieta.

Lasilja kalnā atrodas Eiropas Dienvidu observatorija.

Čilojes sala. (Chiloe) Čīles arhipelāga lielākā un interesantākā sala ar neskartu dabu un  okeānu piekrasti, kā arī savdabīgām koka baznīciņām, kas iekļautas UNESCO sarakstā.
      Kastro. (Castro) Salas galvaspilsēta ar tipisko krāsaino pāļu namiņu arhitektūru - palafitos.
Raksts: Pa Kaiju zemes burvju un briesmoņu pēdām.

Magelāne.
Paines dabas parks. Torres del Paine.
Transports. Tuvākā lidosta ir Puntaarenasā. Līdz tai no parka ir 5 stundu brauciens. Lētāk sanāk braukt ar autobusu – biļete vienā virzienā maksa 12 Ls, Comapa.com
Nakšņošana. Dārga.
The Hosteria Las Torres – 2-vietīgs numurs 308 USD.
Hosteria Pehoe - 260 USD.
Hosteria Rio Serrano – 200 USD.
Raksturojums. Tūrisma sezona ir no novembra līdz aprīlim. Parkā ir vairākas kalnu takas. Var iepazīt Paina ragus unlejā plūstošo Paina upi, tam nepieciešamas vairākas stundas. Aši mainaslaikaapstākļi no stirām lietavām līdz spožai saulei.
Pelēkais ledājs. Ezerā peld aisbergi. Par lavu ekskursiju 5 cilvēku satāvā prasa75 USD.
Vietnes.
Visitchile.org
Torresdelpaine.com
Torres-del-paine.co.uk 

Patagonija. Vismežonīgākais un visvilinošākais Dienvidamerikas apvidus uz dienvidiem no Kolorādas upes līdz pat Ugunszemei, kas politiski dalīta ar Argentīnu.

Gleznainie Dienvidčīles fjordi.
Torres del Paine nacionālais parks.
Bernardo O'Higgins nacionālais parks.
Amālijas ledājs. (Amalia Glacier) Milzīga ledus siena no Dienvidpatagonijas leduslauka.

Puntaarena. 
       Gomero laukums.
       Brauna pils. 
       Ekstravaganta kapsēta.

Magelāna jūras šaurums. Tā krastos ir Frovorda zemesrags, kas savu nosaukumu ieguvis pateicoties untumainajiem laika apstākļiem.
      Magdalēnas sala. Lielākā Magelāna pingvīnu kolonija Čīlē.
      Ledāju aleja.
      Bīgla kanāls. (Beagle Channel) Gleznains jūras šaurums. Nosaukts Č.Dārvina kuģa vārdā, jo tas pirmo reizi izbrauca šo sarežģīto šaurumu.

Horna rags. Dienvidamerikas kontinenta galējais punkts, kur satiekas Atlantijas un Klusais okeāni. Ragu atklājis  slavenais jūrasbraucējs sers Frēnsiss Dreiks, nomaldoties no Magelāna jūras šauruma.

Dreika jūras šaurums. (Drake Passage) Šaurums, kas atdala Dienvidameriku no Antarktīdas.

Lieldienu sala. Čīlei piederoša salu grupa tālu Klusajā okeānā.

Čīle un NLO. Pēc statistikas Čīle esot valsts, kurā ir viesbiežākie NLO novērojumi. Čīles ziemeļos atrodas NLO muzejs.

Virtuve.
Čīles vīns. Carmenere vīnogas. Šo vīnogu stādījumus XIX 2.pusē iznīcināja vīnogu laputs filoksera (phylloxera). Tas ir mazs kukainis, kura dēļ gāja bojā visa Eiropas sugas Vitis Vinifera vīnogulāji pasaulē, izņemot Dienvidamerikā augošos. Carmenere ogas čīliešu vīnkopji bija atveduši no Francijas. atšķirīgā klimata dēļ šķirne nesaslima un neaizgāja bojā, taču ar laiku sajaucās ar līdzīgajiem Merlot stādījumiem Vīnkopji ilgi domāja, katas ir īpašs Čīles Merlot paveids. Tikai pēc pinočeta režīma krišanas XX gs. 90.gadu sākumā (1994.g.?) speciālisti konstatēja, ka ogas, kas līdz šim tika uzskatītas par specifisku Čīles Merlot, patiesībā ir Carmenere. Mūsdienās tādas ogas vairs nekur citur pasaulē netiekaudzētas (vismaz ne industriālos apjomos). Garša - šim vīnam ir ļoti liela līdzība ar Merlot, arī ar Cabernet Sauvignon.

Saites.
Lieldienu sala.