Aliens

Ervīns Jākobsons. Lielais restarts - mīts vai nākotnes realitāte?

Šodien viens no lielākajiem draudiem cilvēces brīvībai ir “Lielais restarts” - kreiso un liberāļu virzīta iniciatīva “ekonomikas un visu sabiedrības aspektu kardinālai atjaunošanai.” Savā pēdējā vēstulē prezidentam Donaldam Trampam par “Lielo restartu” īpaši brīdināja bijušais Vatikāna apustuliskais nuncijs ASV, arhibīskaps Karlo Marija Vigano, nosaucot to par “globālu sazvērestību pret Dievu un cilvēci.” Viņš rakstīja, ka šī plāna arhitekti ir globālā elite, kas vēlas īstenot plašus piespiedu pasākumus, lai būtiski samazinātu indivīda un sabiedrības brīvību. Kas īsti ir šī vēl gluži jaunā iniciatīva? Un vai tā patiesi ir tik jauna, kā mums šķiet?

Arhibīskapa Vigano vēstule izpelnījās lielu ievērību sociālajos tīklos, savukārt valdošā elite un lielie plašsaziņas līdzekļi to pasteidzās pieskaitīt sazvērestību teorijām, ko galēji labējie populisti izmantojot savā politiski histēriskajā propagandā. Taču, vai ziņām par globālu “pasaules pārveidošanas” plānu patiešām nav pamata, ja ir zināms, ka “Lielais restarts” ticis publiski apspriests pasaules elites globālajās sanāksmēs? “Laikmeta zīmes” vienmēr bijušas ļoti skeptiskas pret dažādām sazvērestību teorijām, taču šis jautājums mums šķita izpētes vērts, jo “Lielā restarta” mērķi un konkrēti plāni tā īstenošanai jau vairāk nekā gadu tiek atklāti pārrunāti dažādos forumos, konferencēs un preses slejās, un pat ir izklāstīti grāmatā. Tieši uz šiem materiāliem mēs arī balstīsim savu publikāciju.

“Lielā restarta” ideju pirmoreiz izvirzīja vācu profesors Klauss Švābs 2020.gada jūnijā virtuālā sanāksmē, kuru viņš vadīja kopā ar Lielbritānijas kroņprinci Čārlzu. Švābs ir dibinājis pazīstamo Pasaules Ekonomikas forumu, kas ik gadu notiek Šveices kūrortā Davosā. Uz šo samitu pulcējas valstu līderi, miljardieri un lielā biznesa haizivis, lai apspriestu “ekonomikas un vadības jautājumus, kā arī jauno pasaules kārtību, kas ar laiku aizstās valstu nacionālo suverenitāti un pārveidos sabiedrību.” Arī Latvijas politiskie līderi piedalījušies Davosas samitā. Jau minētajā virtuālajā pasākumā piedalījās tādi augsta līmeņa līderi kā ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva, “Mastercard,” “Bristish Petroleum” un citu globālu kompāniju vadība. Vēlāk “Lielā restarta” idejas tika izklāstītas Klausa Švāba grāmatā “Covid-19: Lielais restarts.”

Saskaņā ar Švāba teikto, “Lielā restarta” misija ir radīt revolūciju pasaules ekonomikā, lai padarītu to “ilgtspējīgāku.” Pirmajā mirklī iniciatīvas mērķi var šķist cēli un visumā pareizi - tā ir cīņa pret nevienlīdzību, cīņa ar klimata pārmaiņām, vidi saudzējoša ekonomika, ilgtspējīga attīstība, kapitālisma sistēmas radikāla pārveidošana “uz taisnīgākiem pamatiem.” Tomēr svarīgas ir nevis skaistās frāzes, bet kas ar tām patiesībā tiek saprasts, un galvenais - ar kādām metodēm šie sapņi tiks īstenoti. Švābs un citi iniciatīvas piekritēji par to runā visai skaidri. Diemžēl viņu plāni daudziem ar veselo saprātu apveltītiem ļaudīm visā pasaulē liek nopietni bažīties par cilvēku sabiedrības potenciālo nākotni.

