Holandieši
Nīderlandes pamatiedzīvotāji.
Skaits. Holandē - ap 13 000 000, ap 95% no valsts iedzīvotājiem. (1975.g.)
Vācijā - ap 80 000.
Beļģijā - ap 55 000.
ASV, Kanādā, Vestindijā, Austrālijā, Indonēzijā, Jaunzēlandē - ap 1 000 000.
Izcelsme. Holandiešu etniskais pamatkodols, kas konsolidējies no XIV-XV gs., cēlies no ģermāņu ciltīm - frīziem, batāviem, sakšiem, frankiem, kas bija sajaukušies ar ķeltiem.
Nīderlandes buržuāziskā revolūcija XVI gs., nacionālās atbrīvošanās cīņaa pret Spāniju un sekojošais zemes ekonomiskais uzplaukums veicināja nacionālo saliedēšanos un etnogrāfisko atšķirību izzušanu. Ar holandiešiem joprojām saplūst frīzi un Nīderlandes flāmi.
Daudzi holandieši izceļoja uz Ziemeļameriku, kur piedalījās jaunu tautu izveides procesos. Arī holandiešu ieceļotāji Dienvidāfrikā XVII gs. veidoja afrikandu pamatkodolu.
Vēsture.
Nesaskaņas ar Hanzas savienību. Starp Hanzu un holandiešiem izcēlās asas pretrunas par tirdzniecību ar Livoniju. Hanza aizliedza holandiešiem mācīties vietējās valodas, lai kavētu tiešus tirdznieciskos sakarus. Rīgas tirgotāji sajuta, ka viņus ierobežo Hanzas augstie pārvadāšanas tarifi, un 1426.gadā nonāca līdz atklātam konfliktam starp Rīgu un Hanzas savienību par kravu vedumu maksu un tirdzniecību ar holandiešiem. Par spīti tam, ka Hanza vairākkārt rīkoja blokādi Rīgas kuģiem dāņu Zundā (Õresund), holandiešu pieaugošo klātbūtni Baltijas jūras baseina neizdevās novērst. XVI gs. vidū holandieši bija nodibinājuši tiešus sakarus ar Rīgu un Livoniju, un izspiedusi Hanzu, kas atradās tuvu sabrukumam.
Antverpene kļuva par pasaules tirdzniecības centru. Līdz ar Jaunās pasaules atklāšanu tirdzniecības ceļi pasaulē izmainījās. Par pasaules tirdzniecības centru kļuva Antverpene – liela osta Nīderlandē. Ostā katru dienu izkrāva 200 – 250 kuģu. Pilsēta kļuva par Eiropas tirdzniecības vārtiem un te izvietojās bagātāko tirgotāju un augļotāju kantori.
1598.gadā holandiešu tirgotāji konkurēja ar portugāļiem un dibināja pirmos tirdzniecības centrus Austrumindijā.
1641.gadā holandieši ieguva Malaku un līdz ar to galveno noteikšanu garšvielu tirdzniecībā Austrumos, kas iepriekš piederēja portugāļiem.
Valoda. Pieder indoeiropiešu saimes ģermāņu grupai.
Literatūra dialektos no XII-XIV gs. Vienota literārā valoda no XVII gs. latīņu alfabētā.
Reliģija. Kalvinistu protestanti, nedaudz katoļu.
Saites.
Holande.
Nīderlande.
