Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Korāns

Ku’ran – "lasījums," „lasīšana,” „lasāmviela” (arābu val.).
Svētie raksti islāmā.

Raksturojums. Islāma svētā grāmata.
Saskaņā ar islāma dogmu Korāns neesot radīts, bet pastāvējis mūžīgi. Tā debesu oriģināls glabājoties zem Allāha troņa.
Cilvēkiem Korāns nodots ar erceņģeļa Džabraīla starpniecību, un ticis nodots pravietim Muhamedam pa daļām "atklāsmju" veidā.

Uzbūve. Tas sastāv no 114 nodaļām – sūrām. Sūras nav sakārtotas tanī kārtībā, kā tās saņēma pats Muhameds, bet gan atbilstoši to garumam – garākās sākumā un īsākās beigās. Katra no sūrām saņēma nosaukunu, piemēram, „Govs,” „Bites,” „Zīdkoks.” Šie nosaukumi gan neraksturo sūru pēc būtības, bet gan nosauc tās atslēgvārdus. Garākajās sūrās iztekti redzama tendence krasi pāriet no viena priekšmeta uz citu.
Korāns sacerēts arābu prozā, kas padara arābus par īpašu tautu musulmaņu ummā. Valoda ir ritmiska un dziļi poētiska.

Korāna mistiskā izcelsme.

Sacerēšanas vēsture. Tas uzrakstīts laikā no 610.-632.g., kad pravietis Muhameds 23 gadus saņēma Allaha atklāsmes ar eņģeļa Džabraīla starpniecību. Tā kā Muhameds nemācēja ne lasīt, ne rakstīt, tad sūras vai nu tika iemācītas no galvas, vai arī tūdaļ tika pravieša sekotāju pierakstītas uz pergamenta, kaula vai koka.
Kā tāda grāmata laikam tika izdota tikai pēc pravieša nāves 632.gadā. Savā tagadējā veidolā Korāns parādījās tikai 650.gados pēc musulmaņu trešā kalifa Osmana ibn Afāna pavēles – to paveica Saīds ibn Tabits, kādreizējais Muhameda personiskais rakstvedis un sekretārs.
Saīds apkopoja visas saglabājušās korāna versijas, kas bija dotas Muhamedam. Viņa sastādītais teksts tika pasludināts par īsto un to par tādu pēcāk ir atzinuši it visi islāma strāvojumi. Tādējādi visai agrīns korāna teksta apkopojums izslēdza dažādu ķecerību rašanos (kā tas nav ar Bībeli un citiem kristiešu tekstiem).
Slavenais humanitārists Ibn Mudžahids (?-935.g.) salīdzinājis 7 agrīnā Korāna pieraksta variantus.
Līdz mūsdienām Korāns nonācis tikai vienīgā - t.s. Osmanu redakcijā.

Valoda. Valoda, kurā formulēts un uzrakstīts Korāns, pamatos identiska mūsdienu arābu valodai.

Saturs. Korāna būtība ir monoteiska – tajā apgalvots, ka Dievs ir tikai viens. Korāns sevī ietver daudzas jūdaisma un kristietības idejas, kas tai laikā jau bija pazīstamas Arābijā.
Caur Muhamedu Allahs apstiprina savu iepriekš teikto vārdu patiesīgumu. Tādēļ 3.sūrā par pravietiskiem atzīti žīdu Tora un kristiešu evaņģēliji. Taču ir būtiska atšķirība: Korāna atklāsmes muhamedāņi uzskata par pilnīgākām, jo tās ir pēdējās un jaunākās. Tātad islams ir vienīgā patiesā reliģija.
Pret citticībniekiem Korāns rekomendē izturēties nedraudzīgi (3:118).
Jēzus nekādīgi Koranā netiek uzskatīts par Dieva dēlu, bet gan par cilvēku-sludinātāju.
Mūžīgā paradīzes svētlaime un elles mokas Korānā tēlotas pavisam dzīvi. Zemākā pasaule tiek dalīta kā „islāma mājoklis un pasaule” (dar al-Islam) un „kara mājoklis” (dar al-Harb).