“Lielā restarta” galvenais mērķis ekonomikā ir ieviest tā saukto ieinteresēto pušu kapitālismu. Tā ir radikāli jauna kapitālisma forma, kas atsakoties no tradicionālā akciju kapitālisma, būtiski ierobežos uzņēmumu akcionāru tiesības pašiem noteikt sava uzņēmuma stratēģiju, finanšu izlietojumu un citas menedžmenta lietas. Jaunajā sistēmā par to gādās globālu institūciju pārstāvji, arodbiedrības un citas “ieinteresētās puses”, strikti raugoties, lai uzņēmumi darbotos “visas sabiedrības interesēs.” Pēc Švāba domām šīs intereses ietver arī zaļo politiku, tāpat rasu, dzimumu (tostarp dažādu tā saukto genderu) un seksuālās orientācijas dažādību un tiesības. Būtībā tā būs savdabīga uzņēmumu nacionalizācija, padarot tos atkarīgus no valsts un dažādu “ieinteresēto pušu” lēmumiem.

“Lielā restarta” iniciatori uzskata, ka visai pasaulei jādarbojas šī mērķa sasniegšanā. “Visām valstīm, sākot no ASV līdz pat Ķīnai, ir jāpiedalās, un katra nozare, sākot no naftas un gāzes līdz pat tehnoloģijām, ir jāpārveido,” - pieprasa Švābs. “Mūsu vecā sistēma ir pilnībā jāatmet.” Nacionālajām valdībām būs “jāvirza tirgus uz taisnīgākiem rezultātiem,” pārskatot fiskālo politiku un tirdzniecības līgumus. Uzņēmumiem jādod “skaidras vadlīnijas” un to lietderību jāmērī, pamatojoties uz tādiem rādītājiem, kā ietekme uz klimatu un etniskā un seksuālā daudzveidība tajos. Radikāli jāpārveido arī banku sektors, pārtraucot izmaksāt dividendes to akcionāriem, lai novirzītu tos “sabiedrības labā.”

Cilvēki, kas noguruši no “mežonīgā kapitālisma,” šādus plānus, kas daudziem var šķist taisnīgi un labi, iespējams, apsveiks. Patiesībā šī iniciatīva, maskējoties ar “nevienlīdzības likvidēšanas” lozungu, pasaulei piedāvā klasisku resursu pārdales modeli, ko savā laikā jau izmantoja komunisti. Kādu “vienlīdzību” tas atnesa komunistisko zemju sabiedrībām, nav jāstāsta. Nedēļas žurnāls “Time,” kas “Lielajam restartam” veltījis speciālu numuru, šo ideju nodēvējis par “sākumu globālam sociālismam, kurš iznīcinās klasisko kapitālismu un likvidēs daudzas indivīda tiesības un brīvības.” Savukārt rakstnieks, politiskais komentētājs un Hārtlendas institūta zinātniskais līdzstrādnieks Džastins Haskins secina: “Ir acīmredzams, ka šī plāna mērķis ir tuvināt pasaules ekonomiku sociālismam.”

Milzīga loma Švāba un viņa domubiedru izfantazētajā “nākotnes pasaulē” tiek ierādīta cīņai ar klimata pārmaiņām un “zaļajai ekonomikai.” Pēc Švāba teiktā, “klimata pārmaiņas varētu būt nākamā globālā katastrofa ar vēl dramatiskākām sekām cilvēcei. Mums ir jārada ekonomika bez CO2 izmešiem ļoti īsā laikā, kas mums vēl atlicis. Enerģētikas nozarei nepieciešama gandrīz pilnīga metamorfoze.” ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, kurš arī ir liels “Lielā restarta” piekritējs, jau pasludinājis, ka pasaulei nepieciešams virzīties uz “izmešu nulles līmeni,” īstenojot ANO programmu “Ilgtspējīgas attīstības mērķi,” kas pazīstama ar savu daudzviet sociālistisko un ekoloģijas ziņā ļoti radikālo ievirzi.

Pārsteidzoši, bet “Lielā restarta” iniciatīvu atbalsta arī Ķīna. Pirmajā tikšanās reizē par Restarta jautājumu šo valsti pārstāvēja Ma Juns, Nacionālā tautas kongresa loceklis un Zaļo finanšu komitejas priekšsēdētājs. Juns uzstāj uz “stingrām ekoloģijas normām” un valstu valdību “zaļo projektu” skaita palielināšanu “vairāk nekā jebkad vēsturē.” Tajā pašā laikā tieši Ķīna ir lielākā rūpniecisko izmešu ražotāja pasaulē un šī valsts plāno arī turpmāk būvēt jaunas ar oglēm darbināmas elektrostacijas līdz pat 2030.gadam, tāpēc tās interesēs nekādi nevarētu būt “Lielā restarta” ekoloģiskā programma. Vai tas liecina, ka Ķīnas iesaiste šajā jautājumā ir drīzāk politiska? Iespējams, “Lielā restarta” programmā tā saskata iespēju vājināt Rietumu ekonomikas, pievēršot tās dārgajai “zaļajai ražošanai,” kas to produkciju padarītu ievērojami dārgāku un līdz ar to konkurēt nespējīgāku ar lēto Ķīnas produkciju.

