Šampolions, Žans Fransuā (1790.-1832.g.)
Franciski - Jean-François Champollion.
Galvenā nozīme seno ēģiptiešu hieroglifiskās rakstības atšifrēšanā ir franču zinātniekam Žanam Fransuā Šampolionam. Viņš visu savu dzīvi ziedoja Senās Ēģiptes kultūras pētīšanai. Viņa rokās nokļuva Rozetas akmens.
Dzīvesgājums. Jau viņa piedzimšanā bija kaut kas noslēpumains. 1790.gada vidū viņa māte gulēja smagi slima, ārsti bija bezspēcīgi. Viņa tēvs beidzot nolīga dziednieku, kas noguldīja to uz sakarsētām zālēm, lika dzert karstvīnus, pareģoja drīzu izveseļošanos. Bez tam viņš pareģoja arī zēna piedzimšanu, kas bija vēl mātes miesās, un tas iemantošot gadsimtos negaistošu slavu.
Un tā trešajā dienā vārdziniece cēlās no gultas, bet 1790.gada 23.decembrī pulksten 2 naktī piedzima Žans – nākamais Ēģiptes hieroglifu atminētājs. Tā piepildījās abi zintnieka pareģojumi. Ārsts, kas izmeklēja Fransuā, ar pārsteigumu konstatēja, ka viņam ir dzeltena radzene – ļoti neparasti eiropiešiem, bet tipiski austrumniekiem. Bez tam vņam bija neparasti tumša, gandrīz vai brūna ādas krāsa, austrumnieciska seja. Jaunībā viņu iesauca par „ēģiptieti.”
Viņa bērnība sakrita ar Franču revolūcijas laiku. Viņa brālis Žaks Žozefs mēģināja, bet neveksmīgi, piedalīties Napoleona Ēģiptes ekspedīcijā. Lai gan skolā Fransuā mācījās visai vduvēji, 1801.gadā viss mainījās, jo viņa brālis, apdāvināts filologs un arheoloģijas mīļotājs, ņēma jaunākā brāļa izglītošanu savās rokās. Tā 11 gadu vecumā Fransuā apgūst latīņu un grieķu valodas, pēcāk sāk apgūt arī senžīdu valodu. Tai laikā Fransuā arī pirmo reizi ieraudzīja Ēģiptes hieroglifus Furjē kolekcijā, kas bija iegūta Ēģiptes karagājiena laikā. „Pēc dažiem gadiem es izlasīšu! Kad izaugšu liels!” – tie ir slavenie Fransuā vārdi.
12 gadu vecumā viņš sarakstīja grāmatu „Slavenu suņu vēsture.” Tālāk sekoja hronoloģiska tabula „Hronolģija no Ādama līdz Šampolionam Jaunākajam.” 13 gadu vecumā viņš sāk mācīties sīriešu, arābu, haldiešu un vēlāk arī koptu valodas. Mācījās arī ķīniešu valodu, lai pierādītu tās saikni ar ēģiptiešu valodu. Studēja Avestu, pehlevi un parsi tekstus, daudzus citus svešus tekstus sešās valodās. Viņa apsēstības rezultātā 17 gadu vecumā sastāda pirmo Ēģiptes faraonu laiku vēsturisko karti.
Studijas Grenobles akadēmijā. Kā noslēgums studijām top uzmetums viņa grāmatai „Ēģipte faraonu laikā” (L’Egypte sous les Pharaons). Šīs grāmatas ievadošais lasījums 1807.gada 1.septembrī akadēmijā atstāj sensacionālu iespaidu. Tā rezultātā 17 gadīgais jaunēklis vienbalsīgi tika atzīts par akadēmijas locekli.
Šampoliona vārdā nosaukts „Ieroču laukums” (Place d’armes) Parīzē, jo pie šī laukuma atradās viņa tēva mājas.
Ar brāļa gādību viņš pārbrauca studēt uz Parīzi pie Silvestra Desasī. Ieradās bibliotēkās, mācījās sanskritu, arābu un persu valodas. Pēc gada viņš jau labi runāja un rakstīja koptu valodā, tik labi, ka tajā sarakstīja dažus savus privāta rakstura darbus. Pēc 40 gadiem kāds zinātnieks šādu tekstu pārpublicēja un uzdeva to par Antonīnu laika oriģinālu.
Šai laikā Šampolionam klājās finansiāli ļoti grūti, viņu pabalstīja brālis. Brālis viņu izpestīja arī no karadienesta 1808.gadā.
Šampolions atgriezās Grenoblē, kur 1809.gada 10.jūlijā viņu iecēla par vēstures profesoru Grenobles universitātē. Diemžēl šeit viņu apņēma intrigas, kuru rezultātā viņš saņēma tikai ceturtdaļalgu. Šai laikā viņš bija ļoti ražīgs: sastādīja koptu valodas vārdnīcu, rakstīja lugas uzvedumiem Grenobles salonos, sacerēja dziesmas un politiskas kuplejas, kas tūdaļ pat atskanēja ielās. Tai pat laikā arvien vairāk iedziļinājās Senās Ēģiptes noslēpumos.
Napoleona I „100 dienu” laikā tikās ar diktatoru Grenoblē. Napolons I bija sajūsmināts par Šampoliona sasniegumiem, apsolīja nopietnu palīdzību. Taču Napoleona I uzvaras gājiens bija īss, un pēc tam Šampoljonu rojālisti atstādināja no darba universitātē, trimda ilga pusotru gadu. 1821.gada jūlijā viņam nācās atkal atstāt Grenobli, jo draudēja jauns process par valsts nodevību.
Ž.F.Šapolions Ēģiptē (1828.-1829.g.). Savu sapņu objektu Ēģipti Šampoljonam izdevās redzēt arī klātbūtnē ekspedīcijas laikā no 1828.gada jūlija – 1829.gada decembrim, kas izdevās par īstu triumfa braucienu. Vietējie ļaudis plūduši bariem, lai ieraudzītu cilvēku, kas spēj lasīt uzrakstus no vecajiem akmeņiem. Te viņš veica arī veselu rindu atklājumu.
Viņš veica pirmos Huja kapeņu sienu gleznojumu aprakstus Ķēniņu ielejā, kad apmeklēja kapenes 1829.gadā.
Sistemātiski pētījumi Mina kapenēs (Tēbu nekropole) nav veikti līdz XIX gs. beigām. Zināms, ka pirmie ceļotāji un Ēģiptes senatnes pētnieki, piemēram, Ž.F.Šampolions, Bartons un Roselini, tur nokopējuši uzrakstus, reljefus un gleznojumus.
Ekspedīcijas laikā iegūtie materiāli tikuši apkopoti darbā "Ēģiptes un Nūbijas pieminekļi," kas 1835.-1845.gados izdots 4 sējumos.
