Mošejas
Mošeja – arābu masdžid („godināšanas un lūgšanu vieta”).
Vispārinātā veidā ar to saprot celtni, kas domāta musulmaņu dievkalpojumiem.
Mošeju arhitektūra. Tā kā islāms izplatījās ļoti strauji, tad mošeju stilos vērojama liela dažādība. Tajos reliģiskās islāma prasības savienotas ar vietējām celtniecības tradīcijām un atrodamajiem materiāliem.
Prasības pret šāda tipa celtni nav nekādas lielās – gandrīz vienmēr šāi telpai jābūt segtai ar jumtu.
Katrai no mošejām ir obligātie standartelementi - lūgšanu zāle, mihrabs, minbars, portāls un minarets. Tomēr katram no šiem elementiem var būt dažādas formas.
Mošeju celtniecībā var vērot arī tādu tendenci kā monumentālismu, jo musulmaņu valdnieki ar tām vēlējās slavēt Allahu un pārsteigt ticīgos.
Mošeju elementi.
Nožogojums ap to – haram („svētnīca”)
Kibla - virziens uz Meku. Pimsākumos kiblu atzīmēja ar vienkāršu akmeni, bet ar laiku to aizstāja ar nišu – mihrab. Tā tika taisīta pēc romiešu šnites sienā, kas bija mošejas centra fokusā. Kopumā, protams, mošeja bija svēta vieta, tomēr musulmaņiem neviens objekts tajā nav ar tādu svētuma pakāpi, kas būtu pielīdzināma altāriem kristiešu baznīcās (neskaitot Kābu, protams).
Kopumā musulmanim ir tiesības lūgties jebkurā vietā, galvenais ir pagriezties Mekas virzienā un nogulties uz lūgšanu tepiķīša, jebšu kādā kaut cik līdzenā un tīrā vietā, ja tepiķīša nav. Musulmaņi mēdz teikt: „Visa pasaule ir mošeja.”
Minarets – tornis, no kura muedzini vairākas reizes dienā izkliedz aicinājumu (azan) musulmaņiem uz lūgšanu. Pie mošejām ceļ 2 vai vairāk minaretus, kas pēc izskata atgādina bākas
Portāls – atdala mošeju no pārējās telpas.
Ūdens rezervuārs, nereti ar strūklaku. To izmanto rituālai apmazgāšanai pirms lūgšanas.
Minbars – katedra uz paaugstinājuma no kurienes mulla lasa sprediķi (hutba) piektdienas lūgšanu laikā.
Mošeju interjers. Mošejas iekšīenē sienas ir balsinātas.Nekur mošejās neizdosies ieraudzīt dzīvnieku vai cilvēku attēlus, jo tie ir noliegti nolūkā izvairīties no elku tēlu darināšanas. Tamdēļ mošejas iekšējais skats ir visai askētisks. Ir izteikta pat doma, ka šo attēlu trūkums mošejās ir novedis islāmu pie tāda veida fundamentālisma, kas balstīts uz vārdu.
Tamdēļ mošejas bagātīgi rotātas ar slavenajiem islāma ornamentiem un Korāna tekstiem kaligrāfiskā izpildījumā.
Grīdas klātas ar mašām un tepiķiem, solu nav.
Mošejas DA daļā ir katedra imāmam, bet stūrī, kas vērsts uz Mekas pusi - skapis, kurā glabā vairākus Korāna eksemplārus.
Slavenākās mošejas:
Kābas mošeja Mekā. Pirmā svētākā musulmaņiem.
Pravieša mošeja Medīnā.
Klinšu kupola mošeja Jeruzālemē.
Alaksas mošeja Jeruzālemē. Trešā svētākā musulmaņiem.
Omeijādu mošeja Damaskā. Iespējams, vecākā mošeja pasaulē.
Hasana mošeja Kasablankā. Trešā lielākā pasaulē.
Sv.Sofijas katedrāle Stambulā.
Džennas mošeja Timbuktā, Mali.
Pazemes mošejas Kazahijā. Shopon Ata (X gs.) un Shakpak Ata (XII gs.). Vienīgā vieta pasaulē, kur mošejas cirstas klintīs zem zemes. Sauktas par "Kazahijas Lalibelu."
Bālbekas mošeja. Vairums no sultāna Kvalavuna (1282.g.) valdīšanas laikā Balbekā tapušajām lieliskajām mošejām (Heliopoles foruma vietā celtā Omeijādu mošeja ir viena no vecākajām islāma lūgšanu celtnēm pasaulē), kā arī cietokšņa sienas ir redzamas vēl šodien.
Šaha mošeja Isfahānā, Irānā.
Šeiha Zaīda mošeja. Sheikh Zayed mosque. Abudaba. Viena no lielākajām un skaistākajām mošejam pasaulē.
Sultāna Ahmeda Zilā mošeja Stambulā.
Kvuatabminara (Qutab Minar) tornis. Deli. Tā ir senākā Indijas mošeja, un ir arī augstākā akmens mošeja pasaulē – 72,5 m.
Badsahas mošeja. Badshahi Mosque. Pakistāna. Viena no lielākajām pasaulē.
Saites.
Islāms.