Vēl Švāba izlolotā “nākotnes pasaule” paredz centralizētu resursu sadali, faktisku privātīpašuma likvidēšanu, mazā biznesa izzušanu, garantētu valsts pabalstu ikvienam, digitālu kriptovalūtu skaidras naudas vietā, gandrīz pilnīgu darba robotizēšanu ne tikai ražošanas uzņēmumos, bet arī lielākajā daļā restorānu un veikalu. Tāpat globāla kļūs veselības aizsardzības sistēma, caur kuru tiks veiktas regulāras veselības pārbaudes, noteikta obligāta vakcinācija, sanitārās pases un digitālā identifikācija, tā nodrošinot totālu kontroles sistēmu. Savu nākotnes vīziju Švābs sauc par “ceturto industriālo revolūciju,” kas radīs “jaunu cilvēcību.” Tā īstenos “cilvēka fiziskās identitātes saplūšanu ar viņa digitālo un bioloģisko identitāti, mainot ne tikai to, ko mēs darām, bet arī to, kas mēs esam.“

Taču interesantākais ir tas, ka “Lielais restarts” tiek nesaraujami saistīts ar Covid-19 pandēmiju. Varētu šķist - kas šīm lietām kopīgs? Vai gan līdzīgas idejas nebija dzirdētas jau krietni pirms pandēmijas sākuma? Tomēr tieši pandēmijas radītā realitāte Švāba ieskatā ir piemērots brīdis, lai sāktu sava globālā plāna īstenošanu. Viņš pauž, ka pandēmija ir “unikāls iespēju logs”, kas ļaus “pārveidot cilvēci” un radīt “jaunu pasauli - taisnīgāku un zaļāku.” Tā kā Covid-19 radījis “tādu krīzi, kā neviena cita, tā arī prasa atbildi, kā neviena cita. Covid krīze ir parādījusi, ka vecā sistēma neder 21.gadsimtam. Ir pienācis vēsturisks brīdis, kurā mums ne tikai jācīnās ar vīrusu, bet jāformē jaunu sistēmu dzīvei pēc Covid. Mums ir jāmaina domāšana un dzīvesveids. Ir vajadzīgs Lielais restarts.”

Ar “Lielo restartu” tiek saistīta arī masveida vakcinācija pret Covid un plaša digitālās identifikācijas ieviešana. “Digitālā identitāte” un “vakcinācija” ir divas “Lielā restarta” tēmas, ko Pasaules Ekonomikas forums uzņēmies virzīt īpaši aktīvi. Jau kopš 2020.gada jūlija tiek pilnveidota digitālās veselības caurlaižu sistēma, kuru izmantos, lai pārbaudītu koronavīrusa testēšanas statusu ceļotājiem. Projektā “CommonPass" sadarbojas 37 valstu valdības, un tā mērķis ir nodrošināt “globālu standarta modeli” īpašai Covid-19 caurlaidei. Tajā plāno iekļaut arī vakcinācijas statusu, kas dos aviosabiedrībām un ceļojumu firmām ieganstu pieprasīt pasažieriem veikt obligātu vakcinēšanos pirms ceļojumiem.

“Lielākais izaicinājums,” paudis Švābs, ir “vakcinēt pēc iespējas vairāk cilvēku, [..] neskatoties uz vakcinācijas pretinieku skaita pieaugumu.” Šajā nolūkā Pasaules Ekonomikas forums sācis masveida vakcināciju atbalstošu kampaņu “VIEW,” kas vērsta pret “antivakcinācijas kustības lielajiem draudiem.” Attiecībā uz koronavīrusu vakcīnām Švābs jau paziņojis, ka cilvēkiem, iespējams, “nāksies vakcinēties katru gadu.” Tāpat tiek popularizēta Pasaules Veselības organizācijas vadītā ANO vakcīnu izplatīšanas programma “COVAX,” kuras mērķis ir līdz 2021.gada beigām izplatīt divus miljardus Covid-19 vakcīnas devu. “COVAX” vada vēl divi Ekonomikas foruma partneri - globālā vakcīnu alianse “Gavi” un koalīcija gatavībai epidēmijām “CEPI,” kuru abu saknes arī meklējamas Davosas samitos.

