Manetons (~300.~280.g.pmē.)
„Tota dotums.”
Senēģiptiešu vēsturnieks un priesteris.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 300.g.pmē. Ieņēma rakstveža un virspriestera amatu Heliopolē vienā no svētajiem Ēģiptes tempļiem Ptolemaja II Filadelfa laikā ap 280.gadu. Grieķu vēsturnieks Plūtarhs viņu min kā pirmā Ptolemaju dinastijas valdnieka laikabiedru (304.–282.g.pmē.). Manetons dzīvoja Sebenitā (Nīlas deltā), tur arī uzrakstīja savu plašo apcerējumu par Ēģiptes vēsturi trijos sējumos. Viņš uzskaitījis faraonus no Pirmsdinastiskā perioda līdz pat Aleksandra Lielā iebrukumam.
Manetons prata hieroglifisko rakstu un viņam bija pieejami manuskripti, kas tika uzglabāti Heliopoles svētnīcās. Katrā no tām bija sava bibliotēka - "Dzīvības māja." Grāmatu katalogi bija iegravēti to sienās.
Manetons mums aptuveni arī pavēstījis laiku, kad ēģiptieši mainījuši savu kalendāra sistēmu. Tas noticis tad pat, kad nogrimusi Atlantīda – pirms 11 500 gadiem. To vēsta ēģiptiešu teksts no Pēterpils muzeja, pazuduša pēc Oktobra apvērsuma.
Maneto nebija no lielajiem domātājiem. Viņš bija pirmais ēģiptietis, kas par savu zemi rakstīja grieķiski. Iespējams, tas bija tādēļ lai iepazīstinātu iebrucējus - Maķedonijas Aleksandra grieķus ar zemes kultūru un mudinātu to cienīt. Ir zināms, ka savulaik Manetons kritizēja Hērodotu par nevērīgu attieksmi pret Ēģiptes kultūru, teikdams, ka viņa raksti esot tikai gidu stāstījumi iebraucējiem.
Manetons rakstīja grāmatas par Ēģiptes reliģiju: aprakstīja reliģiskos svētkus, pētīja senos rituālus, deva recepti kā gatavot kifi - īpašu vielu, ko izmantoja kā smaržvielu un zāles.
Manetona "Faraonu saraksts." Viņš savos darbos Ēģiptes vēsturi iedalīja 30 dinastiju valdīšanas periodos un tā iesniedzās gandrīz 3000 gadu senā pagātnē līdz pirmajam viņa minētajam ķēniņam - Menesam.
Darbi. Neviens no Manetona darbiem nav saglabājies. Mēs par tiem zinām tikai no romiešu vēsturnieku (Jāzepa Flāvija) un baznīcas tēvu I gs. (Eisēbija un Afrikāņa) darbiem. Rakstīja grieķu valodā.
1. Darbs par Ēģiptes faraonu dinastijām – grieķu valodā. Nav saglabājies, bet ir pazīstams tikai no Eisēbija un Jāzepa Flāvija u.c.rakstiem. No 31 dinastijas ķēniņiem viņš nosauc 22 dinastiju 140 ķēniņu vārdus. No tiem 49 ir uzrakstīti uz pieminekļiem tādā formā, kādā iespējams atpazīt katru Maneto rakstības līdzskani, un vēl 28, kurus varētu atpazīt daļēji. Pārējos 63 vārdus nav iespējams atpazīt ne pēc vienas zilbes, to var izskaidrot vai nu ar viņa paša paviršību, kas gan ir mazticama, vai ar pārrakstītāju nolaidību. Gadu desmitiem šis faraonu saraksts bija mūsdienu vēsturnieku vienīgais pieturas punkts
2. „Ēģiptika” jeb „Ievērības cienīgi notikumi Ēģiptē” (Aegyptaka) - grāmata par Ēģiptes vēsturi trijos sējumos, sarakstīta sengrieķu valodā. Šīs grāmatas nav saglabājušās, domājams, tās gājušas bojā Aleksandrijas bibliotēkas ugunsgrēkos. Ir tikai zināmi daži fragmenti citu antīko autoru sacerējumos, piemēram, Jūlija Afrikāņa (miris 240.g.), Jāzepa Flāvija un Cēzarejas Eisēbija darbos:
„... un radīja viņi (dievi!) ļaudis ar diviem spārniem, un citus, ar četriem spārniem un divām sejām, ar vienu rumpi un divām galvām, vīriešus un sievietes, un abējādu dzimumu, vīriešu un sieviešu (kopā!); un vēl citus ļaudis, āžkājus ar ragiem uz galvas; un vēl citus, ar zirga kājām, un citus, muguru kā zirgam, bet priekšu kā cilvēkam; tāpat radīja viņi vēršus ar cilvēku galvām un suņus ar četriem rumpjiem, kuru astes bija kā zivīm un vilkās aizmugurē; un suņus ar zirgu galvām, un cilvēkus, un citus ērmus... un papildu vēl ērmus, līdzīgus pūķiem ... un daudz citu dīvainu radību, vīriešiem līdzīgu un savstarpēji dažādu, kuru attēlus radīja Belosa templī vienu pēc otra vispārējai aplūkošanai.”
„Pirmais cilvēks vai Ēģiptes Dievs bija Hēfests, pazīstams ēģiptiešiem arī kā Tots, kurš atklāja uguni. Viņa dēls – Krons; Ozīriss un viņa brālis Tīfons; un beidzot, Hors – Ozīrisa un Izīdas dēls, bija pirmie Ēģiptes valdnieki. Pēc viņiem valdīšana tika nodota mantojumā viņu tiešajiem pēcnācējiem 13 900 gadus, līdz pat Bodisam. Tad nāca pusdievu varas ēra, kas turpinājās 1255 gadus, bet pēc viņiem valstī valdīja vēl viena monarhu dinastija 1817 gadus.
Pēc tam Ēģiptē iestājās 30 Memfisas ķēiņu ēra, kas turpinājās 1790 gadus, bet pēc tam bija vēl tās pašas izcelsmes desmit faraoni, kas valdīja 350 gadu. Tad valstī 5913 gadu bija Nāves Garu valdīšana.”
3. „Sotis” – šis traktāts ir nozaudēts.
4. Traktāts par dabu.
Nospiedums kultūrā. Tieši Manetons pirmais iedalīja Senās Ēģiptes vēstures posmus Vecajā, Vidējā un jaunajā valstīs kā arī 30 faraonu dinastijās. Ar nelieliem labojumiem šādu vēsturiskās atskaites sistēmu pieņēmuši arī mūsdienu eģiptologi.
Saites.
Manetona faraonu saraksts.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
