Sengrieķi
II g.tk.pmē. dzīvoja Balkānu pussalas dienvidos un Egejas jūras salās. Grieķijas kolonizācijas periodā VIII-VI gs.pmē., kad izveidojās grieķu kultūras kopība, visus grieķu valodā runājošos sāka saukt par helēņiem, vēlākajos gadsimtos romiešu valdišanas laikā - par grieķiem.
Iesākumā par grieķiem tika saukti Epīras dorieši no Ilīrijas. Itālieši šo terminu attiecināja uz visiem Grieķijas iedzīvotājiem, bet paši grieķi sevi sauca par helēņiem. Šie sengrieķi bija indoeiropieši, kas apdzīvoja Ungārijas zemieni.
Sākot ar apmēram 1900.g.pmē., tie vairākos piegājienos virzījās uz Balkānu pussalas dienvidiem. Noslēdzošais šādas migrācijas vilnis bija tā saucamais "doriešu iebrukums," kas tiek datēts ar apmēram 1200.g.pmē.
Grieķu trīs galvenās cilšu grupas bija eolieši, dorieši un jonieši. Virzīšanās gaitā grieķi ienāca uz dzīvošanu arī Egejas jūras salās un Mazāzijas rieteņu piekrastē. Kolonizācijas periodā no VIII-VI gs.pmē. Vidusjūras un Melnās jūras piekrastēs, jo īpaši Dienviditālijas piekrastē, tika sadibināts liels daudzums grieķu pilsētu.
Pateicoties Maķedonijas Aleksandra vadītajiem iekarojumiem, grieķi nokļuva attālākos Priekšāzijas apgabalos, kur pat dibināja helēniskas valstis - Ptolemaju Ēģipti, Seleikīdu Sīriju un Baktrijas valsti Afganistānā.
Pēc romiešu uzvaras pār Maķedoniju 148.g.pmē. grieķi kļuva par Romas pavalstniekiem.
Saites.
Senā Grieķija.
Grieķi.