Pasaules Ekonomikas forums izveidojis arī digitālās identifikācijas projektu - “Platform for Good Digital Identity,” kas “sekmē globālās aktivitātes ceļā uz digitālo identitāti.” Starp šī projekta partneriem ir Bila un Melindas Geitsu fonds, “Mastercard” un farmācijas gigants “GlaxoSmithKline.” Vēl viens partneris ir bezpeļņas organizācija “ID2020,″ kuru atbalsta ANO un vairāki citi “Lielā restarta” draugi. “ID2020″ aktīvi virza Covid-19 caurlaižu projektu un, tāpat kā Pasaules Ekonomikas forums, tiecas “ieviest digitālo identitāti visiem planētas iedzīvotājiem,” globālu vakcinēšanu uzskatot par ideālu “sākuma punktu.”

Lai arī Švābs un viņa domubiedri min Covid-19 krīzi kā galveno attaisnojumu radikālu pārmaiņu nepieciešamībai, ir acīmredzams, ka viņi izmanto vīrusa un pandēmijas radītos draudus kā apstākli, kas piespiestu cilvēkus pakļauties valdību uzliktajiem ierobežojumiem un jauniem likumiem pat tad, ja tie būtiski pārkāpj to tiesības un brīvības. Viens no “Lielā restarta” lielākajiem piekritējiem, britu kroņprincis Čārlzs par to teicis: “Mums ir zelta iespēja, lai gūtu kaut ko labu no šīs krīzes - tās bezprecedenta triecienviļņi padarīs cilvēkus pakļāvīgākus lielo pārmaiņu vīzijām.” Bet “lielo vīziju” grandiozie plāni pieprasīs, lai tiktu ierobežotas daudzas pirmskoronavīrusa laikmeta brīvības.

Švābs raksta: “Daudzi jautā, kad mēs atgriezīsimies pie normālas dzīves. Atbilde ir īsa - nekad. Mūsu vēsture tiks sadalīta divās daļās: līdz koronai un pēc tās.” Attālinātas mācības, attālināts darbs, distancēšanās un izolācija kļūs par nākotnes ikdienu. “Mūsu imperatīvs ir - bezkontakta ekonomika,” - izteicies Švābs. Cilvēki pāries uz interneta platformām - saziņai, darbam, konsultācijām, iepirkumiem. Jauni ieradumi pamazām aizstās vecos. Protams, mācības mājās pie ekrāna nesniegs tādu gandarījumu kā grupā, taču tas būs drošāk un lētāk. Arī, lai piedalītos konferencē, vairs nevajadzēs lidot uz citu valsti - virtuāla komunikācija ir krietni ērtāka un videi draudzīgāka. Tāpat ģimenes saieta dēļ turpmāk nebūs jādodas uz citu pilsētu - to nodrošinās tādas lietotnes kā “WhatsApp,” “Zoom” un citas.

Tik kolosālam pasaules pārveidošanas plānam būs nepieciešamas “daudz spēcīgākas un efektīvākas valdības,” taču ne vairs kā suverēnu valstu līderi, bet centralizētu globālo institūciju likumu un rīkojumu izpildītāji. Katoļu izdevuma “The Remnant” redaktors Maikls Mats brīdina: “Runa vairs nav par Covid, bet pasaules pārveidošanu. “Lielais restarts” vēlas īstenot no politiskā un ekonomiskā viedokļa vērienīgas sociālistiskas programmas un globālas klimata pārmaiņas, saskaņā ar jauno Zaļo kursu. Tāpēc globāla ekonomikas un sabiedrības regulēšana iegūs neticamus apmērus.”

Pēc Meta domām, kuras viņš izteica vēl Trampa prezidentūras laikā, “vienīgais, kas stāv ceļā šīm globālajām iecerēm, ir prezidents Tramps.” Līdz ar to “spēles mērķis ir nolikt Savienoto Valstu ekonomiku uz ceļiem un novākt no ceļa, tad visi paši gribēs “Lielo restartu.” Te jāatceras, ka savulaik uzstājoties gadskārtējā Pasaules Ekonomikas forumā Tramps paziņoja: “Mēs tiecamies saglabāt Dieva radības diženumu un mūsu pasaules dabisko skaistumu. [..] Taču mūžīgie panikas cēlāji un iznīcības pravieši pieprasa [..] iespējas dominēt, pārveidot un kontrolēt katru mūsu dzīves aspektu. Mēs nekad nepieļausim radikālajiem sociālistiem sagraut mūsu ekonomiku, sagraut mūsu valsti un iznīcināt mūsu brīvību.” Šādā kontekstā tracis ap ASV prezidenta vēlēšanām kļūst īpaši interesants.

