Imhoteps
Jeb Imheteps – grieķiski Imutes. Citi varianti – Imotes, Imuteps utt.
Ārsts, priesteris, astronoms, arhitekts un faraona Džosera galminieks-padomnieks.
Radniecība. Vēlīnajā Ēģiptē par dievišķotā Imhotepa tēvu tika uzskatīts Ptahs (grieķiem Hēfests). Taču atcerējās arī viņa mirstīgos vecākus. Vārdi gan nav zināmi(?).
Raksturojums. Sengrieķu zinātnieks Ptolemajs viņu nosaucis par „ēģiptiešu gudro.”
Dieva Ra virspriesteris Heliopolē, faraona Džosera padomnieks un ministrs, ārsts, arhitekts un astrologs. 2000 gadu pēc nāves iecelts dievu kārtā – rakstvežu aizgādnis. Mūsdienās viņu uzskata par pirmo vēstures avotos minēto zinātnieku. Lai gan viņa laikabiedri neraksturo Imhotepu kā zinošu dziednieku, grieķi no viņa atvasinājuši savu dziedniecības pamatlicēju – Asklēpiju.
Uzraksti Edfas svētnīcā runā par Imhotepu kā „lielo priesteri,” „Ptaha dēlu, kas uzstājas vai lasa lekcijas. Viņa gudrība atstājusi tādu iespaidu uz laikabiedriem un pēctečiem, ka viņa slava gājusi pāri gadsimtiem.
Dzīvesgājums. Imhoteps dzīvojis XXVIII gs.pmē. Imhoteps bija III dinastijas ievērojamākā faraona Džosera padomnieks-vezīrs.
Viņš bija izcils arhitekts. Tieši viņš uzbūvējis pirmo pakāpienu piramīdu Ēģiptē - faraona Džosera piramīdu Sakārā ap 2650.g.pmē.
Pēc leģendas pirmo svētnīcu Edfas pilsētā uzcēlis Imhoteps „saskaņā ar plānu, kas sniegts zemei no debesīm pie Memfisas pilsētas.”
Arhitektūra nebija vienīgā joma, kurā Imhoteps darbojās. Viņš bija arī priesteris, mags, zinātnieks. Bija astronoms un mediķis. Imhoteps bija arī rakstnieks. Daudzi zinātnieki ir pārliecināti, ka Imhoteps sarakstījis kādu papirusu, kurā aplūkotas galvenokārt ķirurģiskas slimības, operācijas (amputācija, kastrācija, apgraizīšana), tāpat arī palīdzība dzemdībās un citi jautājumi. Folklorā saglabājušās Imhotepa parunas - senēģiptiešu literatūras pirmsākumi.
525.g. persiešu okupācijas laikā Imhoteps tika iecelts dieva kārtā un ieņēma Nefertuma vietu. Viņu godāja vēl tūkstošiem gadu pēc tam Ēģiptē un Grieķijā. Par godu viņam Memfisā uzcelts templis.
Imhotepu apbedīja faraona kapeņu tuvumā, bet tā kaps joprojām nav uziets. Domā, ka tas atrodas Sakārā.
Imhotepa zīmoga nospiedums. Šādu unikālu atklājumu izdarīja mūsu pašu latviešu pētnieki Džosera piramīdā. Tas bijis ierullēts mīkstā apmetumā. Zinātnieki to savāca pa gabaliņam un nosūtīja izpētei uz Francijul
Raksti. Tiek apgalvots, ka sarakstījis daudz traktātus medicīnā, arhitektūrā u.c. Viņa nopelni literatūrā bija tik lieli, ka viņu sāka uzskatīt par „rakstvežu aizgādni.”
Muļķības. Holivuda atkal visu ir vulgarizējusi un izmantojusi Imhotepa tēlu savās filmelēs par mūmijām.
Daudzi melnās maģijas cienītāji cer atrast it kā Imhotepa sarakstīto „Mirušo grāmatu.”
Saites.
Džosera piramīda.
Senēģiptiešu arhitektūra.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