Musulmaņu teologu attieksme pret Korānu. Abasīdu laikā eksistēja divi uzskati par Korāna izcelsmi. Konservatīvā islāma ulema uzskatīja, ka Allāha sūtītais Korāns ir absolūta īstenība, turpretī cita teologu daļa – ka Korāns ir „radīts,” t.i. pielāgots un nosūtīts Muhamedam konkrētā laikā un vietā. Šī uzskatu grupa tad arī bija mutazilīti ar savu galveno ideologu Amīru ibn Ubaijādu (?-762.g.) priekšgalā. Šīs mācības saknes bija harītismā, šiītismā un grieķu racionālismā.
Daži no mutazilītiem sludināja, ka cilvēks spēj nopelnīt pēcnāves dzīvi paradīzē, ja dzīvos taisnu un bezgrēcīgu dzīvi. Tomēr no tādas nostādnes izrietēja, ka cilvēks spētu piespiest Allāhu kaut kam un ortodoksālie musulmaņi to ieskatīja par ķecerību. No šejienes arī visai vaļīgais uzskats, ka Korāna tekstus iespējams interpretēt.

No Korāna tēzēm izriet musulmāņu tiesību sistēma - šariats. Piesaucot Korānu, tiek doti zvēresti un svinīgie solījumi. Pret Korāna izteicienu izrakstiem un tā atsevišķiem eksemplāriem ticīgie izturās kā pret talismaniem, kam piemīt brīnumdarītājs spēks.

Korāna attiecības ar jūdaistiem un kristiešiem. Stipri atšķiras no Bībeles uzskatiem ar to, ka liek akcentu uz ummas nozīmīgumu.

Korāns kā vēstures avots. Galvenais avots, no kura gūtas ticamākās ziņas par sākotnējo islāmu, ir Korāns. Tomēr uz šo ziņu bāzes var gūt priekšstatu tikai par islāma ticības mācību un par musulmaņu organizāciju ticīgo muzulmaņu draudzē. Korānā nav ne vēsturisku datu, ne faktu, ne darbojošos vēsturisko personu vārdu.

Korāna tulkošana. Pirmo reizi Korānu latīņu valodā pārtulkoja Spānijā dzīvojošais angļu filozofs Roberts no Ketonas 1142.gadā.
1530.gadā pirmo reizi Korāns tika izdots iespiestā grāmatā. To izdarīja Pagīns no Briksienas Venēcijā.
1647.gadā pirmo Korāna tulkojumu franču valodā veica A.djū Riērs. Pamatojoties uz šī tulkojuma Aleksanders Ross pēc tam veica pirmo angļu Korāna versiju.
Tikai 1734.gadā tiek veikt īsts Korāna tulkojums no arābu uz angļu valodu, tulkojuma autors ir Dž.Sailoms. Šis darbs tiek augstu vērtēts un izmantots vēl šodien.

Korāna latviskais tulkojums. Latviski Korānu iztulkojis austrumu valodu zinātājs Uldis Bērziņš, kas tam patērējis vairāk par 10 dzīves gadiem. Uzbeku dzejnieks Muhameds Salihs U.Bērziņam esot teicis: „Korānu tev nevajadzēja tulkot,” uzskatot, ka Bērziņš tam ko pieliks no sevis. Uldis viņam skaidroja, ka viņa mērķis nav pārtaisīt Korānu, ka tās esot tikai attiecības starp divām valodām. Beigās Salihs teicis: „Labāk tomēr būtu bijis, ja tas, kurš Korānu tulko, būtu ticīgs.” Vai tādā gadījumā latviešu teksts būtu savādāks? Salihs: „Nē, varbūt nebūtu, bet Ulda dvēsele būtu glābta.”
Korāna interpretāciju no angļu valodas veicis arī komponists un politiķis Imants Kalniņš. Saprotams, ka šādam Korāna tulkojumam ir mazāka vērtība kā iepriekšējam.

Saites.
Islāms un musulmaņi.
Korāna mistiskā izcelsme.