“Pēc pandēmijas nekas vairs nebūs kā līdz šim” - šāda frāze arvien biežāk dzirdama no daudzu valstu elites mutes. Līdzšinējo kārtību aizstāšot “jaunā normālība.” Viegliem un ātriem ceļojumiem, lielām masu sanākšanām, savstarpējiem kontaktiem, pat tādām lietām kā rokasspiediens būs jāpiekāpjas ilgstošai sociālās distancēšanās politikai, stingriem noteikumiem un kontrolei. Taču šīs pārmaiņas, kas vairāk skar cilvēku personīgo dzīvi, ir tikai daļa no sagaidāmā “Lielā restarta” kopējās bildes.

Ekonomikai “Lielais restarts” gatavo vēl ko ļaunāku. Jau izskanējušas domas, ka pēcpandēmijas ekonomikas atjaunošanas un izaugsmes periodā finanšu un cita veida palīdzību uzņēmumiem vajadzētu piešķirt, ņemot vērā viņu attieksmi pret “zaļo ražošanu,” sociālo līdzdalību, etniskajām un seksuālajām minoritātēm un citiem politiskiem faktoriem. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuri neievēro “Lielā restarta” arhitektu noteiktos ideoloģiskos uzstādījumus, palīdzība var arī netikt sniegta, ļaujot “pret dažādību netolerantiem” uzņēmējiem “nomirt dabīgā nāvē” pandēmijas radīto zaudējumu dēļ.

Kuri pasaules līderi no pašreizējās politiskās elites ir galvenie Švāba atbalstītāji? Lielbritānijas kroņprincis Čārlzs, ASV prezidents Džo Baidens, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Kanādas premjers Žistēns Trudo un pārstāvji no vēl vairāk nekā 12 valstīm. Pasaules ekonomikas forums arī apgalvo, ka tam esot pāvesta Franciska “piekrišanas zīmogs,” kurš 2020.gada decembrī pievienojies plānam, parakstot sadarbības līgumu ar “Lielā restarta” līderiem. Līdzās globālistiem “Lielo restartu” atbalsta sociālisti un kreisie, piemēram, klimata aktīviste Grēta Tūnberga, ultrakreisā “Black Lives Matter,” “MeToo” un citas kustības. Liels “jaunās cilvēcības” piekritējs ir ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, kurš savulaik no 1999. līdz 2005.gadam bija Sociālistiskās Internacionāles prezidents.

Vai tiešām pasaulei draud jauna totalitāra diktatūra? Ja jūs to pajautātu jebkuram no “Lielā restarta” ideologiem, visi sašutumā noraidītu šādu iespējamību. Mērķis taču ir uzlabot pasauli, padarot to taisnīgāku un cilvēkiem drošāku. Iespējams, ka vairums patiešām tā domā. Arī ANO vietnē sadaļā “Pasaules pārveidošana” varam lasīt stingru apņemšanos līdz 2030.gadam “likvidēt nabadzību un badu,” nodibinot “taisnīgu, vienlīdzīgu, tolerantu, atvērtu un sociāli iekļāvīgu pasauli, kurā tiek apmierinātas visneaizsargātāko cilvēku vajadzības.” Tomēr atcerēsimies, ka “mēs jaunu pasauli sev celsim, kur valdīs taisnība un darbs” jau pirms vairāk nekā 100 gadiem solīja marksisti. Ar ko tas beidzās? Ar asiņu jūru, visu brīvību likvidēšanu un miljoniem spīdzinātu un nobendētu cilvēku.

Jau Lielā franču revolūcija, piekrītot Žana Žaka Ruso teorijai par to, ka cilvēks pēc dabas piedzimst labs un izvirst tikai sabiedrības ietekmē, pasludināja jaunu morāli, kas balstījās “sabiedrības koplīgumā,” kur likumi un morāles normas neatspoguļo Dieva likumus, bet vairākuma (pūļa) gribu. Vēlākās diktatūras, ieskaitot komunistus, savu morāli pat nebalstīja sabiedrības vairākuma uzskatos, bet vienīgās partijas gribā, kura vislabāk zina, kas cilvēkiem vajadzīgs. Viņi visi to darīja “cilvēces laimīgās nākotnes” vārdā. Vēsture pierādījusi, ka visas revolūcijas un utopiskās ideoloģijas, kas savu mācību būvē nevis uz Dieva likumu pamata, bet grēcīgu cilvēku vēlmēm un iegribām, neglābjami beigušās ar tirāniju un miljoniem nogalinātu dzīvību. Kāds iemesls domāt, ka “Lielā restarta” “vienlīdzība” un “sociālais taisnīgums” būs citādāks nekā komunistiskie pagātnes režīmi?

