Aizvēsturiska māksla un rotaslietas Indonēzijā liecina par pēdējā leduslaikmetā tur dzīvojošo cilvēku simbolisko domāšanu
- Detaļas
- Publicēts 02 maijs 2017
- Autors Laika Ceļotājs
- 6655 skatījumi
Sulavesas salā atrastie pēdējā leduslaikmeta mākslas darbi un rotaslietas liecina, ka Vollesijā dzīvojošie cilvēki atradās uz daudz augstākas kulturālās attīstības pakāpes, nekā tika uzskatīts līdz šim, teikts pētījumā, kas publicēts ASV Zinātņu akadēmijas rakstu krājumā.
Pētījumu, sadarbojoties ar Indonēzijas zinātniekiem, veica Grifita universitātes Austrālijas Cilvēka evolūcijas pētniecības centra komanda profesora Ādama Bruma (Adam Brumm) un Dr.Mišeles Lenglijas (Michelle Langley) vadībā.
Vollesija
Vollesija, kas nosaukta par godu britu zinātniekam Alfrēdam Raselam Vollesam (1823.-1913.g.), ir Indonēzijas salu grupa, kas ar dziļiem jūras šaurumiem bioģeoloģiski atdalīta no Āzijas un Austrālijas kontinentālajiem šelfiem. Lielākā no Vollesijas salām ir Sulavesa.
Lai arī cilvēki Vollesijas salās dzīvo jau kopš pleistocēna, arheoloģiskais materiāls no šī reģiona ir trūcīgs, sacīja Brums.
Pēdējo gadu ievērojamākie atklājumi Vollesijā ir 2003.gadā Floresas salā atrastas t.s. hobitu fosilijas (Sk.: “Vai Floresas 'hobiti' bija mikrocefāli mūsdienu tipa cilvēki?”, atklajumi.lv, 09.01,2013.) un 2014.gadā Sulavesas salā atklātie 40 000 gadus vecie alu gleznojumi (Sk.: “Indonēzijas alu gleznojumu datējums liek pārskatīt priekšstatus par mākslas rašanās laiku un vietu”, aliens.lv, 27.10.2014.)
Bulubetujes alas simboliskie mākslas darbi
Sulavesā, Bulubetujes (Leang Bulu Bettue) alā, austrāliešu un indonēziešu arheologi veicot izrakumus laika periodā no 2013. līdz 2015.gadam, atrada lielu skaitu artefaktu, kuru iespējamais vecums ir no 22 000 līdz 30 000 gadiem. Atradumu vidū bija no babirusa ilkņu zobiem veidotas diska formas krelles un no oposumiem līdzīga somaiņu kārtas dzīvnieka, kuskuslāča, pirkstu kauliem izgatavoti piekariņi. Abi dzīvnieki, norādīja Brums, ir sastopami tikai šajā reģionā.
Vēl arheologi atrada akmens plāksnes ar iegravētiem, pagaidām nezināmas nozīmes primitīviem ģeometriskiem ornamentiem; sarkana un tumšsarkana okera fragmentus kā arī dobu kaulu, kas, iespējams, izmantots alu gleznojumu radīšanā.
Simbolims pleistocēna Vollesijas iedzīvotāju kultūrā
Pētniekus jau ilgstoši interesēja jautājums par to, cik attīstīta bija kultūra senāko Homo sapiens populācijām, kuras pirms 50 000 gadiem apdzīvoja zemes uz ziemeļiem no Austrālijas.
Pamatojoties uz trūcīgajiem arheoloģiskajiem atradumiem, tostarp mākslas darbiem un rotaslietām pielīdzināmiem priekšmetiem, plaši izplatīts bija uzskats, ka šo cilvēku grupu kultūras līmenis kritās, kad viņi leduslaikmetā no Indijas devās tālāk uz tropiskajiem Āzijas dienvidaustrumiem un Vollesiju.
Taču pēdējo gadu atklājumi Sulavesā, tai skaitā nesen atrastie, šajā rakstā pieminētie simboliskās mākslas priekšmeti liecina, ka Vollesijā pleistocēnā dzīvoja mākslinieciski un radoši apdāvināti cilvēki, kuri savā kultūrā viegli adoptēja somaiņus un citas jaunas dzīvnieku sugas, kas sastopamas reģionā.
Šo eksotisko dzīvnieku adopcija kultūrā bija ļoti izšķiroša, cilvēkiem sākot apdzīvot seno Sāhulas kontinentu (tagadējā Jaungvineja, Austrālija un Tasmānija), kas bija bagāts ar dažādām, unikālām dzīvnieku un augu sugām. Austrālijas aborigēnu kultūrai tik raksturīgās dzīvnieku un cilvēku simboliskās attiecības (t.sk. aborigēnu totēmi), domājams, izveidojas laikā, kad senie cilvēki savā migrācijas ceļā cauri Vollesijai virzījās uz Sāhulu, respektīvi, Austrāliju.
Pētījumus Bulubetujes alā un citviet Vollesijā paredzēts turpināt, lai atrastu vairāk liecību par senāko alu gleznotāju māksliniecisko kultūru un simbolisko domāšanu kā arī varētu noteikt precīzāku laiku, kad modernais cilvēks apmetās uz dzīvi Sulavesas salā, sacīja Brums.
Avoti:
pasthorizonspr.com
livescience.com
pnas.org
© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.
