Mīnojiešu rakstība
Saukta arī par "krētiešu lineāro rakstību."
1894.gadā Krētas rakstu zīmes tika aprakstījis nākamais Knosas pils atracējs Evanss. Viņš atklāja neskaitāmus ideogrāfiskus uzrakstus: Knosas tuvumā uzgāja ap 2000 māla plākšņu ar lineārās rakstu sistēmas zīmēm. Šo rakstu zīmju pieminekļu vecums datējams ar II g.tk.pmē. otro pusi. Cits ievērojams lineārās rakstības pieminekļu kopums - pils arhīvs, kurā ietilpa ap 1000 plāksnītes - tika atklāts 1939.gadā Pīlā, atrokot Mikēnu perioda apmetnes centrā esošu valdnieka pili. Vēlāk pils tika identificēta kā "Odisejā" Homēra aprakstītā valdnieka Nestora rezidence. Kā Pīlas tā arī Knosas lineārā B raksta plāksnes ir vissenākie grieķu valodas un rakstības pieminekļi. Tos no Odisejas un Iliādas rašanās laika šķir apmēram 700 gadi.
Krētas lineāro rakstību 40 gadus šifrēja somu pētnieks Sundvalls, vācietis Boserts, itālis Meridži, čehs – Hroznijs, kas bija hetu rakstības atšifrētājs. Lielu soli uz priekš spēra Tībingenes profesors Ernsts Zitigs. 1950.gadā nāca ziņa, ka Zitigs atšifrējis papriekš 11, tad veselas 30 Krētas lineārā B rakstazīmes. Taču 1953.gadā viņa panākumus apstrīdēja. Angļu arhitekts Maikls Ventriss bija dabūjis Blēgena Pīlā izraktu māla pāksnīti, kurā bija tāds zīmju grupējums, kāds Zitigam vēl nebija gadījies. Ventriss spēja to izlasīt kā grieķu valodā rakstītu! Tas mazināja Zitiga lasījumu vērtību, jo tagad no viņa ašifrējumiem pareizi izrādījās tikai 3. Tā ka, lai gan lielākā daļa Krētas lineārā B raksta plāksnes ir lasāmas, šī raksta pilnīga atšifrēšana vēl bija priekšā.
Pirmo tekstu atšifrēja Sairuss H.Gordons. Izrādījās, ka tas ir Vidusjūras austrumu daļas semītu dialekts.
Pēc 50 gadu dažādu tautību pētnieku pūliņiem 1953.gadā Lineāro B rakstību (t.i. vienu no Krētas lineārās rakstības grupām) bez bilingvas atšifrēja jaunais angļu arhitekts Maikls Ventriss. Tad arī atklāja, ka tas ir sengrieķu valodas dialekts. Šo atšifrējumu par pareizu atzinuši visi zinātnieki.
Liela mīkla ir tā, kādēļ gan augsti attīstītā Krētas kultūra rakstīja ar sava alfabēta burtiem, taču grieķu valodā, lai gan grieķi tobrīd nebija nekāda attīstītā tauta. Iespējams, ka Mikēnu uzrakstu valoda bija Grieķijas austrumu un dienvidu piekrastēs šauri lietota pilsētu iedzīvotāju valoda. Tikām zemnieki grieķu seno valodu saglabāja tīru ar nelielām izmaiņām. Kad doriešu ieceļotāju viļņi sagrāva Krētas–Mikēnu kultūras pilsētas, zemnieku saglabātā valoda guva virsroku kopā ar doriešu valodu, no šīm valodām vēlāk attīstījās grieķu dialekti.
Noteiktā rakstības vēsturiskajā posmā krētieši lietoja bustrofedonu.
A rakstība. Mīnojiešu rakstība – lineārais A raksts – vēl arvien nav atšifrēta. Nav zināms pat tas, kādā valodā rakstīti mīnojiešu teksti uz Krētas salā atrastajām plāksnītēm. Tik daudz zināms, ka tie nebija rakstīti senākajā grieķu valodā, kurā runāja mikēnieši. Tāpat pētniekiem ir skaidrs, ka rakstību mīnojieši izmantoja tikai pils grāmatvedībā. Tie bija saimniecisku darbību pieraksti. Pēc visa spriežot, mīnojieši nav atstājuši literatūru – eposus, dzeju vai veltījumus dieviem.
Lielu ieguldījumu A rakstības atšifrēšanā devis Sv.Jāņa Kembridžas koledžas Klasisko valodu katedras jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Estera Salgarella (Ester Salgarella). Pētniece pierādīja šīs rakstības ciešo radniecību lineārajai B ralstībai, kas parādījusies pusi vai pat pusotru gadsimtu vēlāk kontinentālajā Grieķijā un Krētā.
Neparasti līdzīgi atradumi pasaulē.
Krētas lineārā rakstība Džordžijā. 1966.gadā vīrs vārdā Manfrēds Metkalfs ASV Džordžijas pavalstī nejauši uzdūrās akmenim ar uzrakstu. Rakstības veids izrādījās ļoti līdzīgs Krētas salas "Lineārajai A un B rakstībai."
Saites.
Senā Grieķija.
Mīnojiešu kultūra.