Tomēr Švāba grandiozajam plānam ir viens vājais punkts: “Līdz ar izolācijas ieviešanu pieaug pieķeršanās tuviniekiem, ģimenes locekļiem, draugiem. Tas var rosināt patriotisku un nacionālu jūtu pieaugumu, kā arī nostiprināt reliģisko pārliecību. Šis toksiskais sajaukums jebkurā sociālā grupā ir vissliktākais.” Lūk, patiesības mirklis! Globālistu un transhumānistu galvenais ienaidnieks ir Dievs, Baznīca, kristietība. Tāpēc mērķim jābūt Dieva idejas kā tādas iznīcināšanai, bet lai to panāktu, vispirms jāiznīcina viss, kas šo ideju iemieso - ģimene, Baznīca, nacionālās identitātes apziņa, dievbijībā un tautas gadsimtiem veidotajā dzīvesziņā balstītas fundamentālās pamatvērtības.

“Lielais restarts” neapšaubāmi uzbruks dabiskai ģimenei. Viena no tēmām ir “LGBTI Inclusion.” Kopš 2020.jūnija Pasaules Ekonomikas forums publicējis virkni rakstu gan kā “LGBT+ var pārveidot tavu dzīvi,” gan par to, ka “LGBT+ atbalstīšana ir atslēga attīstībai pēc pandēmijas.” Organizācijas “Open For Business” dibinātājs Džons Millers pat apgalvo, ka tieši LGBT kopienu piesaiste ekonomikai ļaus straujāk atlabt pēc pandēmijas. Kāds gan sakars seksuālajai orientācijai ar ekonomiku? Millers uzskata, ka homoseksuāļu un transpersonu klātbūtne uzņēmumos veicina to izaugsmi, jo “atvērtība un inovācijas” esot saistītas ar homoseksuālisma un transseksuālisma akceptēšanu. Millers arī izteicies, ka pabalstus vajadzētu pirmkārt piešķirt tiem uzņēmumiem, kas atbalsta “LGBT tiesības,” un tikai tām pilsētām, kuras “atbalsta daudzveidību.” Kopā ar kompānijām “Microsoft” un “Pepsi” Ekonomikas forums sācis arī programmu “Hour of Pride,” lai sniegtu “palīdzību LGBTQI+ Covid-19 krīzes laikā.”

Tāpat “Lielais restarts” vēršas arī pret vēl nedzimušu bērnu dzīvību un dzīvības svētumu kā vērtību. Pasaules Ekonomikas forums asi kritizējis prezidenta Trampa lēmumu atjaunot “The Mexico City Policy,” ko sauc arī par “Dzīvības aizsardzības politiku.” Tā bloķē federālo finansējumu nevalstiskām organizācijām, kas atbalsta abortu vai konsultē sievietes to veikšanai ārzemēs. Forums arī apņēmies virzīt ANO mērķi radīt ikvienam “universālu piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem,” kuri ANO izpratnē iekļauj kontracepciju un abortus. Vairākas ANO aģentūras, piemēram, Pasaules Veselības organizācija, ir cieši saistītas ar Pasaules Ekonomikas forumu, un skaidri norādījušas, ka aborts ir jāpiemēro tieši “seksuālās un reproduktīvās veselības” kontekstā.

“Lielā restarta” nākotnes pasaules neatņemama daļa ir genderisma (sociālo dzimumu) ideoloģija, kas atbalsta ANO ilgtspējīgas pasaules programmu, kuras 14.punktā varam lasīt, ka “patlaban galvenā problēma ir gender nevienlīdzība.” ANO ir apņēmusies rūpēties, “lai tiktu ievērojami palielināts finansējums pasākumiem, kas palīdzēs novērst gender atšķirības.” Ar to netiek saprastas tikai dabisko dzimumu - vīrieša un sievietes - atšķirības, bet arī mākslīgi konstruētie “sociālie dzimumi.”

