Metāli
Latīņu val. vārds metallum nāk no grieķu val. vārda metallon - "šahta," "raktuve."
Vielas ar specifisku spīdumu, tās ir kaļamas, valkanas, labi vada siltumu un elektrību.
Šīs īpašības ir atkarīgas no lielā brīvo elektronu skaita metālos, tās piemīt vairāk kā 80% vienkāršo vielu un ļoti daudziem sakausējumiem.
Vēsture. Angļu fiziķis S.Grejs 1729.gadā konstatēja metālu elektrovadītspēju.
Metalurģijā metālus iedala:
- melnajos metālos (dzelzs, čuguns, tērauds);
- krāsainajos metālos (visi pārējie metāli, arī cēlmetāli - zelts, sudrabs, platīns u.c.).
Pēc fizikālā blīvuma metālus iedala:
- smagajos metālos (varšs, dzelzs, cinks, dzīvsudrabs, alva u.c. ar blīvumu, kas lielāks par 5 g/cm3);
- vieglajos metālos (alumīnijs, magnijs, berīlijs u.c.).
Pēc izplatības dabā izšķir vēl reto metālu grupu - volframs, molibdēns, tantāls u.c.
Saites.
Ķīmija un ķīmiķi.
Metalurģija un metalurgi.
