Mūmijas noslēpums atrisināts: pētījumi liecina par rituālu slepkavību
- Detaļas
- Publicēts 13 Novembris 2018
- Autors Laika Ceļotājs
- 6515 skatījumi
Vācu zinātnieki no Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātes un Murnavas reģionālā Traumu centra, izmantojot jaunākās paleopatoloģijas un kriminālekspertīžu metodes, noteikuši, ka neidentificētā sievietes mūmija, kas vairāk nekā simts gadus nogulējusi Bavārijas Valsts arheoloģijas kolekcijā, visticamāk ir rituālā slepkavībā nogalināta inku sieviete.
Mirušās sirdī un uz zarnu sieniņām analīzēs atklāja parazītiskas slimības radītus sabiezinājumus, kas viņas upurēšanu hipotētiski ļauj uzskatīt par sava veida eitanāziju.
Stefānijas Panceras (Stephanie Panzer) vadībā veiktā pētījuma rezultāti š.g. 26.februārī publicēti izdevumā PLOS ONE.
Noslēpumainā mūmija
Par šo mūmiju līdz tam nekas daudz nebija zināms. Tumši brūnās nokrāsas dēļ pat pieņēma, ka tā pieder tā sauktajiem purva ķermeņiem (angliski - bog body, vāciski - Moorleiche), kā tiek dēvēti Vācijā un citviet Ziemeļrietumeiropā kūdras purvos atrastie, dabīgi mumificējušies mirušie.
1890.gados Bavārijas princese Terēze, apceļojot Dienvidameriku, savā īpašumā ieguva divas mūmijas. Viena mūmija pazuda bez pēdām, bet otra nonāca Bavārijas Valsts arheoloģijas kolekcijā.
Lai uzzinātu kaut ko vairāk par noslēpumaino mūmiju, Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātes pētnieki veica tās datortomogrāfisko skanēšanu, kā arī izotopu analīzi, audu histoloģiju, senā parazīta DNS molekulāro identifikāciju, un tiesu medicīnisko traumu rekonstrukciju.
No ārpuses mūmificējušās sievietes galva izskatījās normāli, bet datortomogrāfija parādīja, ka pieres kauli bija pilnībā sadragāti. Īsi pirms nāves sieviete ir saņēmusi vairākus spēcīgus sitienus pa galvu ar kādu cietu priekšmetu, livescience pastāstīja viens no pētījuma vadītājiem, paleopatologs Andreass Nerlihs (Nerlich). Sadragātie pieres kauli ietriecās sievietes smadzenēs un joprojām atrodas galvaskausa dobumā, stāstījumu turpināja pētnieks. Pēc vardarbīgās nāves sieviete apbedīta Atakamas tuksnesī (sk.: "Pirmo mūmiju izgatavošanu, iespējams, iespaidoja ainava ar lielu daudzumu mirušo", aiens.lv, 30.12.2014.), kur karstās smiltis un gaiss izžāvēja ķermeni, apturot tā sadalīšanos.
Inku sievietes dzīve
Sievietes mirstīgo atlieku analīzē iegūtie pierādījumi nepārprotami liecina par viņas piederību inkiem.
Vardarbīgajā nāvē mirušajai sievietei bija saplacināta galvas forma, kas liecina par viņas dzīves laikā mākslīgi veiktu galvaskausa deformēšanu. Galvaskausu deformācija bija izplatīta prakse ne tikai inku sabiedrībā, bet daudzviet senajā Dienvidamerikā. Arī galvaskausa kaulu struktūra bija tipiska Dienvidamerikas pamatiedzīvotājiem nevis eiropiešiem. Sievietes matu bizēs bija lentas no alpaka vai lamu matiem.
Spriežot pēc radioaktīvā oglekļa analīzes rezultātiem, sieviete dzīvoja laika periodā starp 1451. un 1641.gadu. Nāves brīdi viņai bija apmēram 20 vai 25 gadi, Nerlihs stāstīja.
Oglekļa un slāpekļa izotopu proporciju analīze sievietes matos sniedz vēl vienu pierādījumu par viņas izcelsmi no inkiem. Zināms, ka atšķirīgs uzturs satur atšķirīgas minēto elementu izotopu proporcijas. Šīs analīzes ļāva zinātniekiem noteikt, ka sieviete dzīvojusi Peru vai Čīles piekrastē un uzturā lietojusi jūras produktus un kukurūzu.
Rituāla slepkavība?
Tālāko pētījumu gaitā tika atrasti sabiezinājumi sirdī, zarnu sieniņās un taisnās zarnas audos, kas liecināja, ka sieviete hroniski sirgusi ar Čagas slimību, ko izraisa tropisks parazīts protozojs Trypanosoma cruzi. Diagnozi apstiprināja no mūmijas taisnās zarnas audiem paņemto paraugu analīzes, kurās atrada šī parazīta DNS. Pētnieki norāda, ka slimība sievietei radīja elpošanas un gremošanas traucējumus.
Ņemot to vērā, viens no sievietes nāves iemesliem, ko pētījuma autori izvirza, varētu būt rituāla slepkavība. „Viņa tika izraudzīta kā upuris rituālai slepkavībai, jo sievietei, sakarā ar smago slimību, dzīvošanai vairs daudz laika tāpat nebija atlicis," savu pieņēmumu pamatoja paleopatologs. Protams, Nerlihs piebilda, ka jebkura teorija par sievietes varmācīgās nāves iemesliem ir un paliek tikai spekulatīvi pieņēmumi.
Tātad jāsecina, ka sievietes nāvē, kura, bez šaubām, bija brutāla un nehumāna, pētnieki atraduši pārsteidzošas liecības par eitanāziju. Diezgan daudz liecību par eitanāziju var atrast Senās Grieķijas un Romas vēstures avotos, taču par līdzīgas prakses pastāvēšanu Inku civilizācijā pagaidām nekas daudz nav zināms.
Attēls: A.Nerliha publicitātes foto.
Avoti:
livescience.com
pasthorizonspr.com
ibtimes.co.uk
en.wikipedia.org
Pirmo reizi publicēts 06.03.2014.