Viss augstāk minētais šķiet tik absurds, ka neviļus gribas arī “Lielo restartu” ierindot sazvērestību teoriju klāstā. Tomēr šoreiz ir citādi. Nav nekādas sazvērestības, nekādas slepenas doktrīnas - viss ir aprakstīts tieši un bez aplinkiem gan Pasaules Ekonomikas foruma rakstos, gan profesora Švāba grāmatā. Balstoties uz šiem materiāliem, ikvienam vajadzētu būt skaidram, kādu nākotnes scenāriju pasaulei gatavo Pasaules Ekonomikas forums un Apvienoto Nāciju organizācija. Par globālu pasaules diktatūru “laiku beigās” vēsta arī Bībele. Pašreizējā “karu daudzināšana,” dabas katastrofas un Covid-19 līdzīgas visaptverošas epidēmijas Kristus ir nosaucis tikai par “lielo bēdu iesākumu.” Globāla diktatūra neatnāks šodien vai rīt, taču pandēmija skaidri parāda, ka pasaule ir ceļā uz to.

Jāsaprot, ka paši “Lielā restarta” veidotāji un piekritēji par šo projektu nebūt nedomā kā par totalitāru diktatūru. Gluži pretēji - viņi uzskata, ka tā pasaule tika padarīta labāka, taisnīgāka un drošāka. Jauno tehnoloģiju masveida ieviešana visās sabiedrības dzīves jomās - kas tur slikts? Tā tikai atvieglos cilvēkiem dzīvi. Savukārt globāla kontrole pār pasaulei svarīgām nozarēm un to kopēja vadība nodrošinās koordinētu un spējīgu ekonomikas, dabas aizsardzības, sociālās sfēras, veselības aizsardzības un drošības pārvaldību, kas arī nāks par labu pasaulei. Bet digitālā identitāte, iekļaujot pilnu informāciju par cilvēku, viņa identifikāciju, veselības stāvokli, finansēm un citas ziņas, ļaus izvairīties no dokumentu kalniem, pasēm, apdrošināšanas polisēm un skaidras naudas, to visu koncentrējot sīkā mikročipā vai ar neapbruņotu aci neredzamā svītrkodā. Tas taču ir tik progresīvi.

Saskaņā ar šādu redzējumu, daži personīgo brīvību un cilvēktiesību ierobežojumi ir lai arī nepatīkama, taču “labākai nākotnei” nepieciešama blakne. Tomēr šķērslis “Lielā restarta” idejām ir nacionālās valstis un cilvēku nacionālās identitātes apziņa, kuras tāpēc likvidējamas kā novecojušas. Vietā jānāk multikulturālai un multietniskai pasaulei bez robežām un nacionāla sentimenta. Otra lieta, kas kavē “progresu,” ir reliģija. Jebkura, taču visvairāk, protams, kristietība. Pasaule ir jāatbrīvo no idejas par personificētu Dievu un visa, kas to pārstāv, jo kristīgās vērtības kavē cilvēkiem iegūt “brīvību.” Treškārt, jāizskauž tradicionālie uzskati par tikumu, morāli, ģimeni, nedzimušas dzīvības vērtīgumu un seksuālajām perversijām, jo arī tie traucē pieņemt “jauno pasaules kārtību.” Viens no 21.gadsimta ietekmīgākajiem finansistiem, Švāba domubiedrs un Makrona padomnieks Žaks Atali ir teicis, ka ideālu sabiedrību veido “absolūti brīvi cilvēki - brīvi no reliģijas, tautības, dzimuma, pilsonības.”

Kāds teiks, ka dažu cilvēku fantāzijas vēl nenozīmē, ka viss patiešām notiks tā, kā viņi plāno. Taču arī Bībele Atklāsmes grāmatā vēsta par Antikrista valdīšanas laiku pirms pasaules laiku beigām. Tā būs globāla vara, kam paklausīs visu valstu “ķēniņi.” Netiek teikts, ka vairs nebūs dažādas “zemes” un to “ķēniņi,” bet ka tie visi pakļausies Antikrista varai. Pirms tam būs kari, jukas un nemieri, postošas dabas katastrofas un nāvējošas epidēmijas. Un tad atnāks kāds, kas spēs šajā haosā ieviest mieru, drošību un kārtību. Cilvēki būs tik noguruši no jukām un nemiera, ka nevis pretosies, bet apsveiks jauno varu un labprātīgi pieņems tās kārtību. Bībele arī teic, ka viņi pieņems “Zvēra zīmi” uz pieres vai rokas, bez kuras “nevarēs ne pirkt, ne pārdot.” Lūk, arī digitālā nauda un digitālā identitāte. Gan Covid krīzē, gan Švāba nākotnes vīzijās var saskatīt noteiktas paralēles ar Atklāsmes grāmatā aprakstīto.

