Aliens

Pirmie austrālieši drīzāk bija pārceļotāji nekā nejauši krastā izmesti jūrasbraucēji

Atbilstoši līdz šim valdošajam uzskatam, pirmā aborigēnu grupa, kas pirms aptuveni 50 000 gadiem ieradās Austrālijā un lika pamatus kontinenta vēlākajai iezemiešu populācijai, kas eiropiešu ierašanās laikā 1788.gadā sasniedza 1,2 miljonus, nebija lielāka par 150 cilvēkiem. Jauns, žurnālā "Proceedings of the Royal Society B1" 24.aprīlī publicēts Austrālijas paleodemogrāfijas pētījums apstiprina DNS izpētē nesen iegūtos secinājumus, ka šīs sākotnējās dibinātāju grupas indivīdu skaits tomēr bija krietni lielāks, - kā minimums 1000 cilvēku. Tas, savukārt, nozīmē, ka pirmie austrālieši kontinentā nokļuvuši nevis nejauši, piemēram, vētrai aizpūšot jūrā laivas, bet drīzāk ieradušies kā mērķtiecīgi pārceļotāji.

Lai noskaidrotu, vai ģenētiķu secinājumus var apstiprināt ar arheoloģiskām liecībām, Austrālijas Valsts universitātes Kanberā arheologs Alans Viljamss veica pirmo, kontinenta mēroga radioaktīvā oglekļa datējumu apkopojumu un analīzi. Izmantojot publicētus un nepublicētus avotus, Viljamss izveidoja datu bāzi, kurā tika ievadīti dati par 4575 datētiem paraugiem no 1750 arheoloģiskām vietām visā Austrālijā.

Iegūtos datus, izmantojot līdzīgu atradumu izpētei Ziemeļamerikā iepriekš izstrādātu analīzes metodi, Viljamss apkopoja laika skalas grafikā ar soļa garumu 200 gadi un pieņēma, ka datu vienību samazināšanos vai palielināšanos (salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu) kādā konkrētā areālā var skaidrot ar atbilstošās populācijas lieluma izmaiņām. Ņemot vērā, ka daļa arheoloģisko vietu laika gaitā varēja būt pazudušas bez pēdām, Viljamss datu pirmsapstrādē veica atbilstošas korekcijas, pielietojot gan paša, gan citu izstrādātas aprēķinu kalibrācijas metodes. Pieņemot, ka XVIII gs. Austrālijas iedzīvotāju skaits bija starp 750 000 un 1,2 miljoniem (pēc dažādu autoru aplēsēm), Viljams ieguva C14 datu līkni, kas labi atbilda matemātiskajiem iedzīvotāju skaita aprēķiniem.

Atbilstoši A.Viljamsa aprēķiniem, lai Austrālijas iezemiešu skaits eiropiešu ierašanās laikā sasniegtu vēsturiski konstatēto līmeni, populācijas dibinātāji nevarēja būt mazāk par 2000-1000 cilvēkiem. Pie iepriekš pieļautajiem 100-150 dibinātājiem 1788.gadā Austrālijā nebūtu vairāk par 30 līdz 50 tūkstošiem iedzīvotāju, kas, kā zināms ir vismaz 15 reižu mazāk nekā zemākais XVIII gs. beigu aplēsums.

Viljamsa aprēķini ir spēkā tikai pie nosacījuma, ka sākotnējo dibinātāju pēcnācējus vēlāk nav papildinājušas citas migrantu grupas. Lai gan daži pētnieki šādu iespējamību iepriekš ir izteikuši, tomēr ģenētiskie dati, kā Viljamss norāda, liecina, ka viena vai viena pēc otras Austrālijā secīgi ieradušās dibinātāju grupas jau kopš 50 000 - 42 000 gadu ir turpinājušas attīstīties izolētā vidē.

Iegūtā līkne rāda, ka drīz pēc dibinātāju grupas ierašanās iedzīvotāju skaits nostabilizējās un visu vēlo pleistocēnu saglabājās salīdzinoši vienāds, lielāko kritumu piedzīvojot pēdējā ledus laikmeta maksimuma periodā pirms apmēram 20 000 gadu, kad Austrālijas aborigēni zaudēja aptuveni 60% no kopējā cilvēku skaita. Ledus laikmetam pirms apmēram 12 000 gadu beidzoties, vai, pareizāk sakot, sākoties kārtējam siltajam interglaciālam, ko ģeoloģiskajā periodizācijā sauc par holocēnu, iedzīvotāju skaits labvēlīga klimata apstākļos sāka pieaugt, turpinot lēcienveidīgi palielināties līdz pat eiropiešu ierašanās laikam. Holocēna eksponenciālo iedzīvotāju pieaugumu raksturo jaunu apmetņu veidošanās, blīvāki apdzīvotības slāņi, klinšu zīmējumi, kompleksu tehnoloģiju (piemēram, zivju slazdi) un pārtikas apstrādes veidu parādīšanās.

Lai gan C14 datējumu izmantošana paleodemogrāfiskos pētījumos arvien pieaug un gūst daudzu zinātnieku atzinību, tomēr šai pieejai ir arī kritiķi. Tā piemēram, žurnāla "Archaeology in Oceania" redaktors un Sidnejas universitātes arheologs Pīters Vaits saka, ka radioaktīvā oglekļa datējumu izmantošana seno cilvēku izplatības un darbības intensitātes noteikšanai arheologu vidū netiek uzskatīta par labi pamatotu metodi. Viljamsa pētījumā, piemēram, lielākais datu vienību skaits ir iegūts Austrālijas austrumu daļā. Taču tas nenozīmē vis to, ka tur dzīvojusi seno cilvēku lielākā daļa, bet to, ka šajā reģionā dzīvo un strādā vairākums mūsdienu arheologu, - tā Vaits.

Sīns Alms, arheologs un Džeimsa Kuka universitātes Kērnsā Tropu arheoloģijas pētniecības laboratorijas vadītājs turpretī ir daudz mērenāks. "Šī ir pirmā reize, kad, izmantojot reālu datu kopni, ir izstrādāts visa kontinenta pirmseiropiešu laika paleodemogrāfijas modelis. Tas ir nozīmīgs solis uz priekšu," - viņš atzīst.

Attēls: proudlyafrikan.org.

Avots:
Alan N. Williams. A new population curve for prehistoric Australia. Proc. R. Soc. B. Published online 24 April 2013 doi:10.1098/rspb.2013.0486 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.