Altamiras ala
Pasaulē visslavenākā ala ar senajiem gleznojumiem, sniedzas klintī 200 m dziļi.
Atrašanās vieta. Ala atrodas Spānijā, Santanderas provincē, Altamirā, pie Santiļanas. Sniedzas klintī 200 m dziļumā.
Atklāšana un izpēte. Faktiskā alas atklāšana notika kaut kad laikā starp 1868. un 1872.gadu, un to izdarīja fermeris Modests Kubilass. Meklējumus bija iniciējis vietējais zemes īpašnieks un arheologs-amatieris Marselīns Sancs de Sautuola. Viņa otrā alas apmeklējuma laikā 1879.gadā tika atklāti krāsainie un apjomīgie gleznojumi uz griestiem, kuri alai sagādāja vispasaules slavu. Tomēr tā laika vadošie Eiropas arheologi neatzina gleznojumu lielo vecumu, pat apvainoja Sautuolu viltojumā.
Altamiras alas atklājējs Sautuola nomira 1888.gadā, tā arī nesagaidījis atzīšanu, kas nāca tikai 1902.gadā pēc franču zinātnieku abata A.E.P.Breila un Emīla de Kartaljaka kopīgas ekspedīcijas alā. Altamiras atklāšana sagrāva tai laikā valdošās teorijas. Bez tam tā laika pētniekus stipri mulsināja alas gleznojumu mākslinieciskais augstvērtīgums, gleznojumi neatbilda teorijai par mežonīgajiem un primitīvajiem cilvēkiem.
Slavenākie no gleznojumiem ir alas griestu polihromais zīmējums apmēram 9x18 m platībā apgleznoti brūnā, sarkanā, dzeltenā un melnā krāsā – tie ir mūžseni, bet tomēr vēl svaigi. Te attēloti 17 bizoņi, un visi dabiskās pozās: tie kārpa zemi, bauro, guļ zemē vai krīt šķēpa trāpīti. Līdzās redzamas meža cūkas, savvaļas zirgs, stirna un vilks. Arī sumbrs uzgleznots visai pārliecinoši.
Gleznojumu vecums. Uzskata, ka alas gleznojumu vecums ir ap 12 000 gadu, citur minēti 14,5-16,5 tūkstoši gadu.
Saites.
Alu māksla.
Alas.