Ir pilnīgi skaidrs, ka “Lielā restarta” programma ir bīstama valstu ekonomiskajai patstāvībai un cilvēku pamatbrīvībām. Arhibīskapa Vigano vārdiem sakot, šai antidemokrātiskajai, agresīvi centralizētajai shēmai “partneros ir pats sātans.” Ja reiz Dieva nav un cilvēks nav radīts pēc Viņa līdzības, tad visa centrā nostājas cilvēks un viņa “Es.” Kā saka publiciste un kinorežisore Vija Beinerte, “agrāk, lai saprastu, kas ir cilvēks, bija jāskatās uz Kristu. Poncijs Pilāts norāda uz Kristu: Ecce homo! - lūk, cilvēks! Kristus ir visas cilvēcības pirmveids - cilvēks ir patiess cilvēks tikai tik daudz, cik viņš savā personībā un dzīvē ir līdzīgs Kristum. Taču šodienas sabiedrība tiek mērķtiecīgi virzīta uz to, lai neviens vairs nevarētu pateikt, kas īsti ir cilvēks. Daudzi pat nespēj vairs saprast to, kas ir vīrietis un kas - sieviete. Un Dieva iedibinātā pasaules kārtība izjūk, jo tiek sakustināti pamati, uz kuriem tā balstīta.”

Bet, ko tad darīt visiem, kas saprot laika zīmes un nākotnes nopietnību? Neko īpašu. Ja Dievs ir teicis, ka šīs pasaules sistēmai jāsapūst un tam jānotiek caur krīzēm un sātanisku ideoloģiju diktatūru, neviens to nespēs novērst. Tāpēc vienīgais, ko kristietim jādara - jāsludina cilvēkiem Kristus, jo bez Viņa jebkura “labākas nākotnes” vīzija un atgriešanās “paradīzē” ir tukša utopija, kas lemta iznīcībai. Kristus ir vienīgais Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Bībele teic, lai “netaisnais vēl dara netaisnību, nešķīstais lai vēl grimst nešķīstībā, bet taisnīgais lai arī turpmāk dara taisnību, svētais lai arī turpmāk pastāv svētumā” (Atklāsmes gr. 22:11). Bet lai to varētu, nepieciešamas personīgi attiecības ar Kristu.

Savukārt ikdienas dzīvē, kā to pareizi uzsver Vija Beinerte, “darīsim to, no kā tik ļoti baidās Švābs un viņa domubiedri. Stiprināsim mūsu kopības sajūtu, vārdos un dzīvē apliecināsim tās dievišķās un tradicionālās vērtības, kas gadsimtiem veidojušas mūsu nācijas morālo saturu, godprātīgi veiksim mums uzticēto uzdevumu, kalpojot Dievam, cilvēkiem un Tēvzemei. Mācīsim bērniem atšķirt labu no ļauna un patiesu no nepatiesa tā, lai viņi gribētu labo, apliecinātu patieso un saprastu, ka labais nekad nav šķirams no Patiesības. Atcerēsimies, ka labākais kompass ir katra sirdsapziņa, kas ir Dieva balss mūsos, taču tā runās vien tad un tik, kad un cik gribēsim to sadzirdēt.” Viedi vārdi šajā nopietnajā laikā.

Arhibīskaps Vigano tic, ka “Lielā restarta” nonivelējošā necilvēcība sašķīdīs pret Gaismas bērnu stingro un vīrišķīgo pretestību. Tomēr, ko Dievs nolēmis Savā plānā, tam jānotiek, tāpēc, iespējams, mums vai mūsu bērniem nāksies piedzīvot “Lielā restarta” realitāti. Atklāsmes grāmata pauž, ka sātana kalpiem uz īsu laiku izdosies uzvarēt Dieva bērnus. Taču, ne tas ir galvenais. Būtiski ir šajos pārbaudījumos būt cieši vienotiem ar Kristu, jo tikai Viņš dod mieru nemiera un krīžu sabangotajā pasaulē, un tikai Viņš ir vienīgais, kurš spēj palīdzēt, glābt un dziedināt. Kas varēs nostāties pret mums, ja ar mums būs Visvarenais Dievs? Viņš satrieks Čūskai galvu! Ļausimies Dieva visaptverošajai mīlestībai un lūgsim Viņa žēlastību un apsardzību sev, savam namam, savai tautai, valstij un pasaulei! Tad nekas mūs nespēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Jēzū Kristū!

Rakstā izmantoti materiāli no vietnes “LifeSite” rakstiem, kā arī Vijas Beinertes raksta “Skaidrības gads jeb “Lielais restarts.”

Pārpublicēts no www.laikmetazimes.lv
Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.