Iliāda
IX vai VIII gs.pmē. sacerēta episka poēma, kas kopā līdzīgu darbu "Odiseja" tiek uzskatīta par diviem senākajiem Eiropas literārajiem darbiem.
Par poēmas autoru tiek uzskatīts aklais sengrieķu dzejnieks Homērs.
Sengrieķu poēma "Iliāda" mums vēsta par notikumiem, kas saistīti ar Trojas aplenkuma pēdējo - desmito gadu. Ilgstošais un neveiksmīgais aplenkums bija iedragājis grieķu karavīru cīņas sparu. Lai tos uzmundrinātu, karavadoņi sasauca tautas sapulci un grieķu nometnes laukumā sapulcējās trokšņains pūlis. Sapulcē vienkāršs karavīrs Tersīts apvainoja dižciltīgos par to, ka viņi piesavinās visu kara laupījumu, un aicināja karavīrus atgriezties mājās. Karavadonis Odisejs nežēlīgi piekāvis Tersītu un apklusinājis to. Vadoņi tikai ar grūtībām pierunāja kareivjus palikt pie Trojas un turpināt aplenkumu.
Kaujas starp grieķiem un trojiešiem no jauna atsākušās. Par labāko kareivi grieķu vidū tika uzskatīts kādas grieķu cilts vadonis Ahillejs. Visstiprākais trojiešu karavīrs bija Hektors. "Iliādā" aprakstīta kauja starp tiem un Ahillejs tajā uzvarēja.
Eposā stāstīts, ka cīņās ņēmuši dalību arī Dievi: vieni līdzējuši grieķiem, citi - trojiešiem. Kalēju dievs Hēfests pagatavojis Ahillejam bruņas.
