Fātimīdi, Fātimīdu dinastija (910.-1171.g.)
Arābu kalifu dinastija, kas cēlusies no pravieša Muhameda jaunākās meitas Fatimas tiešajiem pēcnācējiem, valdījuši Ziemeļāfrikā, pēc tam Ēģiptē.
Ismailītu jaunie līderi bija fātimīdi. 893.gadā tie meklēja atbalstu pret abasīdiem Ifrīķijā pie Abu Abdulas al Šijas. Dinastijas dibinātājs bija Obeidallhs. Fātimīdu valsts tika nodibināta Tunisijā. Līdz X gs. vidum fātimīdi pakļāva visu Ziemeļāfriku un Sicīliju, 969.gadā iekaroja Ēģipti, bet XI gs. sakumā arī Sīriju.
Fātimīdi bija dedzīgi šiīti, neatzina Bagdādes kalifu garīgo varu. Tie pieņēma kalifu titulu un uzskatīja sevi par Muhameda garīgās varas mantiniekiem.
Obeidallahs Mahdi (909. vai 910.-934.g.). Abū Muḥammad ˤAbdu l-Lāh (ˤUbaydu l-Lāh) al-Mahdī bi'llāh. Fātimīdu dinastijas dibinātājs. Sagrāba varu pateicoties tautas sacelšanai Tunisijā, kas norisinājās zem Mahdi lozungiem. Gāza Aglabītu dinastiju, pakļāva sev visu Ziemeļāfriku un nodibināja Ziemeļāfrikā arābu valsti.
Obeidallaha pēcnācēji iekaroja Ēģipti, pārnesa valdības sēdekli uz Kairu. Pēc tam iekaroja Sicīliju un Sīriju ar Palestīnu.
Kāims (934.-946.g.). Abū l-Qāsim Muḥammad al-Qā'im bi-Amr Allāh.
Mansūrs (946.-953.g.). Abū Ṭāhir Ismā'il al-Manṣūr bi-llāh.
Muīzs (953.-975.g.). Abū Tamīm Ma'add al-Mu'izz li-Dīn Allāh. Viņa valdīšanas laikā 969.gadā tika iekarota Ēģipte.
Azīzs (975.-996.g.). Abū Manṣūr Nizār al-'Azīz bi-llāh.
Hakims (996.-1021.g.).
Al Hakim. Abū 'Alī al-Manṣūr al-Ḥākim bi-Amr Allāh.
Fatimīdu dinastijas kalifs Ēģiptē, kas valdīja no 996. līdz 1021.gadam.
Radniecība. Dēls - Zahīrs(?).
Dzīvesgājums. Dzimis 985.gadā.
Hakima valdīšanas laiks sakrīt ar vislielāko fatimīdu varenības laiku.
1009.gadā Hakima karaspēks ieņēma Jeruzālemi, apspiežot sacelšanos Palestīnā. Sultāns tika uzkurināts ar baumām un aizdomām pret kristiešiem, tādēļ masveidā Jeruzālemē tika nogalēti kristieši. Jeruzālemē un tās apkārtnē tika nopostīti visi kristiešu dievnami. Barbarisko postījumu rezultātā neatgriezeniski tika nopostīta Tā Kunga kapa bazilika un nopietni tika izpostīts viss sakrālais komplekss.
Hakima iekšpolitika raksturojas ar plašām iedzīvotāju vajāšanām, īpaši nemusulmaņu - kristiešu un jūdu, reizēm arī musulmaņu sunnītu, ar to lielā mērā veicinājis vēlāko krusta karu izcelšanos.
Pēdējos viņa valdīšanas gados galmā pastiprinājās galējie šiīti, kuru ietekmes rezultātā Hakims 1017. vai 1018.gadā sevi pasludināja par dieva iemiesojumu. Šo faktu atzinušie izveidoja drūzu sektu.
1021.gada 13.februārī Hakims noslēpumaini pazuda pastaigas laikā.
Zahīrs (1021.-1036.g.). Abū'l-Ḥasan 'Alī al-Ẓāhir li-I'zāz Dīn Allāh. Tēvs - Hakims(?).
Mustansīrs (1036.-1094.g.). Abū Tamīm Ma'add al-Mustanṣir bi-llāh.
Mustalī (1094.-1101.g.). Al-Musta'lī bi-llāh. Strīdi par viņa pēctecību noveda pie Nizari šķelšanās.
Akāms (1101.-1130.g.). Al-Āmir bi-Aḥkām Allāh. Mustaali Taiyabi Ismailis neatzīst Ēģiptes Fatimīdu valdniekus pēc viņa par imāmiem.
Abdalmadžīds (1130.-1149.g.). 'Abd al-Majīd al-Ḥāfiẓ.
Zafīrs (1149.-1154.g.). Al-Ẓāfir.
Ismaīls (1154.-1160.g.). Al Faīzs Abu Al Kasims Iss ibn Ismaīls. Al-Fā'iz.
Mazgadīgs sultāns, kura valdīšanas laikā reģents bija Ēģiptes lielvezīrs Talaijs ibn Ruziks
Dzīvesgājums. 1158.gada 17.oktobrī ēģiptiešu kavalērijas sargu (askaru) armija atgriezās no karagājiena pa Šamas (musulmaņu dēvētas Sīrijas teritorijas) Vidusjūras piekrasti, kur tā bija sakāvusi krustnešu floti, sagūstot daudz franku un sagrābjot bagātu trofeju laupījumu. Armija bija sarīkota par lielvezīra Ruzika līdzekļiem. Krustneši bija draudējuši sagrābt Ēģipti, tādēļ Ruziks uzskatīja par vajadzīgu stāties militārā savienībā ar Damaskas emīru Nuradīnu. Uzvara pār krustnešiem bija iedvesmojoša, pie tam - tas bija trets gadījums musulmaņu vēsturē, kad šiīti (Fatimīdu dinastija) stājās militārā savienībā ar sunnītiem (Zangīdu dinastija).
Vispirms no Fatimīdu valsts atdalījās Āfrikas rieteņu apgabali, pēc tam turki iekaroja Sīriju un Palestīnu.
Adids (1160.-1171.g.). Al Adid. Al-'Āḍids. Pēdējais Fatimīdu dinastijas sultāns.
Pēc Adida nāves 1171.gadā Fatimīdu dinastija izbeidzās, un par Ēģiptes valdnieku kļuva Ajubīdu dinastijas aizsācējs Saladins.
Saites.
Arābi.
